Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noteicošais likuma normu piemērošanā saistībā ar 15% likmi autoratlīdzībai ir tas, vai autoram (jebkuram) ir citi ienākumi (savā darbavietā), kam tiek piemērota 25% likme.
Jebkuram iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam veidojas atskaitāmie izdevumi, kuri samazina apliekamo ienākumu. Par to, kuros gadījumos autoratlīdzības ienākumi jādeklarē obligāti, bet kādās situācijās to var darīt visa gada garumā, portālam ”LV.LV” skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās nodokļu pārvaldes Tiešo nodokļu metodikas daļas Metodikas izstrādes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Inese Bērziņa.
Autoratlīdzības ienākumu deklarēšanas loģika ir tāda, ka ir nozīmīgi – no 25% līdz 15% - samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem no saimnieciskās darbības (un par tādiem ir definēta arī autoratlīdzība) un tāpēc vienlaikus ieviesta atskaitāmo izdevumu summu (neapliekamais minimums, atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) sadalīšana proporcionāli starp abiem ienākumu veidiem. Proti, ja daļa ienākumu ir aplikta ar 25% likmi, bet daļa – ar 15% likmi, tad attiecīgi proporcionāli ienākumiem tiek sadalīta arī atskaitāmā summa.
Deklarējot ienākumus (kuros ietilpst arī autoratlīdzība) vai tikai autoratlīdzības ienākumus, ja citu nav bijis, var izveidoties gan situācija, ka nodoklis ir jāpiemaksā, gan situācija, kad daļu nodokļa no valsts var atgūt.
Kopš 2008. gada 1. janvāra spēkā ir likuma 15. panta 2.1 daļa, kura noteic, ka ar 2008. gada 1. janvāri nodokļa likme, kuru maksā no saimnieciskās darbības ienākumiem, ir 15 procenti.
Autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli un piemērošanas nosacījumus atšķirīgās situācijās nosaka likuma 3. panta 2.1, 2.2 un 2.3 daļa.
Autoratlīdzības īpatnība saimnieciskās darbības statusā ir tā, ka no tās nodokli ietur izmaksas vietā. Citai saimnieciskajai darbībai tā nav, jo persona piereģistrējas un tai izmaksas vietā izmaksā visu summu, bet nodokli šis saimnieciskās darbības veicējs maksā, tikai deklarējot un avansa veidā.
Vai deklarācijas līdz 1. aprīlim jāiesniedz visiem, kuru honorārs bijis virs 600 latiem?
Gada ienākumu deklarācija līdz 1. aprīlim ir obligāti jāiesniedz tiem, kuri gadā autoratlīdzībā saņēmuši vairāk nekā 600 latu, taču ņemot vērā vēl divus papildu nosacījumus:
Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kuriem piemērota 25% nodokļa likme un autoratlīdzību virs 600 latiem, kam piemērota 15% likme, tad atskaitāmie izdevumi (neapliekamais minimums, atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) atbilstīgi likumā, Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 149 „Noteikumi par gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” un deklarācijas D6 pielikumā noteiktajam atbilstīgi tiek proporcionāli sadalīti, tas nozīmē, ka daļa atskaitāmo izdevumu tiek piemērota ienākumam, kurš aplikts ar 25% likmi, bet daļa – ienākumam, kas aplikts ar 15% likmi.
Autoratlīdzības aplikšana ar 25% nav pārkāpums, taču autoram izdevīgāka ir 15% likme.
Atsevišķi izdevēji no autoratlīdzības arī pērn ieturēja nodokli pēc 25% likmes. Ja bijusi piemērota šī likme, tad deklarācijas iesniegšana nav obligāta.
"Daļa atskaitāmo izdevumu tiek piemērota ienākumam, kurš aplikts ar 25% likmi, bet daļa – ienākumam, kurš aplikts ar 15% likmi."
Autoratlīdzības aplikšana ar 25% likmi nav pārkāpums, taču tas autoram ir neizdevīgi. Tātad deklarāciju autors var iesniegt, lai viņam izmaksātajai autoratlīdzībai piemērotu likumā paredzēto 15% likmi. Šādos gadījumos, visticamāk, autoratlīdzības saņēmējam būs izveidojusies nodokļa pārmaksa. To gan ietekmēs atskaitāmās summas (neapliekamais minimums, atvieglojumi un attaisnotie izdevumi): jo tie ir lielāki, jo lielāka būs summa, kas jādala proporcionāli starp abiem ienākumu veidiem.
Piemērotās likmes starpību (starp 25% un 15% likmi) var deklarēt visa gada garumā, tāpat kā iedzīvotāji to dara, iesniedzot deklarāciju nodokļa pārmaksas atgūšanai par attaisnotajiem izdevumiem izglītībai un ārstniecības pakalpojumiem.
Kāpēc robežšķirtne obligātai deklarēšanai ir tieši 600 latu?
Nodokļu politikas veidotāji par robežsummu, no kuras autoratlīdzības ienākumi jādeklarē obligāti, izvēlējušies 600 latu. Summa izraudzīta ar domu, lai deklarācijas nenāktos iesniegt ļoti lielam skaitam iedzīvotāju, jo ir daudz cilvēku, kuri gadā uzraksta vienu vai pāris rakstu, par kuriem saņemtās summas nav tik nozīmīgas, lai ietekmētu nodokļu ieņēmumus, taču radītu papildu slogu gan pašiem iedzīvotājiem, gan nodokļu administrēšanā.
Autoriem var rasties jautājums, vai 600 latu ir tā summa, no kuras jau atskaitīti autora izdevumi, vai arī bruto ienākumi, proti, kādu honorāru redaktors uzlicis, piemēram, par rakstiem, tāds arī ietilpst tai summā, līdz tā sasniedz 600 latu, kas obligāti jādeklarē, ja autoram ir arī ar 25% apliekami ienākumi. Tātad, vai summai “uz papīra” jābūt 600 latiem vai 705,88 latiem (attiecīgi citu autordarbu izdevumu normas piemērojot šī summa atšķirtos)? Paskaidroju: 600 latu ir apliekamais ienākums pēc autoru izdevumu atskaitīšanas.
Deklarēt var arī mazu naudu
Saņēmējs autoratlīdzību var deklarēt arī tad, ja ir saņēmis mazāk par 600 latiem gadā. Taču šādām summām likums neprasa atskaitījumu dalīšanu proporcijās atbilstīgi ienākumiem, kas aplikti ar 25% un 15% likmi. Šajā gadījumā visus atskaitījumus (neapliekamais minimums, atvieglojumi, papildu atvieglojumi un attaisnotie izdevumi) var piemērot ienākumiem, kuriem ir lielākā nodokļa likme. Tas ir mazo honorāru saņēmēju izdevīgums. Piemēram:
Vai atšķiras ārštata autora situācija?
Nav izšķiroši, vai autors strādā, piemēram, redakcijā, izdevējsabiedrībā, vai arī viņš publicējas kā ārštata autors. Noteicošais likuma normu piemērošanā saistībā ar 15% likmi autoratlīdzībai ir tas, vai autoram (jebkuram) ir citi ienākumi (savā darbavietā), kam tiek piemērota 25% likme. Tie var būt ne tikai darba alga, bet arī citi ar 25% likmi apliekami ienākumi. Ja viņam ir ienākumi, kurus apliek ar 25%, un viņš ir gatavojis publikācijas, piemēram, kādam laikrakstam, saņēmis autoratlīdzību, kuru apliek ar 15%, tad veidojas situācija, kurā tiek rēķināta proporcija, ja autoratlīdzība pārsniedz 600 latu.
Ja saņemta tikai autoratlīdzība, ko no tās ietur izmaksas vietā?
Autoratlīdzībai izmaksas vietā piemēro tikai likumā noteiktos autoru izdevumus (ja runājam par publikācijām, tad tie ir 15%). Un no pārējās summas ietur nodokli izmaksas vietā. Taču cilvēkam pienākas neapliekamais minimums, iespējams, arī atvieglojumi par apgādājamām personām, ir bijuši arī izdevumi par izglītību un medicīnu. Šīs summas viņš var deklarēt arī tad, ja autoratlīdzība ir aplikta ar 15% nodokļa likmi. Tādējādi autors var atgūt pārmaksāto nodokli, kas ir 15% no piemērotiem atskaitījumiem, jo šiem viņa ienākumiem arī ir tikusi piemērota tikai 15% nodokļa likme. Šajā piemērā divreiz minētie 15% ir tikai likuma normās esošo skaitļu sakritība, kas varētu samulsināt iesācējus deklarēšanā. Autoru izdevumu attaisnoto normu, kas ir 15%, piemēro saskaņā ar likuma 10. pantu un MK 2006. gada 26. septembra noteikumos Nr. 793 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma piemērošanas kārtību noteiktajām normām, savukārt kopš pagājušā gada ieviestā 15% nodokļa likme autoratlīdzībai, kā jau minēts iepriekš, ir noteikta likuma 15. pantā. (Cita veida autordarbiem - par mūzikas darbu radīšanu, fotodarbiem, arhitektūras projektiem utt. - autoru izdevumu normas ir atšķirīgas: 40, 30, 25 un 20 procenti. Taču jaunā nodokļa likme ir tāda pati – 15%.)
Vai atšķiras izdevēja ieturētās summas štata un ārštata autoriem?
Autora līgums ir neatkarīgs līgums - nav svarīgi, vai tas ir darbinieks vai ārštata autors. Tiesa, MK noteikumi paredz, ka no darbinieka ienākumiem, kurš veic šo autora darbu, izmantojot darba devēja telpas, datoru u.c., nedrīkst atskaitīt autora izdevumus.
Paziņojumi – par algas nodokli un autoratlīdzību
Aizpildot deklarāciju, var būt nepieciešami divu veidu paziņojumi. Paziņojumā par algas nodokli tiek uzrādītas summas par darba līgumā noteiktajiem pamata ienākumiem - darba algu, prēmiju. Tie ir ienākumi, kas tiek aplikti ar 25% likmi. Autoratlīdzības saņēmējam, lai izpildītu likuma prasības, kā arī varētu izmantot jaunās, 15% likmes, priekšrocības, par autoratlīdzību ir jābūt atsevišķiem paziņojumiem, kuros norādītās summas deklarējot ieraksta D1 pielikumā bruto ieņēmumu ailē. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. pantā noteikts: ja nodokli ietur izmaksas vietā, autoram šāds paziņojums ir jāizsniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam. Tiesa, ne visi izdevēji šo likuma normu ievēro, izsniedz par visu gadu vienu paziņojumu, mēdz būt, ka neizsniedz vispār. Tā ir problēma. Šie paziņojumi cilvēkam ir vajadzīgi tāpēc, lai viņš zinātu, kāda summa jāieraksta deklarācijā.
Deklarācijas iesniedzējam paziņojumi Valsta ieņēmumu dienestā vairs nav jāiesniedz, jo šo informāciju VID iesniedz ienākuma izmaksātājs.
Ja autoram ir bijis honorārs 12 mēnešos, viņš šo summu saskaita un ieraksta deklarācijas pielikumā D1 ailē „Bruto ieņēmumi no paziņojuma par autoratlīdzību”. Paziņojuma 10. rindā ir ierakstīti autoratlīdzībām paredzētie izdevumi – tie tiek pārnesti uz pielikuma D1 4.c aili. Šo izdevumu summu, atbilstīgi norādei ailē atņemot no bruto autoratlīdzības, rodas starpība, kas ir jāieraksta 6. ailē. Savukārt D1 7. ailē no paziņojuma 12. rindas ierakstāms ieturētais nodoklis no autoratlīdzības.
Secība: D1 un D4, D un tikai tad pielikums D6
Ar jau minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 149 ir ieviests pielikums D6, kas jāaizpilda saimnieciskās darbības veicējiem (arī autoratlīdzības saņēmējiem) gan tad, ja viņiem deklarācija jāiesniedz obligāti, gan tad, ja deklarē autoratlīdzībā saņemtie ienākumi brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto nodokli.
"Deklarācijas pielikums D6 autoratlīdzības saņēmējiem jāaizpilda gan tad, ja viņiem deklarācija jāiesniedz obligāti, gan tad, ja deklarē autoratlīdzībā saņemtos ienākumus brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto nodokli."
Tāpat kā deklarējot attaisnotos izdevumus, vispirms jāaizpilda pielikums D1 – taksācijas gadā gūtie ienākumi: tajā būs ierakstīta gan darba alga, gan autoratlīdzība. Ja ir arī attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnu, jāaizpilda pielikums D4. Pēc tam jāaizpilda deklarācija D, pārnesot atbilstīgās summas no pielikuma D1 un pielikuma D4.
Deklarācijas veidlapu D pēc paziņojumu datiem var aizpildīt līdz 17. rindai. Pēc tam jāaizpilda pielikums D6. Deklarācijā nav atsevišķi norādīts, kurām summām tiek piemērota 25% likme, kurām – 15% likme. Tās tiek noteiktas, aizpildot pielikumu D6.
Vairākas iespējas, aizpildot D6
Protams, ka likuma normas un piemērošanas nosacījumi teorētiski ir grūti saprotami. Tāpēc deklarācijas aizpildītājam „ir jāstrādā” ar saviem skaitļiem, jo autoriem ir bijuši atšķirīgi ienākumu veidi, piemērotās nodokļa likmes un atšķirīgas atskaitāmo izdevumu summas. Daļu no turpmāk minētajiem piemēriem var atrast arī VID publicētajos metodiskajos materiālos. (Autoratlīdzības saņēmējiem arī jāievēro, kādos gadījumos pie noteiktām summām pašnodarbinātajam ir obligāti jāveic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.)
1. variants
Ja maksātājs guvis ienākumus, kuriem piemēro 25% likmi, un nav guvis ienākumus, kuriem piemēro 15% likmi, deklarācijas aizpildīšanas kārtība nav mainījusies. Aizpilda deklarācijas 18. rindu pēc tajā norādītās formulas.
2. variants
Ja persona ir saņēmusi ienākumus tikai no saimnieciskās darbības, tas ir, gadījumā, ja gadā bijusi tikai par 600 latiem lielāka autoratlīdzība, kurai piemērota 15% likme, pielikumā D6 jāaizpilda 5 rindas. Proporcija netiek rēķināta, un tiek piemērots koeficiens 1.
3. variants
Ja persona ir saņēmusi gan ar 25% apliekamus ienākumus, gan saņēmusi autoratlīdzību, kam piemērota 15% likme, un šo ienākumu deklarēšana līdz ar to ir obligāta, un ir piemērojama atskaitījumu proporcija, pielikumā D6 jāaizpilda 8 rindas.
Pieņemsim, ka kopīgie ienākumi ir bijuši 10 000 latu (darba alga Ls 7000, autoratlīdzība Ls 1000, ienākumi no saimnieciskās darbības Ls 2000), tad ar 15% likmi apliekams Ls 3000 ienākums. Šī summa jāizdala ar kopīgajiem ienākumiem (3000:10 000 = 0,3). Rezultāta koeficiens 0,3 nozīmē, ka 3/10 ir saimnieciskās darbības ienākumi un 7/10 – ienākumi no darba algas. Tātad nodoklis tiek aprēķināts no kopīgiem saimnieciskās darbības ienākumiem (Ls 3000), atņemot atskaitījumus, kas pareizināti ar šajā gadījumā iegūto koeficientu 0,3. Veidojas summa 1970,40 lati. Pārējiem ienākumiem piemērotais koeficients ir 0,7.
4. variants
Ja cilvēks saņēmis autoratlīdzību, kurai piemērots 25% nodoklis, un viņš deklarē šos ienākumus, lai atgūtu pārmaksāto nodokli, kā arī attaisnotos izdevumus (par izglītību, medicīnas pakalpojumiem, iemaksas privātajā pensiju fondā, dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus), tad viņš atgūs ne tikai likmes starpības dēļ pārmaksāto nodokli, bet arī viņa attaisnotie izdevumi tiks atgūti 15% apmērā. Tātad atgūstamā summa nebūs ceturtā daļa (25%), bet gan 15% no gada neapliekamā minimuma, atvieglojumiem, attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem u.c.
Tiesa, jebkurā gadījumā autora zaudējumi, atgūstot 15% no atskaitījumiem, nevis 25%, būs mazāki nekā tad, ja autoratlīdzību apliktu ar 25% likmi.
5. variants
Ja gadā saņemta darba alga un autoratlīdzība līdz 600 latiem, kurai piemērota 15% likme un ko likums neprasa obligāti deklarēt, cilvēks tomēr var to darīt, lai piemērotu pienākošos attaisnotos izdevumus, tādējādi atgūstot pārmaksāto nodokli 25% apmērā no attaisnotajiem izdevumiem. Arī šajā gadījumā proporcija nav jārēķina, bet ir jāaizpilda D6 pielikuma 2 rindas. Pieņemsim, ka autoratlīdzībā cilvēks gadā saņēmis 400 latu. Tad 2. rindā jāieraksta Ls 400 un 5. rindā jāizrēķina 15% nodoklis no šiem ienākumiem (Ls 400x0,15 = Ls 60).
Kad nodokļu maksātājs aizpildījis D6 pielikumu atbilstoši savu ienākumu situācijai, jāturpina aizpildīt deklarācija (kā jau iepriekš minēts, līdz 17. rindai tā jau ir aizpildīta).
Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 149 nosaka deklarācijas aizpildīšanas kārtību, tajos ir arī paskaidrots, kā aizpildāma deklarācijas D 19. rinda. Atšķirīgos ienākumu gūšanas gadījumos 19. rindu aprēķina atšķirīgi, līdz ar to arī nosakot, vai nodoklis ir jāpiemaksā vai tas ir pārmaksāts, tātad – atgūstams.
