Vai autoram ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?

Kas ir autordarbi?

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.1daļu, tā ir saimnieciskā darbība, kas ietver arī profesionālo darbību. Autordarbība ir uzskatāma par profesionālu darbību, jo minētā likuma 1.2 daļa noteic, ka profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

Secinājums: autordarbi ir profesionālā darbība, kas uzskatāma par saimniecisko darbību.

Vai autoriem ir jāreģistrējas?

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28. panta 6. punktā noteikts, ka maksātāja pienākums ir, uzsākot saimniecisko darbību, mēneša laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā saimnieciskās darbības veicējam.

Arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka fiziskai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos ir pienākums reģistrēties kā nodokļu maksātājam VID un paziņot, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības.

Reģistrācijas kārtība noteikta Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumos Nr. 150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”.

Ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmito un trīspadsmito daļu, saimniecisko darbību drīkst nereģistrēt, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem) ar nosacījumu, ka saimnieciskās darbības izdevumi nerodas vai nav būtiski. Nereģistrēties drīkst arī maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 4000 latus gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas.

Secinājums: autoriem ir jāreģistrē sava saimnieciskā (profesionālā) darbība.

Praksē tomēr sastopams, ka autori, kuri ir darba ņēmēji un vienlaikus arī saņem honorāru, nereģistrējas. Pamatojums tam ir fakts, ka uzņēmumam, izmaksājot autoratlīdzību izmaksas vietā, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis pēc 15% likmes un jāpiemēro arī attaisnotie autoru izdevumi pirms šīs summas izmaksas. Otrs apstāklis ir tas, ka autors, ja ir darba ņēmējs, var izvēlēties maksāt vai nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kā pašnodarbinātā persona. Lielākā daļa to tomēr nedara, jo šis nodoklis ir pietiekami liels, ko maksā darba devējs. Tādējādi šādai reģistrācijai praktiski nav nekādas jēgas. Pareizāk būtu izdarīt grozījumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā, kas paplašinātu personu loku, kuras veic saimniecisko darbību, bet drīkst tomēr nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Vai autoriem jāmaksā VSAOI?

Ievērojot likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 3. punkta „c” apakšpunktu, persona, kura saņem autoratlīdzību, ir pašnodarbinātā persona.

Šā likuma 6. panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā ir noteikti izņēmumi: fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona. Personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), ir tiesības izvēlēties: vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni līdz termiņam, kas pašnodarbinātajam noteikts obligāto iemaksu veikšanai.

"Pareizāk būtu izdarīt grozījumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā, kas paplašinātu personu loku, kuras veic saimniecisko darbību, bet drīkst tomēr nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā."

Secinājums: autors ir pašnodarbināta persona, kam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izņemot tad, ja viņš sasniedz vecumu, kad var saņemt vecuma pensiju, ir I vai II grupas invalīds. Tātad, ja autors ir darba ņēmējs, viņš var izvēlēties – maksāt vai nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Cik lieli ir autora attaisnotie izdevumi?

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktu pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu normas noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumu Nr. 793 „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 73. punktā.

40% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

1) par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtēju orķestrim) radīšanu un publicēšanu;

2) par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu.

30% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

1) par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu;

2) par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados).

25% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas – par citiem mūzikas darbiem;

20% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

1) par arhitektūras projektu radīšanu;

2) par dizaina projektu radīšanu;

15% apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par citu darbu radīšanu.

Fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā nodoklis aprēķināts un ieturēts atbilstoši šo noteikumu 74. punktam, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz šo noteikumu 73. punktā minētās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumus ņem vērā šo noteikumu 73. punktā minētajā apmērā.

Šo kārtību piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, atklājums, izgudrojums vai rūpnieciskais paraugs, par kuru saņemta autoratlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem maksātāja izdevumiem.

Secinājums: autoram pirms honorāra izmaksas piemēro autoru izdevumus.

Kāda ir nodokļu likme par autordarbiem?

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 2.1 daļā noteikts, ka nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15 procenti.

Kā tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

Autoram iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur izmaksātājs ienākuma izmaksas brīdī atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam. Šā likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka maksātājs, izņemot personas, kas minētas šā likuma 20. pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā.

Ievērojot šā likuma 17. panta desmitās daļas 1. un 2. punktu, no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;

2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem.

"Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. pantā ir četrpadsmitā daļa, kas šobrīd, domājams, nedarbojas vai neviens to vienkārši neizmanto."

Šā likuma 17. panta 10.¹ daļā ir noteikts, ka, ieturot nodokli no profesionālās darbības veicēju autoratlīdzības (honorāra), pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā minētos izdevumus atbilstoši noteiktajai normai.

Secinājums: izmaksājot autoram honorāru, nodokli ietur un budžetā iemaksā izmaksātājs (izņemot fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību).

Vai autoram var neieturēt nodokli izmaksas brīdī?

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. pantā ir četrpadsmitā daļa, kas šobrīd, domājams, nedarbojas vai neviens to vienkārši neizmanto, jo tā skaidro, ka persona, kas veic profesionālo darbību kā mākslinieks, autors vai citas radošas profesijas pārstāvis, vai persona, kuras apgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu un bērnu, kuri turpina izglītības iegūšanu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, var lūgt VID rajona nodaļu izsniegt tai apliecību par nodokļa neieturēšanu izmaksas vietā, ja šī persona apliecina VID, ka tās kopējais apliekamais ienākums gadā sagaidāms mazāks nekā gada neapliekamais minimums saskaņā ar šā likuma 12. pantu un 13. pantā tai paredzēto atvieglojumu summa ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi šā panta piecpadsmitajā daļā minētie noteikumi. Valsts ieņēmumu dienestam minētā apliecība šādā gadījumā ir jāizsniedz, ja prasītājam nav bijuši nodokļu likumdošanas aktu pārkāpumi.

Sekojošā 17. panta piecpadsmitā un sešpadsmitā daļa nosaka turpmāko.

Apliecības par nodokļa neieturēšanu tiek izsniegtas un atsauktas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Desmit dienu laikā kopš brīža, kad maksātāja ienākums pārsniedz gada apliekamo minimumu un šā likuma 13. pantā paredzēto atvieglojumu summu vai kad maksātājs ir noslēdzis līgumu, no kura gūtie ienākumi pārsniedz gada neapliekamo minimumu un šā likuma 13. pantā paredzēto atvieglojumu summu, maksātājs par to paziņo VID rajona (pilsētas) nodaļai. Ziņu slēpšanas gadījumā apliecību par nodokļa neieturēšanu VID atsauc un turpmāk šai personai neizsniedz.

Ja minētās izmaksas saņem persona, kurai izsniegta apliecība par nodokļa neieturēšanu, nodoklis par šiem maksājumiem nav jāietur un šis fakts jāatspoguļo dokumentos, kas iesniedzami VID rajona (pilsētas) nodaļai saskaņā ar šā panta vienpadsmito daļu.

Secinājums: jā, autoram var neieturēt nodokli izmaksas brīdī, ja tas izmaksātājam iesniedz VID apliecību par nodokļa neieturēšanu.

Kā noteikt apliekamo objektu?

Ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta pirmo un otro daļu, ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Iekšzemes nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums, izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti:

1) šā likuma 10. pantā noteiktie attaisnotie izdevumi;

2) maksātāja gada neapliekamais minimums;

3) šā likuma 13. pantā noteiktie atvieglojumi.

Atbilstoši šā likuma 3. panta 2.¹ daļai, ja maksātājs taksācijas gada laikā gūst ienākumus, kuri tiek aplikti ar nodokli pēc atšķirīgām likmēm, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta otro daļu nosaka, šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos atskaitījumus sadalot proporcionāli starp attiecīgajiem ienākumu veidiem.

Ja ienākumi, kurus apliek ar vienu nodokļa likmi, ir mazāki nekā uz tiem attiecinātie atskaitījumi saskaņā ar šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu un 2.¹ daļu, par atlikušo atskaitījumu daļu samazina ienākumus, kas apliekami ar citu nodokļa likmi.

Šā panta 2.¹ daļu var nepiemērot, ja apliekamais ienākums, kurš tiek aplikts ar nodokli pēc 15 procentu likmes, taksācijas gada laikā nepārsniedz 600 latu.

Apliekamā ienākuma proporciju nosaka pēc kārtības, kas noteikta Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 149 „Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”. Atbilstoši šiem noteikumiem proporcija tiek aprēķināta, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D6 pielikumu.

Secinājums: ja autors gūst ienākumus, kas apliekami ar 25% (no šā gada ar 23%) likmi, un arī ienākumus, kas apliekami ar 15% likmi – par autordarbiem, un ja šo autordarbu honorārs taksācijas gadā pārsniedz 600 latus, tad attaisnotos izdevumus, neapliekamo minimumu un atvieglojums jāpiemēro proporcionāli ienākumu veidiem. Vienīgā iespēja, kā to var izdarīt, ir aizpildīt gada ienākumu deklarāciju ar tās pielikumu D6 un precizēt apliekamo ienākumu.

Rezultātā parasti izveidojas ļoti neliela piemaksa, ja nav citu attaisnoto izdevumu par medicīnu un izglītību, kas būtu jāsamaksā budžetā. Tomēr, ja nav citu apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības vai attaisnoto izdevumu, tad lietderīgāk būtu, ja šo mazo starpību aprēķinātu Valsts ieņēmumu dienests un nosūtītu elektroniski autoriem informāciju par nodokļa piemaksu. Ietaupītos gan papīrs, gan laiks, kas šajos ekonomiskajos apstākļos ir ļoti būtiski.

Vai autoram ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?

Ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta pirmo daļu, iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ja viņa saņemto, šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru vai viņam saskaņā ar šā likuma 19. panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Atbilstoši likuma 20. panta ceturtajai daļai šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.

Secinājums: tā kā autori, saņemot honorāru, uzskatāmi par saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējiem, tiem deklarācija ir jāiesniedz obligāti līdz 1. aprīlim.