Grozījumi ir nepieciešami gan industriālo objektu, tostarp vēja parku, attīstībai, gan teritorijas attīstības plānošanai, norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Izmaiņas precizē ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, sākot ar sabiedrības sākotnējo informēšanu un novērtējuma programmas izstrādi līdz IVN ziņojuma sagatavošanai, sabiedriskajai apspriešanai, kā arī lēmuma pieņemšanai par projekta akceptēšanu vai noraidīšanu.
Ja iecerei būs nepieciešams IVN, projekta ierosinātājam, nosūtot paziņojumu, par paredzēto darbību būs jāinformē blakus esošo nekustamo īpašumu, ēku un dzīvokļu īpašnieki, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuras pieteikušās šādas informācijas saņemšanai. Plānojot vēja elektrostaciju būvniecību, būs jāinformē arī to īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi atrodas līdz divu kilometru attālumā no izpētes teritorijas. Paziņojumu publicēs arī attiecīgā pašvaldība un Valsts vides dienests.
Tāpat projekta ierosinātājam būs jāorganizē arī sākotnējās sabiedrības informēšanas sanāksme, kurā ikviens varēs piedalīties un izteikt priekšlikumus.
Lai sabiedrībai būtu plašākas iespējas iepazīties ar informāciju, IVN ziņojums būs pieejams gan elektroniski, gan drukātā formā. Pašvaldība nodrošinās iespēju iepazīties ar ziņojumu klātienē un informēs, kur tas pieejams elektroniski.
Attiecībā uz jau iesāktajiem vēja parku projektiem paredzēti pārejas noteikumi. Atsevišķiem projektiem, par kuriem vēl nav pieņemts galīgais lēmums, būs nepieciešams pašvaldības atzinums par atbilstību teritorijas plānojumam.
Citastarp grozījumi paredz vienkāršotāku izvērtēšanas kārtību vēja parkiem ar jaudu vismaz 35 megavati tajos pagastos, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā vidēji Latvijā.
Savukārt, ja konkrētajā pašvaldībā jau būs izbūvētas vai apstiprinātas vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu vismaz 150 megavati un kopējās ietekmes izvērtējumā tiks konstatēts, ka jauns objekts var būtiski negatīvi ietekmēt vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Valsts vides dienests ieceri neakceptēs.
Tāpat noteikts, ka lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu būs spēkā septiņus gadus. Šajā laikā ierosinātājs varēs saņemt atļauju darbības turpināšanai. Ja lēmums būs pieņemts līdz šā gada beigām, tas būs spēkā līdz 2033. gada 31. decembrim. Nepieciešamības gadījumā termiņu varēs pagarināt līdz 2040. gada 31. decembrim.
Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
