Šoruden rotaļlietu tirgū ir būtisks jaunums. Proti, visām Latvijas tirgū esošajām rotaļlietām, kas satur vai sastāv no magnētiem vai magnētiskām detaļām, kuras ir tik nelielas, ka nejauši varētu tikt norītas, kā arī šāda veida rotaļlietām, kas tiek ievestas Latvijā laišanai apgrozībā, ir jābūt pievienotam attiecīgam brīdinājuma uzrakstam – “Brīdinājums! Rotaļlieta satur magnētus vai magnētiskas detaļas. Magnēti, kas cilvēka ķermenī savstarpēji pievelkas vai savienojas ar metālisku priekšmetu, var izraisīt nopietnu vai nāvējošu ievainojumu. Ja magnēti tiek norīti vai ieelpoti, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.” Pieļaujams arī līdzvērtīgs teksts, kas skaidri atspoguļo šo pašu saturu.
Brīdinājuma uzrakstiem jābūt valsts valodā, viegli saskatāmiem, salasāmiem un izceltiem. Tas attiecas uz visām magnētus saturošām rotaļlietām, pat ja magnēts vai tā detaļas ir sākotnēji ietvertas rotaļlietā, ievietotas kapsulā, iestrādātas vai īpaši norobežotas.
Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 4. aprīļa noteikumos Nr.128 "Rotaļlietu drošuma noteikumi" stājās spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas „Latvijas Vēstnesī” – šā gada 10. septembrī –, līdz ar to prasība marķēt rotaļlietas, kurās ir magnēti, jau pašlaik ir spēkā, skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente Linda Pastare. Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Komisijas lēmumu, kas tika pieņemts šā gada aprīlī un nosaka identiskas prasības visā Eiropas Savienībā. Lēmuma prasības bija jāpārņem dalībvalstu nacionālajā likumdošanā trīs mēnešu laikā. Šajā periodā Ekonomikas ministrija vairākkārt ir informējusi uzņēmējus par gaidāmajām izmaiņām, izplatot informāciju presē. Kādēļ brīdinājuma ieviešanai netika dots garāks pārejas periods? Bērnu drošības dēļ, ņemot vērā šādu rotaļlietu potenciālo bīstamību. Tas ir, lai jaunās prasības stātos spēkā, pirms sākas rotaļlietu masveida ražošana un importēšana Ziemassvētku laikam, kad pārdošanas apjomi nozīmīgi palielinās.
Tā kā magnētu esamība rotaļlietās ne vienmēr ir acīmredzama, komisijas lēmums uzliek marķēšanas pienākumu ražotājam, jo tas vislabāk ir informēts par rotaļlietas sastāvdaļām. Turklāt marķējumam uz rotaļlietas ir jābūt, pirms tā nonāk Eiropas Savienības tirgū, ko nosaka arī noteikumu 45.1 punkts. Tomēr, ja ražotājs nav rotaļlietu atbilstoši marķējis un turklāt ir reģistrēts valstī, kas nav ES dalībvalsts, tirgus uzraudzības iestādei saskaņā ar noteikumu 56. punktu ir tiesības vērsties arī pret rotaļlietas importētāju vai personu, kas rotaļlietas piedāvā tirgū, atgādina Ekonomikas ministrija. Līdz ar to arī Latvijas importētāji tiek aicināti laicīgi apzināt ražotājus trešajās valstīs, no kurām tiek iepirktas rotaļlietas, un prasīt, lai rotaļlietām ar magnētiem tiek pievienots attiecīgais brīdinājums pirms to ievešanas ES tirgū, jo pirmā rotaļlietu pārbaude tiek veikta jau uz robežas.
Brīdinājums vecākiem
Prasība brīdinājuma uzrakstu pievienošanai nepieciešama bērnu aizsardzībai. Tādejādi tiks pievērsta lielāka vecāku uzmanību šādu rotaļlietu bīstamībai un sniegtas norādes, kā rīkoties, ja bērns norijis vai ieelpojis magnētus vai magnētiskas detaļas. Ar jaunajiem brīdinājumu uzrakstiem iecerēts samazināt negadījumu skaitu.
Šāds nopietns risks ir konstatēts vairākos nelaimes gadījumos, par kuriem tika ziņots visā pasaulē 2006. un 2007. gadā, kad bērni bija norijuši no rotaļlietām atdalītus magnētus vai nelielas rotaļlietu detaļas, kas tos satur. Norijot vairāk nekā vienu magnētu, tie var savstarpēji pievilkties un izraisīt zarnu perforāciju, infekciju vai nosprostojumu, kas var būt nāvējoši. Speciālisti arī brīdina, ka magnētu ieelpošana var radīt bīstamus ievainojumus, un, notiekot aspirācijai plaušās, nepieciešama neatliekama ķirurģiska iejaukšanās.
"Nelaimes gadījumu un nesenās rotaļlietu tirdzniecības pārtraukšanas rezultātā daudzi ražotāji ir apzinājušies risku un izmainījuši attiecīgo rotaļlietu konstrukciju, ievietojot magnētus kapsulās vai norobežojot šos potenciāli bīstamos objektus, iestrādājot tos detaļās."
Turklāt ir zināms viens nāves gadījums Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2006. gada ir saņemtas vairākas patērētāju sūdzības, kurās ziņots par gadījumiem, kad bijusi nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, jo bērni norijuši vismaz divus magnētus vai magnētu un metāla priekšmetu. Minētajos nelaimes gadījumos ir cietuši bērni vecumā no 10 mēnešiem līdz 12 gadiem.
2006. un 2007. gadā vairāki rotaļlietu ražotāji uzsāka plašu rotaļlietu ar magnētiem tirdzniecības pārtraukšanu. Proti, tas notika ar vairāk nekā 18 miljoniem rotaļlietu ar magnētiem visā pasaulē 2007. gada vasarā un būtisku rotaļlietu sortimentu Eiropas tirgū. Nelaimes gadījumu un nesenās rotaļlietu tirdzniecības pārtraukšanas rezultātā daudzi ražotāji ir apzinājušies risku un izmainījuši attiecīgo rotaļlietu konstrukciju, ievietojot magnētus kapsulās vai norobežojot šos potenciāli bīstamos objektus, iestrādājot tos detaļās.
Kurš pārbauda?
Tirdzniecības vietās rotaļlietu pārbaudi veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kura darbiniekiem ir tiesības apmeklēt rotaļlietas tirdzniecības, uzglabāšanas un ražošanas vietas. Eiropas Komisijas informācija par nedrošām precēm (RAPEX datu bāze) liecina, ka rotaļlietas ir visvairāk konstatētās nedrošās preces ES. Arī iepriekšējo gadu PTAC pieredze tirgus uzraudzībā pierāda, ka rotaļlietas ir augsta riska prece Latvijā. Tā kā drošuma prasībām neatbilstošas rotaļlietas var nopietni apdraudēt neaizsargātākās sabiedrības daļas – bērnu – veselību un dzīvību, rotaļlietu pārbaudes tiek veiktas regulāri, vērtējot ne tikai to tehniskos parametrus, bet arī instrukciju, brīdinājumu un marķējuma atbilstību normatīvo aktu un standartu prasībām.
Kopumā 2007. gadā no 693 tirdzniecības vietās pārbaudītajiem modeļiem 260 modeļiem (35% no visām pārbaudītajām rotaļlietām) PTAC konstatēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Galvenie konstatētie pārkāpumi:
- CE (no franču „Conformité Européne” – „Apstiprināts Eiropā”) zīmes trūkums vai nepilnības – 37 gadījumos;
- Instrukcijas, brīdinājumu trūkums – 137 gadījumos;
- Nav norādes par ražotāju, importētāju – 78 gadījumos;
- Atbilstības dokumentācijas trūkums – 8 gadījumos.
Saņemti 48 rotaļlietu ekspertīžu slēdzieni par izņemtajiem rotaļlietu paraugiem, kas liecina, ka tikai 6 rotaļlietas pilnībā atbilst noteiktajām prasībām, savukārt 42 konstatētas neatbilstības:
- Neatbilst drošuma prasībām – 22 gadījumos;
- Nav CE marķējuma – 1;
- Valsts valodā nav norādīts apdraudējums un/vai brīdinājumi bērniem – 24 gadījumos;
- Neatbilst CE marķējuma proporcijas – 13 gadījumos.
2007. gadā un 2008. gada sākumā PTAC ir pieņēmis lēmumus par 13 nedrošu rotaļlietu tirdzniecības aizliegšanu Latvijā, liecina PTAC 2007.gada pārskata dati.
Pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar PTAC tirgus uzraudzības plāniem, kas paredz uz riska vadību balstītu tirgus uzraudzību, pievēršot lielāku uzmanību konkrētām preču grupām – līdz ar to nodrošinot attiecīgo jomu pakāpenisku sakārtošanu. Ņemot vērā lielo prasībām neatbilstošo rotaļlietu daudzumu Latvijas tirgū, tās ir viena no PTAC prioritārajām uzraudzības jomām. Prasības par brīdinājuma uzrakstu pievienošanu rotaļlietām ar magnētiem izpildi centra speciālisti, iespējams, sāks pārbaudīt jau šā gada nogalē.
Soda sankcijas
Par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu var tikt piemērots naudas sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 166.9 pantu fiziskajām personām – līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīs tūkstošiem latu, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas. Tāpat LAPK 166.12 pants paredz sankcijas par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju vai par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu, nosakot naudas sodu fiziskajām personām no 5 līdz 250, bet juridiskajām personām – no 10 līdz 50 latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem.
Ja pircējs iegādājies nedrošu rotaļlietu, par notikušo ir jāziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, jo ļoti iespējams, ka iegādātā rotaļlieta var izrādīties bīstama arī citiem. Šādā gadījumā PTAC veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka prece vairs netiek pārdota (iespējams, pat tiek iznīcināta), ja nepieciešams, tiek veikti kādi piesardzības pasākumi (piemēram, informācijas norādīšana) vai arī tiek lūgts patērētājiem, kuri to iegādājušies, to nelietot.
Pircēja tiesības
Saskaņā ar likumu „Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” patērētājam ir tiesības uz patērētājam nodarīto zaudējumu (kaitējums veselībai un mantai) atlīdzību. Ja preces ražotājs ir identificējams, sava prasība ir jāpiesaka viņam, ja nav – preces izplatītājam. Par minēto zaudējumu atlīdzību lemj tiesa. Turpretī, ja patērētājs vēlas saņemt atpakaļ naudu, ko samaksājis par nedrošo preci, viņam jāgriežas pie preces pārdevēja, uzrādot pirkumu apliecinošu dokumentu. Ja dažādu iemeslu dēļ nesaskaņas ar preces ražotāju vai pārdevēju par preces cenas atlīdzināšanu neizdodas atrisināt, patērētājam ir tiesības saņemt palīdzību PTAC.
L. Pastare norāda, ka pašlaik Eiropas Padomē turpinās diskusijas par jauno Rotaļlietu direktīvas projektu, kas paredz noteikt jaunas prasības un precizēt esošās rotaļlietu drošumam un marķējumam. Paredzams, ka šī direktīva varētu stāties spēkā aptuveni 2011. gadā, tomēr precīzu laiku pašlaik grūti prognozēt. Pēc direktīvas pieņemšanas būs nepieciešamas attiecīgas izmaiņas arī Ministru kabineta 2000. gada 4. aprīļa noteikumos Nr.128 "Rotaļlietu drošuma noteikumi". Citu prasību ieviešana tuvākajā laikā nav paredzēta.
