Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ziedojumi
Turpmāk likuma 20. panta vietā būs 8.2 pants attiecībā uz nodokļa atvieglojumiem ziedotājiem.
Rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības ir tiesīgas samazināt apliekamo ienākumu par summu, kura ziedota budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.
Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma. Līdz šim tas nedrīkstēja pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.
Budžeta iestādes, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31. martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.
Apliekamo ienākumu nevar samazināt nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā (1. februārī) ir nodokļa parādi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.
Manta vai finanšu līdzekļi, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.
Nodokļa atvieglojumu atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šajā daļā minētajiem apstākļiem:
1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis;
2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.
Likums papildināts ar jaunu 6. panta pirmās daļas 16. punktu, kas nosaka apliekamo ienākumu palielināt par ziedojumu summu, par kuru piemērots šā likuma 8.2 pantā noteiktais nodokļa atvieglojums, ja nodokļa maksātājs ir pārkāpis 8.2 pantā noteiktā nodokļa atvieglojuma piemērošanas noteikumus vai, izmantojot 8.2 pantā noteikto kārtību, slēpis apliekamo ienākumu.
Pārejas noteikumi paredz, ka nodokļa maksātāji, kuri līdz 2009. gada 30. jūnijam ziedo budžeta iestādēm vai Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts SLO statuss, ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2009. gadā, aprēķināto nodokli par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 20. pantu, kas bija spēkā līdz 2009. gada 30. jūnijam. Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar 20. panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējās nodokļa summas.
"Apliekamo ienākumu nevar samazināt nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā (1. februārī) ir nodokļa parādi par iepriekšējiem taksācijas periodiem."
Nodokļa maksātāji, kuri no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim ziedo budžeta iestādēm vai Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir tiesīgi samazināt taksācijas perioda, kas sākas 2009. gadā, apliekamo ienākumu par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 8.2 pantu, bet kopējais apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apliekamā ienākuma.
Avansa maksājumiem 20. panta vietā sakarā ar tā atcelšanu turpmāk jāpiemēro 8.2 pants. Grozījumi piemērojami, aprēķinot nodokļa avansa maksājumus par taksācijas periodu, kas sāksies 2011. gadā. Aprēķinot avansa maksājumus par taksācijas periodu, kas sākas 2010. gadā, atbilstoši šā likuma 23. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktam vai 1.1 daļas 1. punktam aprēķinos neņem vērā saskaņā ar šā likuma 20. pantu, kas bija spēkā līdz 2009. gada 30. jūnijam, aprēķināto nodokļa atlaidi par ziedojumiem līdz 2009. gada 30. jūnijam un neņem vērā saskaņā ar šā likuma 8.2 pantu noteikto nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem pēc 2009. gada 30. jūnija.
Saimnieciskās darbības veida nodošana
Likuma 1. panta četrpadsmitajā daļā izslēgti vārdi "neveicot reorganizāciju vai". Tas nozīmē, ka termins "saimnieciskās darbības veida nodošana” ir process, kad sabiedrība nodod savas darbības nozares citai sabiedrībai. Tas nozīmē, ka turpmāk saimnieciskās darbības veida nodošanu var veikt pēc reorganizācijas.
Lauksaimniecība
Likumā tiek papildināta 2. panta trešā daļa pēc vārdiem “lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības” ar vārdiem “kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai”.
Kritēriji noteikti likumā "Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošana”, Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 107 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtība”, kā arī citos MK noteikumos par atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai.
Likuma normas nenosaka, ka šim atbalstam ir jābūt saņemtam, likums prasa tikai kritērijus atbalsta saņemšanai.
Šādas sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā, bet katrs sabiedrības biedrs maksā iedzīvotāju (fiziska persona) vai uzņēmumu (juridiska persona) ienākuma nodokli patstāvīgi.
Ja kooperatīvā sabiedrība vai tās biedri neatbilst šiem kritērijiem atbalsta saņemšanai, tad UIN aprēķina vispārējā kārtībā, iesniedzot kooperatīvajai sabiedrībai UIN deklarāciju un nomaksājot nodokli.
Nerezidents
Attiecībā uz nerezidentu papildināts likuma 3. panta ceturtās daļas 1.2 punkts pēc vārdiem “lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības” ar vārdiem “kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai”.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nerezidents neatbilst šiem kritērijiem, IIN vai UIN izmaksas vietā neietur. Likums skaidri definē, no kādiem ienākumiem nodoklis izmaksas vietā ir jāietur. Ja likumā kāds no ienākuma veidiem nav minēts, tad nodokli Latvijā neietur. Šādos gadījumos izmaksātājs nerezidentam izsniedz VID apstiprinātu apliecinājumu par Latvijā izmaksāto ienākumu. Nerezidents nodokli no šī ienākuma maksā savā valstī.
Saskaņā ar starptautiskajām normām šāds pastāvīgs ienākuma avots – zemnieku saimniecība, SIA, kooperatīvā sabiedrība, Latvijā reģistrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par pastāvīgo pārstāvniecību. Pastāvīgā pārstāvniecība nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību. Līdz ar to pēc būtības nodoklis būtu jāmaksā par pastāvīgās pārstāvniecības daļu Latvijā.
Tādējādi nav skaidrs, vai likumdevējs ir kļūdījies, piedāvājot šādus likuma grozījumus, vai nav zinājis citus ar nodokļiem saistītus tiesību aktus.
Debitoru parādi
Izdarīti grozījumi likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktā un ceturtās daļas 3. punktā, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanas kārtību. Grozījumi nav būtiski. Attiecībā uz uzkrājumu veidošanu nomainīti tikai vārdi "nedrošie parādi” pret vārdiem "debitoru parādi”. Piemērošanas kārtība paliek iepriekšējā. Uzņēmuma vadība savā grāmatvedības politikā nosaka uzkrājumu veidošanas kritērijus – vai debitors ir drošs vai nedrošs.
Izteikts 9. panta pirmās daļas 3. punkts jaunā redakcijā, kas turpmāk nosaka, ka apliekamo ienākumu var samazināt par zaudēto parādu summām, ja debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā.
"Avansa maksājumiem 20. panta vietā sakarā ar tā atcelšanu turpmāk jāpiemēro 8.2 pants."
Tātad 9. panta pirmās daļas 3. punkts papildināts ar debitoriem no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, bet izņemti debitori – pastāvīgās pārstāvniecības. Pēc būtības tas neko nemaina, jo pastāvīgās pārstāvniecības ir Latvijas Republikas rezidenti.
Kredītiestādes
Precizēts likuma 7. pants, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanas kārtību banku un krājaizdevu sabiedrībām attiecībā uz debitoru parādiem. Iepriekšējā norma, kas noteica samazināt peļņu par gada laikā izdarītajiem atskaitījumiem noguldījumu apdrošināšanas fondos, nav spēkā.
Ar nodokli apliekamo ienākumu bankām un krājaizdevumu sabiedrībām nepalielina par to atskaitījumu summu, par kādu taksācijas periodā atzīti izdevumi debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem, un nesamazina par summu, par kādu taksācijas periodā tiek samazināti izveidotie uzkrājumi (apvērsti iepriekšējos taksācijas periodos atzītie izdevumi) debitoru parādiem saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto uzkrājumu veidošanas kārtību.
Banku aizņēmumu kapitalizācija
Likums papildināts ar jaunu 7.1 pantu un 24. panta 1.2 daļu, kas nosaka kārtību, kādā nosakāms ar nodokli apliekamais ienākums banku aizņēmumu kapitalizācijas gadījumos.
1) bankai – aizņēmējai – ir rīcības plāns bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšanai, kas iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, pamatojoties uz tās pieņemto lēmumu un pieprasījumu;
2) akcijas iegūtas, aizdevumu ieguldot bankas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu;
3) akcijas tiek atsavinātas 36 mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.
Nodokļu maksātājs – līdzekļu aizdevējs – apliekamo ienākumu nepalielina par izdevumos iekļautā kapitalizējamā aizdevuma vērtības samazināšanas summu, ja aizdevums (izņemot noguldījumu) tiek ieguldīts bankas pamatkapitālā. Šo daļu var piemērot, ja ievēroti minētie nosacījumi.
Banka – aizņēmēja – apliekamo ienākumu nesamazina par ieņēmumos iekļauto aizņēmuma vērtības samazināšanas summu, ja aizņēmums, kuru iegulda pamatkapitālā, ir novērtēts zemākā vērtībā.
7.1 panta normas neattiecas uz aizdevumiem, kuri uzskatāmi par garantētiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.
Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 81. punktu 7.1 pantu piemēro ienākumam vai zaudējumam no akciju atsavināšanas, ja akcijas iegūtas atbilstoši minētā panta pirmajai daļai, no 2009. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 31. decembrim. Šā likuma 7.1 panta otro un trešo daļu piemēro no 2009. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 31. decembrim.
"Precizēts likuma 7. pants, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanas kārtību banku un krājaizdevu sabiedrībām attiecībā uz debitoru parādiem."
Likuma 24. pants papildināts ar 1.2 daļu. Tā turpmāk noteic, ka nodokļu maksātājs saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturtās daļas 3. punktu ieturēto uzņēmumu ienākuma nodokli no tādu procentu maksājumiem, kuri tiek iekļauti bankas aizņēmuma pamatsummā (veikta saistību tiesību pārjaunošana) pirms kapitalizācijas, kas notiek atbilstoši šā likuma 7.1 pantam, iemaksā budžetā 30 dienu laikā pēc akciju atsavināšanas, bet ne vēlāk kā 37 mēnešu laikā pēc aizdevuma ieguldīšanas pamatkapitālā.
Apdrošināšanas sabiedrības
Likuma 8. pants izteikts jaunā redakcijā, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanas kārtību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.
Ar nodokli apliekamo ienākumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nepalielina par to atskaitījumu summu, kas ieskaitīta tehniskajās rezervēs, un nesamazina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm un ieskaitīta ienākumos saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Pārapdrošināšanas likumu.
