Pensiju otrā līmeņa pirmie lati pieticīgi

Cik pašreiz ir pensiju 2. līmeņa dalībnieku un cik attiecīgi katrā no pašreizējo 9 privāto līdzekļu pārvaldītāju fondiem?

2009. gada 2. februārī fondēto pensiju shēmā sāka darbību jauns līdzekļu pārvaldītājs - IPAS “Nordea Pensions Latvia”, piedāvājot divus ieguldījumu plānus: „Nordea” konservatīvo ieguldījumu plānu un „Nordea” aktīvo ieguldījumu plānu.

Cik 2. līmeņa dalībnieku bija Valsts kasē, kad saskaņā ar likumu visiem bija jāpāriet uz komercstruktūru fondiem, un cik bija cilvēku, kuri savu izvēli tomēr nepaziņoja. Kuriem pārvaldītājiem šie cilvēki tika “iedalīti”?

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas noteica, ka 2007. gada 1. novembrī tiks izbeigta Valsts kases darbība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, tika pieņemti 2006. gada 28. septembrī. 2006. gada 31. decembrī Valsts kases ieguldījumu plānā bija 113 613 dalībnieku, t.i., 12,6% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem.

Valsts kases ieguldījumu plāna dalībniekiem līdz 2007. gada 8. augustam pa pastu un ar internetbankas starpniecību tika izsūtīts 83 421 paziņojums par Valsts kases ieguldījumu plāna slēgšanu un aicinājums izvēlēties citu līdzekļu pārvaldītāju.

Valsts kases ieguldījumu plāna dalībnieki, kuri nepaziņoja savu izvēli par sev vēlamo Ieguldījumu plānu, rotācijas ceļā tika sadalīti privātajos konservatīvajos ieguldījumu plānos, kuri tolaik bija astoņi:

Kādi normatīvie akti nosaka 2. līmeņa pensijas izmaksas sākuma laiku? No epizodiskas informācijas zināms, ka 2. līmeņa pensijas jau tiek izmaksātas. Cik daudz un kādas summas no 2. pensiju līmeņa šie cilvēki saņem?

Valsts fondēto pensiju likuma 3. panta 4. punkts nosaka, ka dalība fondēto pensiju shēmā tiek pārtraukta tikai šā likuma 7. un 8. pantā minētajos gadījumos.

7. pants nosaka, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības izvēlēties:

1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam (1. līmenis) pensijas kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” vai

2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šādus mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus izdod Ministru kabinets.

Savukārt 8. pants nosaka: ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nomiris pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viss fondētās pensijas kapitāls, kas reģistrēts līdz fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves dienai, tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

Vai 2. līmeņa pensijas summa kaut kādā mērā ietekmē valsts pensijas apmēru, piemēram, indeksāciju, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu?

Pensiju 2. līmenī esošajiem dalībniekiem šobrīd ir diezgan mazs uzkrājums, jo sistēma ir vairāk orientēta uz ilgtermiņu. Līdz ar to tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuri šobrīd pievieno 2. līmenī uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim, pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls būtiski pensijas apmēru neietekmē.

Pensiju indeksāciju un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu piemēro, ņemot vērā pensijas kopējo lielumu, un te nav būtiski, vai pensija tika aprēķināta, ņemot vērā tikai pensiju 1. līmenī esošo kapitālu, vai arī pensiju 1. līmenī esošajam kapitālam ir pievienots pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls.

Ja pensiju fondi strādā ar zaudējumiem, ko tas īsti nozīmē potenciālās 2. līmeņa pensijas saņēmējam – vai viņš beigu beigās var nesaņemt vispār neko?

Vispirms jāskatās, kādā laika posmā ir novēroti zaudējumi. Ja tie ir īstermiņa (piemēram, par pēdējiem 3–6 mēnešiem), tad tas ir izskaidrojams tādējādi, ka vērtspapīru cenas ir svārstīgas īstermiņā, bet ilgtermiņā parasti dinamika ir pozitīva. Tomēr, ja zaudējumi ir ilgākā laika periodā (vairāk par 2-3 gadiem), tad ir vērts novērtēt zaudējumu apjomu, salīdzinot to ar citiem ieguldījumu plāniem. Ja zaudējumi ir acīm redzami lielāki ilgākā laika periodā, tas var liecināt par pārvaldītāja profesionalitātes trūkumu, un dalībnieks var mainīt savu pensijas ieguldījumu plānu uz citu.

"Tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuri šobrīd pievieno pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim, pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls būtiski pensijas apmēru neietekmē."

Variants “nesaņemt neko” ir praktiski neiespējams, jo, pirmkārt, pensiju ieguldījumu plāniem ir uzlikti ierobežojumi riskantiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvajiem pensiju plāniem 50% ierobežojums ieguldījumiem akcijās), un pat vissliktākajā variantā, pazaudējot visu naudu šajos riskantajos ieguldījumos, paliks nauda, kas ir izvietota banku termiņnoguldījumos un ļoti drošās (valsts) obligācijās. Otrkārt, nauda pensiju ieguldījumu plānos uzkrājas pastāvīgi (no dalībnieka sociālā nodokļa iemaksām automātiski tiek ieturēta noteikta daļa, kas tiek ieskaitīta viņa izvēlētajā pensiju ieguldījumu plānā katru mēnesi), tādējādi regulāri tiek palielināts klienta pensijas uzkrājums. Treškārt, maksimālais vēsturiskais zaudējums, kas reģistrēts visā mūsu pensiju 2. līmeņa pastāvēšanas vēsturē, bija 20% vienā gadā (kas bija viens no vissliktākajiem gadiem vērtspapīru tirgus vēsturē), kas ne tuvu nav 100 procenti.

Pensiju pārvaldītāju fondus ir dibinājušas bankas. Vai un kā pašreizējā kritiskā situācija bankām var ietekmēt pensiju fondu finansiālo situāciju?

Vispirms neliels precizējums par terminoloģiju: ir trīs atsevišķas lietas - pensiju fondi, pensiju 2. līmeņa (jeb valsts fondēto pensiju shēmas) ieguldījumu plāna pārvaldītājs un banka.

Tātad pensiju ieguldījumu plānus pārvalda nevis banka, bet ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas var būt gan bankas meitasuzņēmums, gan no bankām absolūti neatkarīgs uzņēmums. Jebkurā gadījumā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ir atsevišķi uzņēmumi ar savu darbinieku komandu, kapitālu utt.

Pensiju ieguldījumu plānu manta ir to dalībnieku (ieguldītāju) īpašums. Šis īpašums ir ieguldījumu portfelis, kas sastāv no vērtspapīriem (akcijām, obligācijām u.c.) un termiņnoguldījumiem bankās. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārvalda pensiju ieguldījumu plānu ar mērķi saglabāt dalībnieku kapitālu, kā arī nopelnīt ar ieguldījumu plāna līdzekļiem, lai pavairotu dalībnieku kapitālu. Kāda no bankām ir turētājbanka, un šajā gadījumā tā darbojas tikai kā pensiju plānu līdzekļu turētājs.

Kas attiecas uz drošību, tad, pirmkārt, pensiju ieguldījumu plānu ieguldījumi tiek uzskaitīti ārpus turētājbankas bilances, tātad ar tiem nekas nenotiks pat, ja turētājbankai uzliek ierobežojumus vai tā pārtrauc savu darbību. Otrkārt, pensiju plānu līdzekļus pārvalda atsevišķas kompānijas – Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurās arī pensiju ieguldījumu plānu ieguldījumi nav sabiedrības bilancē, tādējādi gan turētājbanku, gan pārvaldītāju – ieguldījumu pārvaldes sabiedrību – nepieciešamības gadījumā vienkārši var mainīt uz citu.

Treškārt, Saeima 2009. gada 29. janvārī 2. lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Kredītiestāžu likuma 172. pantā par 2. un 3. līmeņa pensiju plānu līdzekļu drošību, kas izvietoti termiņnoguldījumos un citos kontos Latvijas komercbankās. Saskaņā ar šiem grozījumiem kredītiestāžu mantas sarakstā neiekļauj pensiju ieguldījumu plānu līdzekļus – tātad arī pensiju ieguldījumu plānu naudas atlikumi bankās atrodas ārpus banku bilancēm.

VSAA interneta vietnē (www.vsaa.lv) atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem lasāms, ka likums neparedz iespēju izstāties no pensiju 2. līmeņa. Vai cilvēkam tajā jāpaliek arī tad, ja viņš ir sasniedzis pensijas vecumu?

Valsts fondēto pensiju likuma 7. pants nosaka, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam (pensiju 1. līmeņa) pensiju kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju.

Līdz ar to, sasniedzot likumā noteikto pensionēšanās vecumu, pensiju 2. līmeņa dalībnieks var izvēlēties, vai izstāties no shēmas un pievienot pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu 1. līmenim vai arī turpināt dalību pensiju 2. līmenī. Ātrāk no valsts fondēto pensiju shēmas izstāties nevar.

Cik īsti no katra cilvēka algas ik mēnesi tiek pārskaitīts pensiju 2. līmenī? Vai tas ir no bruto vai no neto algas?

Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek aprēķinātas no bruto (alga uz papīra) ieņēmumiem, no kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis:

Ja alga mēnesī (uz papīra) ir 500 lati, tad pensiju 2. līmenī no 2008. gada katra mēneša ienākumiem tiek aprēķināti 40 lati (500 * 8% = 40). Iemaksas tiek pārskaitītas ienākumu gūšanas mēnesim sekojošā ceturtā mēneša sākumā. Tas nozīmē, ka no ienākumiem par 2008. gada augustu iemaksas pensiju 2. līmenī tiek pārskaitītas 2008. gada decembrī un no ienākumiem 2008. gada decembrī tiks pārskaitītas 2009. gada sākumā.

LV.LV jau rakstīja, ka Saeima 26. martā pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu – grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (dokumenta Nr. 1147/Lp9), kurā paredzēts pensiju 2. līmenim novirzīt 2% iemaksu, bet 1. līmenim – 18 procentus.