Lai popularizētu kanonu un tā iespējas, valstī notiks īpaši prezentācijas pasākumi, kur eksperti iepazīstinās sabiedrību ar kanonā iekļautajām vērtībām, sola Kultūras ministrija (KM). Kultūras kanona saraksti būs pieejami mājaslapā www.kulturaskanons.lv, arī grāmatas un multimedija veidā. Projektu plānots arī turpināt – ministrija pieļauj, ka aptuveni reizi desmit gados izveidotie saraksti būtu pārskatāmi.
Eiropas valstu pieredze
Šādi kanoni beidzamos gados Eiropā jau tapuši, tostarp Dānijā (2004) un Nīderlandē (2006). Dānijā 150 000 Kultūras kanona grāmatas eksemplāru tika izplatīti bez maksas; tas atrodams www.kulturkanon.kum.dk. Nīderlandiešu - www.entoen.nu.
Vairākās citās Eiropas valstīs nacionālā kultūras kanona izveide šobrīd ir nozīmīga un aktuāla diskusiju tēma, kas aptver izglītības politiku un kultūras procesus sabiedrībā kopumā. Diskusijas par kultūras kanonu saistītas ar jautājumiem par globalizāciju, multikulturālu sabiedrību, savdabības saglabāšanu. Kultūra tiek akcentēta kā viena no tām jomām, kas var vienot sabiedrību, veicināt sapratni un toleranci. Izskanējuši ir arī viedokļi par nepieciešamību veidot kopīgu Eiropas Kultūras kanonu – tas parādītu Eiropas kultūru vienojošos elementus.
Kanons – vērtību kopums
Latvijas Kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
Ideja nebūt nav oriģināla, Latvijas Kultūras kanons tiek veidots, par paraugu ņemot Dānijā izstrādātu nacionālo vērtību sarakstu, un galvenokārt tas paredzēts pašiem, ikvienam Latvijas cilvēkam. Tā ir iespēja iepazīt (vai atcerēties) un padomāt par vērtībām, ar kurām esam bagāti un kuras ļauj mums būt piederīgiem Latvijai un tās kultūrai, tā kanona ideju skaidro KM speciālisti.
Kanona priekšvēsturi veido daudzi kultūras pasākumi, kuros jau mēģināts apzināt nācijas kultūras vērtības. Savulaik izdevniecība „Jumava” rosināja aptauju par 33 grāmatām, kurām jābūt ikvienas latviešu ģimenes bibliotēkā. Atzinību tautā izpelnījās „Latvijas Avīzes” rīkotais balsojums par 100 ievērojamākajām Latvijas personībām. Pirms diviem gadiem KM rosināja aptauju, kuru vadīja profesors Rolands Briedis „Latviešu literatūras 100+1”, un šim sarakstam bija veltīta arī konference. KM kultūras portāls www.kultura.lv stāsta par mūsu kultūras ikonām, ievērojamām personībām, kas arī veido sava veida kanonu.
"Būtiski no kultūras aspekta ieraudzīt, kas ir tās vērtības, par ko Latvijas sabiedrība spētu vienoties."
Latvijas Kultūras kanons varētu būt par pamatu Latvijas kultūras un mākslas vēstures mācībai skolās, ko varētu izmantot skolotāji un skolēni pēc saviem ieskatiem. Tas varētu vienot un saliedēt sabiedrību, visdažādākos Latvijas iedzīvotāju slāņus, jo patlaban Latvija no vērtības un svētuma simbola pārvērtusies par pirkšanas un pārdošanas objektu peļņas gūšanai. Ir pilnībā mainījusies vērtību sistēma un attieksme pret daudz ko, arī – pret mūsu zemi, tāpēc būtiski no kultūras aspekta ieraudzīt, kas ir tās vērtības, par ko Latvijas sabiedrība spētu vienoties.
Arī ārzemniekiem, kaut viņi nav kanona galvenā mērķauditorija, Latvijas Kultūras kanons palīdzēs veidot priekšstatu par Latvijas kultūru, bet mums – reprezentēt Latviju pasaulē.
Kanons varētu veidot jaunu skatījumu uz kultūras pamatvērtībām, ņemot vērā šodienas kontekstu un tendences. Tas celtu kultūras prestižu un sniegtu cilvēkiem jaunas zināšanas par Latvijas mākslu un kultūru, celtu dienas gaismā aizmirstas vērtības un nodrošinātu kompetentus ieteikumus par nācijas kultūras vērtībām, kas ir tik nozīmīgas, lai tās saglabātos nākamajām paaudzēm.
Dzejnieks Uldis Bērziņš norāda uz kādu būtisku jebkura kanona īpašību, proti, jebkurš kanons ir interpretācija, un aicina „nevis spriest, kādi darbi, mūsuprāt, būtu cienīgi par kanoniskiem saukties, bet – kādi ir vairumam latviešu par kanoniskiem kļuvuši”.
Savukārt rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis uzskata, ka „iekļaut kaut ko kanonā nozīmē pataisīt to par dogmu, neapšaubāmu vērtību vai autoritāti. Taču kultūrā neapšaubāmu autoritāšu nav – un, ja tādas parādās, tā ir pirmā pazīme, ka ar šo kultūru kaut kas nav kārtībā”. Bet „viss var būt arī pavisam citādi. Kā raksta viens no Dānijas Kultūras kanona radītājiem tēlnieks Heins Heinsens (Hein Heinsen), Kanonam „jādod prieks. Tas nevar būt uzdevums. Nevajag daudz laika veltīt kritērijiem, bet vajag izvēlēties darbus un tad domāt pamatojumu un to, kādi iebildumi varētu rasties.” Vēl precīzāk: „Kanons starp šaubām un pašapziņu.” No vienas puses, kanonizētais darbs ir izcils kultūras sasniegums, stabils atbalsta punkts, bet viss Kanons kopumā – tāds kā tīmeklis, universāla koordinātu sistēma, ar kuras palīdzību, iespējams, patiešām varēs raksturot visu latviešu kultūru. No otras – Kanonā ietvertas vērtības, ar kurām jāmērojas jebkuram citam mākslas darbam, turklāt vēlams šīs vērtības pārspļaut”.
Kanona eksperti
Darbs pie Latvijas Kultūras kanona veidošanas tika sākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla).
Ekspertu komisijās darbojas Latvijā atzīti nozaru profesionāļi. Arhitektūras un dizaina nozares ekspertu komisijā Jāņa Dripes vadībā strādā Ieva Zībārte, Inese Pētersone, Jānis Lejnieks, Ilze Martinsone. Kino komisiju vada Kristīne Matīsa, tajā darbojas Valentīna Freimane, Dita Rietuma, Uldis Tīrons un Jānis Putniņš. Literatūras kanonu Gunta Bereļa vadībā veidos Raimonds Briedis, Gunārs Bībers, Nora Ikstena, Reinis Tukišs. Mūzikas komisijas vadītāja ir Gunda Vaivode, tajā strādās Orests Silabriedis, Juris Karlsons, Mikus Čeže un Rolands Kronlaks. Skatuves mākslas komisija atlasa notikumus kā dramatiskajā teātrī, tā dejas mākslā. Tajā Jāņa Siliņa vadībā strādā Lilija Dzene, Silvija Radzobe, Guna Zeltiņa, Līga Ulberte, Gunta Bāliņa. Nozīmīgāko tradicionālās kultūras jomā skatīs Dace Bula, Valdis Muktupāvels, Janīna Kursīte, Māra Mellēna, komisijas vadītāja Signe Pujāte. Vizuālajās mākslās – Imants Lancmanis, Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele, Laima Slava, komisiju vada Māra Lāce.
Latvijas Kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: „Es Kultūras kanonu izjūtu kā pieturzīmes, kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības. Tas nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Šis ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes.”
Veidojot Kultūras kanonu, ekspertu darba grupām netika noteikti vienoti kritēriji darbu atlasē. Katras nozares eksperti paši lēma par vērtību atlases kritērijiem, uzsver KM.
Kas zināms mūsdienu jauniešiem?
Sabiedrībā trūkst intelektuālu diskusiju par nacionālām vērtībām, identitāti, mantojumu. Cilvēkiem zūd piederības izjūta Latvijai, un liela sabiedrības daļa nezina, kādas garīgas bagātības mums pieder, tāpēc Kanona izveide neapšaubāmi ir pozitīvs notikums.
Projekta “Latvijas Kultūras kanons” ietvaros LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras docētāji un studējošie laikā no 2008. gada septembra līdz 2009. gada janvārim veica pētījumu „Latvijas jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”. Pētījumā vienlaicīgi tika vākti gan kvalitatīvie (izmantojot fokusgrupu diskusiju metodi), gan kvantitatīvie dati (izmantojot anketēšanas metodi). Kopumā aptaujāti vairāk nekā 750 jaunieši.
"Neapšaubāmas vērtības vērts definēt galvenokārt tālab, lai tās varētu sākt apšaubīt."
G. Berelis
„Jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par Latvijas kultūras vērtībām. Jaunieši paši apzinās un atzīst Latvijas nacionālo kultūras vērtību apdraudējuma pastāvēšanu mūsdienu sabiedrībā,” stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kuras vadībā šis pētījums tika veikts.
Vislabāk respondenti pārzina tautas tradīciju un literatūras vērtības, visvājākās zināšanas ir vizuālajā mākslā, maz jauniešiem pazīstamu vērtību ir arī kino un skatuves mākslā. Kas ir tās vērtības, ko latvieši cenšas saglabāt vismērķtiecīgāk? – Tiek minēta latviešu valoda un Dziesmu svētki.
Avots: Latvijas Kultūras akadēmija
Jaunieši apzinās un atzīst Latvijas nacionālo kultūras vērtību apdraudējumu mūsdienu sabiedrībā, jo tradīcijas tiek izkropļotas un komercializētas, tāpēc viņi vēlas saglabāt specifisko laikā, kad sabiedrībā dominē globalizācijas radītā Rietumu kultūras vienādošanās tendence. Kas traucē Latvijas sabiedrības daļai saglabāt vērtības?
Jaunieši norādīja vairākus iemeslus: steidzīgā, rūpju pilnā un nogurdinošā ikdiena; nav informācijas par tradīcijām, paražām un rituāliem; sabiedrībā dominē citas intereses. Kā vēl viens no iemesliem, kāpēc neizdodas saglabāt vērtības, tiek minēts padomju laika posms Latvijas vēsturē, kas atstājis ietekmi uz iepriekšējo un šodienas paaudžu vērtību sistēmu. Jauniešu izteikumos jūtama nostaļģija pēc tradīciju autentiskuma, taču tiek kritizēti arī centieni mākslīgi, demagoģiskā ceļā kādas vērtības saglabāt.
Kas pozitīvs kanonam?
„Jebkuram kanonam piemīt vēl kāda patīkama īpašība,” saka G. Berelis. „Ja kultūrā tiek definēta kāda vērtība, šī darbība jau pati par sevi izraisa pretreakciju. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vismaz puse no Latvijas Kultūras kanona, kad tas būs uzradīts, man liksies pilnīgi aplama un nepieņemama, un droši vien līdzīgās domās būs arī citi ļaudis. Neapšaubāmas vērtības vērts definēt galvenokārt tālab, lai tās varētu sākt apšaubīt. Savukārt Kultūras kanona vienīgā jēga ir cerībā, ka uzradīsies kāds/kādi, kas to iznīcinās. Skeptiķis manī gan apgalvo, ka neviens pat nemēģinās to apšaubīt, kur nu vēl iznīcināt. Eksperti var kanonizēt viskošākās muļķības, bet, puslīdz apzinoties pašreizējo situāciju kultūras publiskajā telpā, rodas pamatotas aizdomas, ka reakcija būs plika un apaļa nulle.”
Pilna informācija par Kultūras kanonu, tā nozaru sarakstiem ar atlases kritēriju un sarakstos iekļauto vērtību skaidrojumiem apskatāma Kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv.
