Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Obligāto veselības pārbaužu veikšana bieži tiek uztverta kā formāla normatīvo aktu izpilde gan no darba devēju, gan nodarbināto puses. Acīmredzot šādu uzskatu veicinājusi konkrēto cilvēku individuālā pieredze, izejot veselības pārbaudes.
Piemēram, nodarbinātais nereti ārstam norāda, ka jūtas pilnīgi vesels un nekādu sūdzību viņam nav, lai arī patiesībā viņam ir veselības traucējumi. Tā 2006. gada pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā" liecina, ka trešā daļa nodarbināto nesūdzas ārstam par veselības traucējumiem, baidoties dzirdēt atzinumu, ka viņu veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. Diskusijas ar nodarbinātajiem ir atklājušas, ka neizpaust ārstam patiesās sūdzības par veselības problēmām rosina vēlme pēc iespējas īsākā laikā iziet veselības pārbaudi un uzskats, ka esošie veselības traucējumi nav tik būtiski, lai par tiem sūdzētos. Vai arī domu gājiens, ka tie nav saistīti ar darba vidi, tāpēc nav jāmin un jātērē laiks iespējamām papildu pārbaudēm, skaidro I. Laganovska-Dīriņa.
Viņa uzsver, ka patiesais obligāto veselības pārbaužu mērķis ir pēc iespējas agrāk atklāt un novērst darba vides izraisītus veselības traucējumus, kamēr tie nav kļuvuši par nopietnu slimību, kas prasa jau ilgstošu ārstēšanos, vai sliktākā gadījumā attīstījušies par arodslimību, kad bieži pilnīga izveseļošanās vairs nav iespējama. Arī šķietami nenozīmīgu sūdzību gadījumā iespējams veikt profilaktiskus pasākumus. Piemēram, darbiniekam, kas strādā pie datora vai veic citu darbu visu dienu sēdus pozā var būt sūdzības par periodisku apakšstilbu tirpšanu un nogurumu, kam viens no iemesliem (un reizēm vienīgais) var būt nepiemērots darba krēsls, kam ir pārāk dziļš vai pārāk augsts sēdeklis, un darba pārtraukumu neievērošana.
Pārbaužu mērķis ir arī novērst jau esošu, ar darbu nesaistītu veselības traucējumu pasliktināšanos darba vides ietekmē, kad nereti nepieciešams ievērot papildus aizsardzības pasākumus. Tāpat to nolūks ir novērst nelaimes gadījumus darbā, kuru cēlonis var būt strādājošo slimība.
Nav darbavietu bez kaitīgiem faktoriem
Viena no svarīgākajām izmaiņām noteikumos – uz pārbaudi nosūta gadījumos, kad persona jau ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā, kur veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori, kas minēti noteikumu 1. pielikumā. To iedarbības esamību un lielumu uz nodarbinātā veselību nosaka, veicot risku novērtēšanu. Piemēram, veselībai kaitīgie faktori var būt elpceļus kairinošas vielas, vibrācija, troksnis vai arī, piemēram, nakts darbs vai augsts psihoemocionālais stress, pārslodze.
LM speciāliste norāda: lai arī praktiski nav darbavietu, kur nebūtu neviena kaitīgā faktora, tomēr ne vienmēr tas ir tādā līmenī vai iedarbojas tik ilgu laiku, lai ietekmētu nodarbinātā veselību. Tāpēc praksē var būt gadījumi, kad risku novērtēšanā tiek secināts: kaitīgais darba vides faktors nepārsniedz pieļaujamo robežu, tāpēc nodarbinātais uz veselības pārbaudēm nav jāsūta. Piemēram, kaitīgais faktors darbā ir stāvēšana kājās, bet darbiniekam tā aizņem tikai piekto daļu no darba laika.
Pēc speciālistu ieteikuma 1. pielikums papildināts ar dažiem kaitīgiem faktoriem, kas iepriekš nebija minēti, piemēram, audioaustiņu izmantošana darbā bieži ir par iemeslu dzirdes traucējumiem. Bet cilvēkiem, kuru darba pienākumi ietver vīnu, saldumu degustāciju, pastiprināti bojājas zobu emalja.
"Obligāto veselības pārbaužu mērķis ir pēc iespējas agrāk atklāt un novērst darba vides izraisītus veselības traucējumus, kamēr tie nav kļuvuši par nopietnu slimību."
Otra daļa gadījumu, kad jāveic obligātā veselības pārbaude, ir personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem.
Darbus īpašos apstākļos uzskaita noteikumu 2. pielikums, piemēram, tāds ir darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk par 1,5 m vai strādāšana dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā. I. Laganovska-Dīriņa skaidro, ka pamatā 2. pielikumā nosauktie darbi bija minēti arī iepriekšējos noteikumos. Vienīgi darbs augstumā ir sadalīts sīkāk, paredzot, ka, strādājot zemākā augstumā, darbiniekam nepieciešams mazāk speciālistu apskašu nekā, veicot darba pienākumus lielākā augstumā.
Veselības pārbaužu veidi
Obligātās veselības pārbaudes veidi ir saglabājušies tādi paši kā spēku zaudējušajos 2004. gada 8. jūnija MK noteikumos Nr. 527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". I. Laganovska-Dīriņa atgādina, ka uz pirmreizējām veselības pārbaudēm nosūta darbinieku pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas.
Uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta nodarbinātos, ievērojot noteikumos noteikto periodiskumu. Ņemot vērā darba devēju un speciālistu ieteikumus, tagad tas ir mainīts.
Ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaužu veikšanā jaunajos MK noteikumos ir noteikti paplašinājumi un skaidrāk iezīmēti gadījumi, kad tās ir nepieciešamas.
Proti, uz ārpuskārtas veselības pārbaudi nosūta nodarbinātos, mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem vai īpašajiem apstākļiem; pēc arodslimību ārsta norādījumiem tos nodarbinātos, kas strādā līdzīgos darba apstākļos kā nodarbinātais, kam konstatētas arodslimības pazīmes; ja arodslimību ārsts norādījis nākamo ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes termiņu, kas atšķiras no darba devēja plānotā; pēc nodarbinātā vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka veselībai kaitīgie darba vides faktori nelabvēlīgi ietekmē nodarbinātā veselību; pēc darba devēja iniciatīvas jebkurā citā termiņā, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā. Piemēram, darbinieks ilgstoši ir slimojis, tāpēc darba devējs ir tiesīgs noskaidrot, vai nodarbinātais ir spējīgs veikt darba pienākumus.
Mainījies periodiskums
Obligātās veselības pārbaudes veikšanas periodiskums ir izskaidrots MK noteikumu 14. punktā (iepriekš – MK noteikumu 1. un 2. pielikumā).
Reizi gadā periodiskās veselības pārbaudes jāveic tiem darbiniekiem, kuri strādā sevišķi kaitīgos apstākļos, piemēram, nodarbinātā veselības stāvokli darbā ietekmē vēzi izraisošas vielas vai viņš ir pakļauts tādam darba vides faktoru līmenim, kas pārsniedz noteiktās ekspozīcijas robežvērtības. Tāpat reizi gadā uz obligāto veselības pārbaudi jānosūta darbinieki, ja darba vidē nav veikti nepieciešamie kaitīgā faktora mērījumi (kaut arī tie bija nepieciešami), jo ir iespējams, ka pastāv būtisks risks darbinieku veselībai. I. Laganovska-Dīriņa informē, ka darba grupā, izstrādājot projektu, tika nolemts ietvert šādu punktu, lai darba devējus stimulētu sakārtot darba vidi – veikt darba vides riska mērījumus – un atbilstoši tiem izpildīt darba drošības un aizsardzības pasākumus.
Reizi divos gados veselības pārbaude būs nepieciešama darbiniekiem, kuri strādā īpašos apstākļos (ko nosaka jau minētais 2. pielikums).
Reizi trijos gados pamatā nepieciešama gadījumos, ja nodarbināto veselību darbā ietekmē tādi kaitīgie darba vides faktori, kam nav noteikta robežvērtība vai darba vides riska faktora līmenis ir zems un tā radītais risks darbinieka veselībai ir neliels.
Kad pārbaudi var neveikt
MK noteikumi nosaka arī vairākas izņēmuma situācijas, kad darbinieks obligāto veselības pārbaudi var neveikt. Tāpat tajos arī papildus noteikts, ka pārbaude nav jāveic, ja tiek mainīts darbs vai darba vieta, bet jaunajā darba vietā darba apstākļi ir tādi paši kā iepriekšējā (tādi paši kaitīgie faktori vai īpašie apstākļi). Piemēram, tās var būt šādas situācijas.
Pirmais gadījums. Pirms darba uzsākšanas veikta veselības pārbaude, izsniegtā veselības pārbaudes karte ir derīga iesniegšanai arī citam darba devējam visā noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu, ja darba apstākļi ir tādi paši.
"MK noteikumi nosaka arī vairākas izņēmuma situācijas, kad darbinieks obligāto veselības pārbaudi var neveikt."
Otrs gadījums. Ja nodarbināto pārceļ citā darbā vai viņš sāk strādāt pie cita darba devēja un darba apstākļi ir tādi paši kā iepriekšējā darbā, nākamo periodisko šiem faktoriem atbilstošo veselības pārbaudi veic iepriekš noteiktajā termiņā, ja tiek iesniegta iepriekšējā darbavietā veiktās veselības pārbaudes kartes kopija.
Trešais gadījums. Darba devējs, pie kura nodarbinātais strādā blakusdarbā, kā apliecinājumu nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstībai veicamajam darbam pieņem pamatdarbā veiktās veselības pārbaudes darba devēja apliecinātu veselības pārbaudes kartes kopiju, ja veselībai kaitīgie darba vides faktori un darba apstākļi ir tādi paši kā nodarbinātā pamatdarbā.
Darba devēja pienākumi
Var teikt, ka saistībā ar obligāto veselības pārbaudi darbinieka pienākums ir to iziet darba devēja norādītajā kārtībā. Vairāk sagatavošanās un pēcdarbu jāveic darba devējam. Piemēram, nosūtot darbinieku uz veselības pārbaudi, darba devējs, tāpat kā līdz šim, aizpilda veselības pārbaudes kartes I sadaļu "Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi“ un izsniedz personai veselības pārbaudes karti divos eksemplāros. Obligātās veselības pārbaudes kartes paraugs atrodams minēto MK noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 3. pielikumā.
Periodiskās un ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai darba devējam jānosaka noteikts laiks, kurš nav mazāks par četrām nedēļām. I. Laganovska-Dīriņa stāsta, ka dažkārt darba devēji sūdzas: darbinieki, kas ir norīkoti veikt obligāto veselības pārbaudi, to nedara. Noteikumi paredz, ka darba devējs var atstādināt nodarbināto no darba, ja viņš noteiktajā laikā bez objektīva pamatojuma nav izgājis obligāto veselības pārbaudi.
Ja kādu iemeslu dēļ darbiniekam jāveic ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaude, darba devējs viņam izsniedz jaunu veselības pārbaudes karti, kurā norāda iemeslu, kādēļ nepieciešama ārpuskārtas pārbaude, un pievieno iepriekš veiktās veselības pārbaudes kartes kopiju. Izņēmums ir gadījums, kad arodslimību ārsts norādījis ārpuskārtas veselības pārbaudes laiku. Tādā gadījumā veselības pārbaudes kartes I sadaļā norāda konkrētu ārstniecības iestādi, uz kuru nodarbināto nosūta, paredzot, ka veselības pārbaudi veiks tajā ārstniecības iestādē, kuras ārsts norādījis ārpuskārtas termiņu veselības pārbaudes veikšanai, skaidro I. Laganovska-Dīriņa.
Veselības pārbaudes karte
Veselības pārbaudes kartē paredzēts norādīt darba vidē pastāvošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru vai darbu sevišķos apstākļos. Tas jāieraksta ar vārdiem, iekavās atzīmējot, kad paredzēta nākamā veselības pārbaude. LM speciāliste iesaka: lai gan darba devēji ierosinājuši, ka viņiem vieglāk ir norādīt periodu (piemēram, nākamā pārbaude paredzēta pēc trim gadiem), kas arī būtībā atspoguļo kaitīgā faktora ietekmes līmeni, ieteicams norādīt arī konkrētu kaitīgā faktora līmeni, jo tas palīdzēs ārstam noteikt, cik lielā mērā šis faktors darbinieku ietekmē.
Ierakstot darba stāžu veselības pārbaudes kartē, darba devējs uzrāda laiku, kas nostrādāts pie konkrētā darba devēja minēto kaitīgo darba vides faktoru ietekmē vai veicot norādīto darbu īpašos apstākļos. Ja arodslimību ārsts prasa precizēt veselības pārbaudes kartē norādītās ziņas, darba devējs izsniedz jaunu veselības pārbaudes karti, atbilstoši precizējot veselības pārbaudes kartē norādīto informāciju.
"Darba devējs nodarbināto var atstādināt no darba, ja viņš noteiktajā laikā bez objektīva pamatojuma nav izgājis obligāto veselības pārbaudi."
LM speciāliste uzskata, ka šāda norma nepieciešama, jo praksē darba devēji reizēm kļūdaini norāda kaitīgo faktoru, kas ietekmē nodarbināto, un ārsts nevar veikt atbilstošu veselības pārbaudi. Piemēram, praksē ir bijis gadījums, kad darbiniekam, kurš veic metināšanas darbus un rok grāvjus, norādīts tikai viens kaitīgais faktors – darbs ar datoru.
Kā tas bijis līdz šim, pēc arodārsta atzinuma par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam saņemšanas darba devējs aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu "Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam". I. Laganovska-Dīriņa norāda, ka darba devējs tajā var neveikt atzīmes, ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis tikai izmeklējamās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un veselības pārbaudes kartes 12. punkts nav aizpildīts.
Savukārt, ja arodslimību ārsts ir aizpildījis veselības pārbaudes kartes 12. punktu, norādot rekomendācijas darba devējam nodarbinātā veselības aizsardzībai darbavietā (kolektīvie, individuālie aizsardzības līdzekļi, īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi), – darba devējam jānodrošina šo rekomendāciju ievērošana.
Ja veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam (tostarp gadījumos, ja tas ir uz laiku, kamēr notiek ārstēšana), bet nodarbinātais turpina strādāt, neizmantojot darbnespējas lapu, darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā kaitīgā darba vides faktora ietekmes un to, ka nodarbinātais neveic darbu īpašajos apstākļos.
Gadījumā, ja darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam uz laiku, kamēr notiek ārstēšana, veselības pārbaudes kartē norādītajā laikā darba devējs nosūta nodarbināto uz ārpuskārtas veselības pārbaudi.
