Apgādnieka zaudējuma pensija. Kā to piešķir?

Kas var saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju?

Ja mirušais cilvēks ir bijis sociāli apdrošināts, apgādnieka zaudējuma pensiju Latvijā var saņemt:

• mirušā bērni, neatkarīgi no tā, vai viņi bijuši mirušā apgādībā, t.i., bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;
• darba nespējīgie ģimenes locekļi, kas bijuši mirušā apgādībā, t.i., mirušā brāļi, māsas un mazbērni, kas jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un viņiem nav darbspējīgu vecāku.

Ja bērni pārsniedz 18 gadu vecumu, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju viņiem ir gadījumos, kad tie mācās pilna laika klātienē un nav vecāki par 24 gadiem.

Ja bērni dzīvo dažādās ģimenēs, katrs no viņiem saņem sev pienākošos pensijas daļu, kas izdalīta no kopējā pensijas apmēra.

Adoptētajiem bērniem ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā mirušā īstajiem bērniem. 

Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Savukārt, ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska atgādina, ka no apgādnieka zaudējuma pensijas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. To paredz likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Kādi dokumenti nepieciešami?

Pieprasot apgādnieka zaudējuma pensiju, jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā jāiesniedz:

• iesniegums pensijas piešķiršanai;
• miršanas apliecība;
• bērna dzimšanas apliecība;
• dokumenti par mirušā apdrošināšanas stāžu;
• radniecību apliecinoši dokumenti;
• bērna invaliditātes dokumenti;
• dokumenti par atrašanos mirušā apgādībā;
• mācību iestādes izziņa, ja bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Proti, apgādājamam (-iem) vecumā no 18 gadiem līdz 24 gadu sasniegšanai papildu jāiesniedz izglītības iestādes izziņa par mācībām vai studijām pilna laika klātienē. Iesniedzot ārvalstīs izdotus dokumentus, tie jānoformē atbilstoši dokumentu legalizācijas noteikumiem. Ja dokuments izsniegts svešvalodā, var būt nepieciešams arī šī dokumenta tulkojums.

Tāpat, pieprasot pensiju, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Kā aprēķina pensiju?

Apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā apgādnieka iespējamo vecuma pensiju. To darot, skatās, kāda ir bijusi mirušā vecāka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga darba periodos līdz miršanas brīdim, un pieņem, ka ar tādu algu mirušais būtu strādājis, līdz sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Piemēram, ja cilvēkam pirms nāves darba alga bija 400 lati, tad, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju, tiek pieņemts, ka ar šādu algu cilvēks nostrādā līdz 62 gadiem. Tātad, ja mirušais pirms tam ir strādājis un saņēmis salīdzinoši labu atalgojumu, apgādnieka zaudējuma pensija būs lielāka. Attiecīgi, ja alga ir maza, arī apgādnieka zaudējuma pensija būs neliela.

"Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem var būt līdz 24 gadiem, ja viņi mācās pilna laika klātienē."

Kopumā apgādnieka zaudējuma pensija nedrīkst būt mazāka par 65% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta katram bērnam jeb 29,25 latiem vai 48,75 latiem cilvēkam ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt kopējais apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru - 45 latiem, invalīdiem kopš bērnības - 75 latiem. Tās apmērs:

• vienam bērnam - 50% no pensijas;
• diviem bērniem - 75% no pensijas;
• trim un vairāk bērniem - 90% no pensijas.

Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina gan no tēva, gan no mātes iespējamās vecuma pensijas.

Kad piešķir pensiju?

Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir no apgādnieka miršanas dienas. Lai to varētu izdarīt, visi nepieciešamie dokumenti jāiesniedz VSAA 12 mēnešu laikā pēc apgādnieka nāves (no 2014.gada šis termiņš būs seši mēneši).

Apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt savā dzīvesvietā, ieskaitīt pensijas saņēmēja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā. Pensijas piegāde dzīvesvietā ir par maksu, pašlaik tā ir 1,22 lati.

Vai apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt, ja izbrauc uz dzīvi ārvalstīs?

Tiem cilvēkiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kas nav ES/EEZ dalībvalsts un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums sociālās drošības jomā, mūsu valstī piešķirto pensiju var turpināt izmaksāt uz bankas kontu Latvijā. Lai to izdarītu, cilvēkam pirms izbraukšanas nepieciešams vērsties VSAA nodaļā, kur jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu, jānorāda Latvijas kredītiestādes konts, kā arī jaunā dzīvesvietas adrese.

Ja pensijas saņēmējs un apgādājamais(-ie) jau ir izbraukuši uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstīs un vēlas Latvijā piešķirto pensiju saņemt arī turpmāk, tad iepriekš minētie dokumenti jānosūta pa pastu vai jāiesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību. Minētajam pieprasījumam jāpievieno ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas sagatavots notariāls apliecinājums, ka pensijas saņēmējs un apgādājamais (-ie) ir dzīvi.

Arī turpmāk ārvalstī dzīvojošam Latvijas pensijas saņēmējam katru gadu no 1.oktobra līdz 15.decembrim jāiesniedz VSAA nodaļai rakstisks pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu, nosūtot to pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību. Šim pieprasījumam pievieno ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas sagatavotu notariālu apliecinājumu, ka pensijas saņēmējs un apgādājamais(-ie) ir dzīvi.

Pensijas apmēri

Apgādnieka zaudējuma pensiju 2013.gada augustā saņēma 18,9 tūkst. cilvēki. Speciāliste norāda, ka ar katru gadu pensijas saņēmēju skaits nedaudz samazinās, piemēram, 2010.gadā pensiju saņēma 23,8 tūkst. cilvēku, 2011. gadā – 22,8 tūkst. cilvēku, 2012.gadā – 21,4 tūkst. cilvēku.