Aizejošās valdības vadītājs Ivars Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris, pirmdien, informējot par grozījumu projektu un sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), fragmentāri izklāstīja, ko ir paveikusi šī valdība un kas būtu jādara jaunajai valdībai, lai Latvija varētu sagaidīt nākamās summas no starptautiskā aizdevuma.
Vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu paredz, ka Latvijas šā gada budžets nedrīkst pārsniegt 4,7% no IKP. Taču, lai to īstenotu, budžetā šogad pietrūkst vēl apmēram 700 miljonu latu. Budžeta aktualizēto iztrūkumu veido gan nodokļu ieņēmumu plānu neizpilde, kas liek prognozēt, ka šī tendence turpināsies, gan arī papildu 233,6 miljonu latu izdevumi – ES fondu līdzfinansēšanai (75 miljoni latu), valsts parāda apkalpošanai (74,4 miljoni latu), bezdarbnieku pabalstiem (67,1 miljons), pensiju indeksācijai (14,3 miljoni latu) u.c.
I. Godmanis uzskata, ka esošajā situācijā samazināt izdevumus par 700 miljoniem latu nav reāli un būtu jārēķinās ar aptuveni 480 miljonu latu izdevumu samazinājumu, vienlaikus diskutējot ar SVF par pieļaujamā šā gada budžeta deficīta palielināšanu līdz 8 procentiem: “Ja izdevumi būtu jāsamazina par 700 miljoniem, tas būtu tikpat daudz, cik mēs samazinājām pirmajā piegājienā. Otrreiz to izdarīt ir samērā grūti. Jāmēģina pierādīt Valūtas fondam, ka vismaz 2009. gadā mēs varētu finansēt lielāku deficītu, lai 2010. gadā tas būtu mazāks.”
Jaunās valdības veidošanai izraudzītā premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis savukārt uzskata, ka “šajā sakarā ir nepieciešama skaidra atbilde, vai Godmaņa valdība ir panākusi jaunu vienošanos ar SVF, kas atļauj palielināt šā gada valsts budžeta deficītu līdz 8 procentiem. Ja jauna vienošanās nav panākta, šādi publiski paziņojumi uzskatāmi par sabiedrības dezinformēšanu”, kandidāta teikto citē „BNS”.
"Jāmēģina pierādīt Valūtas fondam, ka vismaz 2009. gadā mēs varētu finansēt lielāku deficītu, lai 2010. gadā tas būtu mazāks."
I. Godmanis
Valdības pārstāvji preses konferencē neapgalvoja, ka šādas vienošanās ir panāktas, vien informēja par šādu risinājumu iespējamību. “Šobrīd Latvijā finanses ir pietiekamā apjomā, lai varētu sagatavot kvalitatīvus budžeta grozījumus. Pagājušajā nedēļā tikos ar Valūtas fondu, viņi arī saprot, ka tas jādara jaunajai valdībai. Vienošanās bija sagatavot budžeta grozījumus līdz 31. martam. Valūtas fonds pieļauj, ka labāk sagatavot kvalitatīvus grozījumus, bet mazliet vēlāk. Bet, ja kāds spēj piedāvāt risinājumu līdz 31. martam, tas nāk tikai par labu. Pašlaik no finanšu drošības viedokļa finansējums ir stabilākais pēdējos 3-4 mēnešos, bet tas nepieciešams, lai programma turpinātos un lai ienāktu nākamā nauda. Neliels naudas ieplūdums paredzēts aprīlī no Valūtas fonda, liela summa – jūnijā. Ar to finansējumu, kas pašlaik ir Latvijas valsts rīcībā, izpildoties vairākiem nosacījumiem, mums pietiek līdzekļu (arī pie samazinātiem ieņēmumiem) līdz jūnijam. Bet skaidrs, ka lēmumi jāpieņem ātrāk,” skaidroja A. Slakteris.
Nākamais atalgojuma samazināšanas vilnis skars arī tās profesijas un iedzīvotāju grupas, kuras līdz šim tika pasaudzētas: skolotājus, mediķus un cilvēkus, kuru alga nav lielāka par 360 latiem, jo izvairīties no samazinājuma neizdosies nevienam, prognozē I. Godmanis.
Avots: Finanšu ministrija
Pēc A. Slaktera teiktā, mehāniski izdevumus vairs nebūs iespējams samazināt, tādēļ būs jāpieņem politiska izšķiršanās par nozarēm, kurās tos samazināt. I. Godmanis norādīja, ka izdevumu samazināšana varētu skart Valsts autoceļu fondu, dotāciju reģionālajām lidostām, lauksaimnieku subsīdijas, kas nav domātas tieši ražotājiem. Viņaprāt, sociālos pabalstus vajadzētu diferencēt, un iedzīvotājiem, kas ir pārtikuši, nevajadzētu saņemt pabalstus.
SVF pēc misijas Latvijā ir atstājis arī nepārprotamus vēstījumus, atstāstīja I. Godmanis: “Pirms runāt par deficīta palielināšanu, ir svarīgi pārliecināties, ka šai valstī vispār var izpildīt finanšu disciplīnu. Lai nav aizbildinājumu, ka decembra algas tiek pārceltas uz janvāri, ka darbiniekus gan atlaiž no 1. janvāra, bet janvārī vēl meklē naudu, lai samaksātu atlaišanas pabalstu, ka te nemēģina ieviest pusprēmijas un ka vadības līgumi tiek likvidēti, bet vietā parādās uzņēmuma līgumi.”
Pēdējā laikā fragmentāri parādās informācija par jauniem iespējamiem nodokļiem, piemēram, ka ar nekustamā īpašuma nodokli varētu aplikt dzīvojamo platību. I. Godmanis norādīja, ka tas nav izdarāms ātrāk par augustu, jo jūnijā ir jānosaka kadastra vērtība un jānosaka arī minimālā neapliekamā platība.
Jau sen priekšlikumu kārtā ir piesaukta nepieciešamība ar ienākuma nodokli aplikt dividendes. “Tas ir akcionāru jautājums – ar kādu peļņu beidz 2009. gadu. Es šaubos, ka var tagad iedibināt nodokli un aplikt 2008. gada dividendes ar atpakaļejošu datumu. Bet par 2009. gadu tas ir iespējams. Tā arī ir jaunās valdības izšķiršanās,” piebilda demisionējušais premjers.
"Nākamais atalgojuma samazināšanas vilnis skars arī tās profesijas un iedzīvotāju grupas, kuras līdz šim tika pasaudzētas: skolotājus, mediķus un cilvēkus, kuru alga nav lielāka par 360 latiem."
I. Godmanis uzsvēra, ka būs ļoti daudz jāstrādā, lai atjaunotu ekonomiku, kāda tā bija pirms nekustamā īpašuma buma. “Nepieciešams atgriezt ekonomiku pirmsburbuļa stāvoklī. Un tas būs ļoti sāpīgi. Jo virkne algu [toreiz] balstījās uz nodokļiem, kas tika iekasēti burbuļa laikā, un tas burbulis bija saistīts ar nekustamo īpašumu un patēriņa preču importu,” klāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka ekonomikas pārstrukturēšana prasīs daudz lielāku piepūli nekā ekonomiskās krīzes pārvarēšana.
Racionāli rīkojoties, Latvijai izdosies pārstrukturēt ekonomiku un pārvarēt ekonomisko krīzi, ir pārliecināts demisionējušais premjers. Viņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā nepieciešamas strukturālās izmaiņas un pašlaik Latvijas izdzīvošanas jautājums ir pakalpojumu un tranzīta sektora attīstība. Viņaprāt, tranzītam un pakalpojumu sektoram nepieciešama ārkārtas uzmanība un jāatceļ visi ierobežojumi. Tāpēc nevajadzētu ieviest šovasar plānoto autoceļu maksu jeb eiro vinjeti.
Gan A. Slakteris, gan I. Godmanis noraidīja pārmetumus par kavēšanos ar budžeta grozījumu izstrādāšanu. Finanšu ministrija lielāko darbu pie budžeta grozījumiem jau esot paveikusi, jaunajai valdībai jāpieņem politiskas izšķiršanās par izdevumu samazināšanu.
Iepriekš valdība, veidojot šā gada budžetu, prognozēja iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 5%, bet bezdarbu - 8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tagad prognozes ir pārskatītas un IKP kritums tiek lēsts 12% apjomā, bet bezdarbs - 12,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Patlaban 2009. gada budžetā ir paredzēts deficīts 705,7 miljonu latu jeb 4,7% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Valsts budžeta 2009. gada ieņēmumi plānoti 4,407 miljardi latu, savukārt izdevumi - 5,112 miljardi latu.
Latvijai izmaiņas budžetā ir jāsaskaņo ar SVF, jo valsts saņēmusi 7,5 miljardus eiro lielu starptautisko finanšu atbalstu.
