Ja valdībai Starptautisko Valūtas fondu izdosies pārliecināt par pieļaujamā budžeta deficīta palielināšanas nepieciešamību, gaidāmajos grozījumos būtu jāveic nosacīti mazāk sāpīgs izdevumu samazinājums.
Sākotnējais budžeta grozījumu projekts tika izskatīts valdības slēgtajā sēdes daļā, un, kā pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra V. Dombrovskis, valdība patlaban strādās pie budžeta grozījumiem, paredzot 7% deficītu. Citi varianti pagaidām netiek izskatīti.
“Valdībai nav cita plāna,” uzsvēra premjers, vienlaikus gan pieļaujot, ka šis budžeta deficīta apmērs tomēr varētu tikt pārskatīts, jo vēl nav panākta vienošanās ar starptautiskajiem finansējuma aizdevējiem. “Nevar noliegt, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem var beigties arī ar citu rezultātu,” sacīja valdības vadītājs. Arī finanšu ministrs Einars Repše pieļāva, ka vienošanos par šādu budžeta deficītu var arī nepanākt un valdībai nāksies strādāt pie daudz mazāka deficīta apmēra nodrošināšanas, kas nozīmēs arī lielāku izdevumu samazinājumu. Ja budžeta grozījumos saglabās 4,7% deficītu, valdībai nāksies meklēt veidus, kā savus izdevumus samazināt par 690 miljoniem latu.
Ministriem priekšlikumi par budžeta izdevumu samazināšanu nozaru griezumā jāiesniedz līdz nedēļas beigām, lai jau nākamnedēļ valdība varētu pieņemt konkrētākus lēmumus un sākt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, kura misija ieradīsies Latvijā.
Kā uzsvēra E. Repše, budžeta grozījumiem jābūt vērstiem uz to, lai Latvijas tautsaimniecība pēc iespējas ātrāk varētu pārvarēt krīzi un nostāties uz atveseļošanās ceļa. Pašlaik tiek apskatīti dažādi iespējamie risinājumi, lai izvēlētos labāko no tiem.
Pēc ministra teiktā, lai radītu nākotnes attīstības iespējas, budžetā finansējums jāsaglabā Eiropas Savienības fondu apguvei. Vienlaikus līdzekļi jāatvēl arī sociālajai nozarei, lai ekonomiskās grūtības pēc iespējas mazāk skartu sociāli vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas.
Patlaban darbā pie budžeta grozījumiem tiek prognozēts, ka iekšzemes kopprodukta kritums šogad būs 12%, bet gada vidējā inflācija sasniegs 3,3 procentus. No šīm prognozēm arī izriet, ka indikatīvi kopbudžeta nodokļu ieņēmumu kritums 2009. gadā varētu būt par 11 procentpunktiem straujāks, nekā plānots iepriekš, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada izpildi, ieņēmumi no nodokļiem varētu samazināties par 22,6 procentiem. Kopumā tiek prognozēts, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi varētu samazināties par 400-450 miljoniem latu. Budžeta grozījumos arī varētu atvēlēt papildu līdzekļus bezdarbnieku pabalstiem, valsts parāda vadībai, procentu maksājumiem studiju un studējošo kreditēšanai un citiem mērķiem – kopā mazliet vairāk par 200 miljoniem latu. Ņemot vērā aktuālākos datus, budžetā veidotos aptuveni 650 miljonu latu iztrūkums. Daļu no šiem līdzekļiem iespējams kompensēt, palielinot budžeta deficīta griestus, taču nozīmīgāko daļu plānots rast, samazinot valsts budžeta iestāžu izdevumus.
Finanšu ministrija jau noteikusi vairākas izdevumu sadaļas, kuras tautsaimniecības attīstības veicināšanas nolūkos nav pakļaujamas samazinājumam, piemēram, līdzekļi ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu finansēšanai, valsts pensijas un sociālie pabalsti.
Pirmie sociālās jomas izdevumu samazinājumi jau veikti
Lai gan joprojām nav precīzi zināms, kādu izdevumu samazinājuma apmēru katra ministrija piedāvās, valdība jau atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus sociālās jomas budžeta izdevumu samazināšanai. Tā, sākot no šā gada 1. maija, sociālo iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā tiks samazināta no 8 līdz 2 procentiem. Iemaksu likme fondēto pensiju shēmā - 2% no iemaksu objekta - būs līdz 2010. gada beigām, ar 2011. gada 1. janvāri fondēto pensiju shēmā tiks novirzītas 4% iemaksas, savukārt ar 2012. gadu un turpmāk - 6% no iemaksu objekta, paredz grozījumi. Pēc labklājības ministra Ulda Auguļa aplēsēm, samazinot fondēto pensiju shēmā ieskaitāmo līdzekļu apmēru, papildus tiks iegūti 106,5 miljoni latu, kas varētu tikt iesaistīti sociālās drošības sistēmā. Tiek uzsvērts, ka iemaksu likme fondēto pensiju shēmā Latvijā šobrīd ir visaugstākā no Baltijas valstīm. Igaunijā šī likme sasniedz 6%, bet tur notiek diskusija par likmes samazināšanu par 3%, bet Lietuvā šobrīd tā ir 3% un ir samazināta par 2,5% salīdzinājumā ar 2008. gadu.
Labklājības ministrija arī jau sagatavojusi izskatīšanai valdībā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz no šā gada 1. jūnija atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Neizmaksājot ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā, plānots ieekonomēt aptuveni 1,05 miljonus latu. Savukārt, atceļot piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu.
Ministrijas iecere paredz, ka vecāki turpmāk bērna pirmajā dzīves gadā saņems tikai vecāku pabalstu, nevis abus - gan vecāku, gan ģimenes valsts pabalstu -, kā tas ir pašlaik. Šāds ierosinājums attieksies uz 18 800 cilvēkiem. Tāpat ar 1. jūniju paredzēts atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Pašlaik piemaksa par pirmo bērnu ir 100 lati, par otro bērnu - 150 lati, par trešo un nākamiem bērniem - 200 lati. Šādi varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu, un šīs izmaiņas skartu vidēji 1900 cilvēku mēnesī, skaidro ministrija. Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs ir 296 lati par katru piedzimušo bērnu. Tas ir vienreizējs pabalsts.
Tāpat līdzekļu taupības nolūkā V. Dombrovskis nolēmis rosināt sava un ministru atalgojuma samazinājumu par 20%, kā arī ministrus aicinājis domāt par līdzekļu ekonomiju, piemēram, atsakoties no parlamentārajiem sekretāriem un pārskatīt ministriju autoparka izmantošanu.
Darbu pie 2009. gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas Finanšu ministrija plāno pabeigt līdz aprīļa beigām, kad tie varētu sākt savu ceļu uz valdību un Saeimu.
