Jaunās valdības koalīciju veido četri politiskie spēki – “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”, “Jaunā Vienotība”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. “Mēs esam vienojušies par valdības deklarāciju, kurā galvenās lietas ir drošība, budžeta stabilizēšana, drošas vēlēšanas un cīņa ar karteļiem un korupciju,” uzrunā Saeimai sacīja Andris Kulbergs.
Deklarācija par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2026. gada 28. maijā
Sadarbības līgums starp 14. Saeimas frakcijām, kas veido Latvijas Republikas Ministru kabinetu
Ministru prezidents
Andris Kulbergs
Ministru prezidents
Foto: Evija Trifanova, LETA
14. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – MBA Rīgas Biznesa skolā starptautiskā biznesa un komercijas programmā. 2002. gadā Konkordijas Starptautiskajā universitātē Igaunijā iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā, specializējoties starptautiskajā biznesa vadībā.
Līdzšinējā karjera: kopš 2022. gada 14. Saeimas deputāts. No 2013. līdz 2022. gadam bijis “GeesinNorba” reģionālais un attīstības vadītājs. No 2008. līdz 2013. gadam reģionālais vadītājs Latvijā uzņēmumā “Inchape Motors Latvia”, valdes loceklis SIA “Latvijas pilnvaroto autotirgotāju centrs”, SIA “Baltic Motors Ventspils”, “Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācija”, SIA “Baltijas īpašumu fonds”, SIA “BM līzings”, SIA “Ventmotors”, SIA “Inchcape BM Auto”, SIA “Inchcape Insurance Services”, SIA “Ērmanis”. Kopš 2006. gada Auto asociācijas padomes priekšsēdētājs, prezidents, valdes priekšsēdētājs.
Plašāk par Ministru prezidenta profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Aizsardzības ministrs
Pulkvedis Raivis Melnis
aizsardzības ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
Ministra amatam virza “Jaunā Vienotība”.
Izglītība: augstākā – maģistra diploms militārajā zinātnē (Master of Arts in Military Studies) studiju programmā “Starptautiskā drošība un vadība” Londonas Karaliskajā koledžā (King’s College London). 7. līmeņa diploms (līdzvērtīgs maģistra grādam) studiju programmā “Menedžments un līderība”(Level 7 Diploma in Management and Leadership, Chartered Management Institute (CMI) Lielbritānijā), apgūstot stratēģiskās informācijas menedžmentu, finanšu menedžmentu, stratēģisko vadību, risku pārvaldības stratēģiju u. c. Bakalaura grāds pedagoģijā (Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija). Apguvis militāro izglītību Lielbritānijas Aizsardzības akadēmijā (2012–2013), Ģenerāļa Jonasa Žemaiša Lietuvas militārajā akadēmijā (2012), Nacionālo Bruņoto spēku Valodu skolā (2007), NATO skolā Oberammergau (2007), Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (2003–2004), BEMAT (Lielbritānijas Bruņoto spēku padomdevēji, 2003–2004). Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā apgūts vada komandiera kurss (1996–2000).
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada Ministru prezidentes padomnieks militārās sadarbības jautājumos. No 2025. gada Aizsardzības ministrijas aizsardzības nozares padomnieks Latvijas vēstniecībā Ukrainā, nacionālā kontingenta vecākais Ukrainā ar pieredzi operāciju plānošanā, vadīšanā, sadarbības organizēšanā starp valsts organizācijām, militāro industriju un bruņoto spēku vienībām starptautiskā vidē. No 2024. līdz 2025. gadam Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka operāciju un plānošanas jautājumos vietnieks Latvijā. No 2022. līdz 2024. gadam Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba J3/5/7 operāciju un plānošanas departamenta priekšnieks Latvijā. No 2020. līdz 2022. gadam veicis operāciju ilgtermiņa plānošanu, operāciju analīzi un izvērtēšanu Lielbritānijas Bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Apvienoto reaģēšanas “JEF” štābā Lielbritānijā. No 2018. līdz 2019. gadam Baltijas valstu Baltijas bataljona komandieris. No 2015. līdz 2019. gadam Sauszemes spēku 1. mehanizētā kājnieku bataljona (LATBAT) komandieris. No 2013. līdz 2015. gadam Operatīvās plānošanas un apmācību daļas priekšnieks. No 2008. līdz 2011. gadam Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona operāciju plānošanas daļas priekšnieks. 2008. un 2010. gadā ir piedalījies starptautiskajās misijās Afganistānā. Ir iegūtas zināšanas un prasmes projektu vadīšanā, organizāciju un operāciju izvērtēšanā un analīzē (Monitoring and Evaluation Analyst). Latvijas bruņoto spēku virsnieks ar augstām līdera, menedžera un komandas veidošanas prasmēm.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Ārlietu ministre
Baiba Braže
ārlietu ministre
Foto: Zane Bitere, LETA
Ministra amatam virza “Jaunā Vienotība”.
Izglītība: augstākā – sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē (Latvijas Universitāte). No 1985. līdz 1990. gadam studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Ir mācījusies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes politikas zinātnes maģistra programmā (1992–1993), kā arī apguvusi Dienvidaustrumāzijas studijas Čulalongkornas Universitātē Bangkokā, Taizemē.
Apgūta pamatapmācība Latvijas Republikas Zemessardzē (2024), NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa kurss ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem (2014) u. c.
Līdzšinējā karjera: no 2024. gada 19. aprīļa ārlietu ministre. No 2025. gada marta Zemessardzes 13. kājnieku bataljona štāba un apgādes rotas Sakaru nodaļas operatore. Strādājusi Ārlietu ministrijā kopš 1993. gada, kad ieņēma galvenās speciālistes amatu Starptautisko tiesību departamentā. 1995. gadā ieņēma Humanitāro jautājumu nodaļas vadītājas amatu, bet 1996.–1998. gadā bija pirmā sekretāre Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. 1998. gadā bija padomniece iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu sagatavošanas grupā. No 1998. līdz 1999. gadam Ministru prezidenta padomniece ārpolitikas jautājumos Valsts kancelejā. No 1999. līdz 2003. gadam Pirmā politiskā departamenta (Eiropa) direktore. No 2003. līdz 2008. gadam ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē un pastāvīgā pārstāve Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā. No 2015. līdz 2016. gadam nerezidējošā ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Indonēzijas Republikā. No 2016. līdz 2020. gadam ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. No 2020. līdz 2023. gadam NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Ekonomikas ministrs
Viktors Valainis
ekonomikas ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība: augstākā – profesionālais maģistra grāds būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma pārvaldībā (Rīgas Tehniskā universitāte, 2011). Profesionālais bakalaura grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā, nekustamā īpašuma ekonomista kvalifikācija (Rīgas Tehniskā universitāte, 2009).
Līdzšinējā karjera: ekonomikas ministrs kopš 2023. gada 15. septembra. Saeimas deputāts kopš 2011. gada. No 2022. gada frakcijas “Zaļo un Zemnieku savienība” priekšsēdētājs. No 2016. līdz 2023. gadam Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Bijis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs (2013–2014). No 2010. līdz 2011. gadam – nodibinājuma “Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde” valdes loceklis. No 2008. līdz 2011. gadam – Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldes Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieks.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Māris Kučinskis
finanšu ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – 1983.–1988. gadā Latvijas Valsts universitātes Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē iegūta ekonomista specialitāte (rūpnieciskā plānošana).
Līdzšinējā karjera: ievēlēts 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. Saeimā. No 2022. līdz 2023. gadam iekšlietu ministrs. No 2016. līdz 2019. gadam Ministru prezidents. 2012. gadā kļuva par Liepājas pārstāvniecības vadītāju Rīgā un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieku, bet 2013. gadā – vadītāju. No 1996. līdz 2003. gadam Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Jānis Dombrava
iekšlietu ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – Latvijas Universitātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē (2007–2010).
Līdzšinējā karjera: Saeimas deputāts kopš 2010. gada. Pirms tam bijis SIA “U.R.L. Tehnoloģijas” īpašnieks un tīmekļa dizainers. Kopš 2022. gada – zemessargs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Ilze Indriksone
izglītības un zinātnes ministre
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – maģistra grāds vides zinātnē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē programmā “Vides pārvaldība” (1998–2001). Iegūta inženieres kvalifikācija un vides zinātņu bakalaura grāds Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1994–1998). Iegūta lauksaimnieka dārzkopja kvalifikācija Bulduru Dārzkopības tehnikumā (1992–1994).
Līdzšinējā karjera: ievēlēta 13. un 14. Saeimā. Ekonomikas ministre no 2022. līdz 2023. gadam. No 2021. līdz 2022. gadam Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. No 2024. gada veic saimniecisko darbību lauku tūrismā, atpūtas vietas un brīvdienu mājas “Rīti” īpašniece. Kopš 2024. gada Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valdes priekšsēdētāja. No 2017. līdz 2018. gadam bijusi Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, bet no 2013. līdz 2018. gadam – Talsu novada domes deputāte. No 2003. līdz 2018. gadam nodarbojusies ar teritoriālplānošanu, dārzu un ainavu plānošanu, meliorācijas sistēmu projektu sagatavošanu (privātprakse). No 2000. līdz 2018. gadam biedrības “Talsu pauguraines dabas parka atbalsts” projektu vadītāja. No 2010. līdz 2016. gadam AS “Talsu autotransports” pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja. No 1996. gada ieņēmusi dažādus amatus gan privātajā, gan nevalstiskajā, gan pašvaldības sektorā.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Jānis Vitenbergs
klimata un enerģētikas ministrs
Foto: Evija Trifanova, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbībā un vadīšanā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju unversitātē (2024–2026). Bakalaura grāds tūrisma vadībā Liepājas Universitātē (2005–2008). Pirmā līmeņa augstākā izglītība Latvijas Kultūras koledžā (2003–2005).
Līdzšinējā karjera: 13. un 14. Saeimas deputāts. No 2024. gada pasniedzējs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju unversitātē. No 2022. līdz 2023. gadam satiksmes ministrs. No 2020. līdz 2022. gadam ekonomikas ministrs. No 2014. līdz 2020. gadam bijis SIA “Lietas MD” lielo klientu tirdzniecības vadītājs, bet pirms tam strādājis SIA “Sanitex” un SIA “Sanitex Baltic Distribution” par lielo klientu tirdzniecības vadītāju un tirdzniecības veicināšanas nodaļas reģionālo vadītāju.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Nauris Puntulis
kultūras ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – maģistra grāds operdziedātāja, pedagoga specialitātē Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā (1992–1994). Bakalaura studijas Latvijas Valsts konservatorijas Vokālajā nodaļā (1981–1985). Vidējā speciālā izglītība Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (kultūras darbinieka, pašdarbības un estrādes pūtēju orķestru vadītāja specialitāte). Papildu izglītība iegūta Enshedes Mūzikas augstskolā Holandē, meistarklasēs Itālijā un Austrijā.
Līdzšinējā karjera: 14. Saeimas deputāts. No 2019. līdz 2023. gadam kultūras ministrs. No 2012. līdz 2014. gadam kultūras ministra padomnieks. No 2013. līdz 2019. gadam Rīgas domes deputāts. No 1994. līdz 2019. gadam solists Latvijas Nacionālajā operā. Mūziķis rokgrupā “Pērkons”. Bijis pedagogs Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Reinis Uzulnieks
labklājības ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība: augstākā – profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, uzņēmumu, iestāžu vadītāja kvalifikācija (Biznesa augstskola “Turība”, 2012). Profesionālais bakalaura grāds publiskajās tiesībās un jurista kvalifikācija (Latvijas Policijas akadēmija, 2009).
Līdzšinējā karjera: labklājības ministrs kopš 2025. gada 6. marta. No 2023. līdz 2025. gadam Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. No 2021. līdz 2022. gadam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Komercdepartamenta infrastruktūras nomas biznesa virziena vadītājs, bet no 2020. līdz 2023. gadam – Komercdepartamenta pārdošanas daļas klientu vadītājs. No 2016. līdz 2019. gadam Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. No 2014. līdz 2016. gadam Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, 2014. gadā īsu brīdi arī labklājības ministra biroja vadītājs. Strādājis privātajā sektorā par veikalu vadītāju (SIA “Vivasport”), sporta komandu tirdzniecības vadītāju (SIA “Sportland”), pārdošanas un mārketinga vadītāju (SIA “Telecom”), projektu vadītāju (SIA “E-aprūpe”), izpilddirektoru (AS “Ramers – Rīga”). No 2018. līdz 2019. gadam bijis AS “Pasažieru vilciens” jurists.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Rihards Kozlovskis
satiksmes ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība: augstākā – jurista kvalifikācija (Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2003). Fiziskās sagatavotības pedagoga kvalifikācija (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 1993).
Līdzšinējā karjera: iekšlietu ministrs kopš 2023. gada 15. septembra. Bijis iekšlietu ministrs arī no 2011. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 19. janvārim. Pēc tam ticis ievēlēts 13. un 14. Saeimā. No 2007. līdz 2011. gadam jurists uzņēmumā “BBF Consulting”. No 2005. līdz 2007. gadam – aizsardzības ministra padomnieks, NATO samita rīkošanas vadības grupas Drošības un koordinācijas nodaļas vadītājs. No 1996. līdz 2005. gadam bijis Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants. No 1994. līdz 1996. gadam – Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta vecākais inspektors. No 1991. līdz 1993. gadam – Valsts drošības aģentūras inspektors. Profesionālo karjeru iekšlietu struktūrās uzsācis, ieņemot jaunākā inspektora amatu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 1. policijas bataljonā 1991. gada februārī.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Edvards Smiltēns
tieslietu ministrs
Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē Latvijas Universitātē (2006–2009). Sociālo zinātņu bakalaura grāds Latvijas Universitātē (2003–2006).
Līdzšinējā karjera: 10., 11., 12. un 14. Saeimas deputāts. No 2023. gada oktobra – Saeimas sekretārs. No 2022. gada novembra līdz 2023. gada oktobrim – Saeimas priekšsēdētājs. No 2020. līdz 2022. gadam Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks. No 2014. līdz 2016. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs. No 2011. līdz 2014. gadam Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Līdz ievēlēšanai Saeimā darbojies privātajā sektorā.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Hosams Abu Meri
veselības ministrs
Foto: Ieva Leiniša, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība: augstākā – ārsta grāds (Latvijas Medicīnas akadēmija, Medicīnas fakultāte, 1999). Ārsts speciālists gastroenteroloģijā (Latvijas Universitāte, 2004). Speciālista diploms internajā medicīnā (Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts, 2002).
Līdzšinējā karjera: veselības ministrs kopš 2023. gada 15. septembra. Paralēli karjerai medicīnā ticis ievēlēts 12. un 14. Saeimā. Bijis Ropažu novada domes deputāts un priekšsēdētāja trešais vietnieks (2021–2022). No 2019. līdz 2022. gadam Ministru prezidenta padomnieks integrācijas jautājumos. No 2016.–2017. gadam Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Edgars Tavars
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – maģistra grāds inovāciju ekonomikā (Banku augstskola, 2012). Bakalaura grāds ekonomikā, uzņēmumu un iestāžu vadībā (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2010). Būvdarbu vadītāja kvalifikācija (Rīgas Celtniecības koledža, 2003).
Līdzšinējā karjera: 13. un 14. Saeimas deputāts. No 2016. līdz 2019. gadam bijis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, bet no 2014. līdz 2016. gadam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Līdz 2014. gadam darbojies privātajā sektorā. Zemnieku saimniecības “Spulgas” īpašnieks.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Uldis Augulis
zemkopības ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība: augstākā – Latvijas Universitātes Finanšu vadības fakultāte (1990–2003).
Līdzšinējā karjera: Saeimas deputāts kopš 2006. gada. No 2023. līdz 2025. gadam labklājības ministrs. No 2016. līdz 2019. gadam, kā arī no 2010. līdz 2011. gadam bijis satiksmes ministrs (attiecīgi Māra Kučinska un pirms tam – Valda Dombrovska vadītajā valdībā), savukārt no 2014. līdz 2016. gadam un no 2009. līdz 2010. gadam – labklājības ministrs (Laimdotas Straujumas un pirms tam – Valda Dombrovska vadītajā valdībā). Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam pildījis parlamentārā sekretāra pienākumus Labklājības ministrijā un Zemkopības ministrijā. Pirms ievēlēšanas 9. Saeimā bijis Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs (2000–2006), kā arī ieņēmis citus vadošus amatus, piemēram, bijis K. Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, SIA “Dobeles autobusu parks” padomes priekšsēdētājs u. c. Zemnieku saimniecības “Auguļi” īpašnieks.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Prioritāte – drošība un 5% no IKP aizsardzībai
Andra Kulberga vadītās valdības deklarācijā pausta apņemšanās koncentrēties uz darbiem, kurus var paveikt 14. Saeimas laikā (proti, četru līdz piecu mēnešu periodā): atbildīgi izturēties pret valsts budžeta iespējām, kā arī nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā vardarbības apkarošanā, dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un ģimeņu tiesiskajā aizsardzībā. Partijas, kas veidos valdību, pauž apņemšanos nevirzīt tālākai izskatīšanai jautājumus, par kuriem nav panākta vienošanās visu koalīcijas partneru starpā.
Jaunās valdības prioritāte ir valsts iekšējā un ārējā drošība – nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzībai. Deklarācijā pausta apņemšanās aizsardzībai novirzīt 5% no IKP.
Aizsardzības ministrs pulkvedis Raivis Melnis iepriekš paudis: “Mana prioritāte ir Ukrainas pieredzes integrēšana Latvijas bruņotajos spēkos, militārās industrijas atbalstīšana un integrēšana aizsardzības nozarē, sniegt maksimālo atbalstu bruņoto spēku komandierim, lai pilnveidotu bruņoto spēku spējas šodienas un rītdienas izaicinājumiem.”
Iekšējās drošības jomā arī pausta apņemšanās pastiprināt imigrantu kontroli un ierobežot jaunu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem, piemēram, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu Latvijā.
Vienlaikus koalīcija vienojusies sniegt skaidrību Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem par viņu tiesisko statusu un iespējām turpināt dzīvi Latvijā. Jaunā valdība sola pieņemt lēmumu par iespēju tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas apguvuši latviešu valodu noteiktajā līmenī, pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujām no 2027. gada.
Parakstot valdības deklarāciju, koalīcijas partneri vienojušies par darāmo darbu sarakstu, ko veido 52 apņemšanās deviņās jomās.
Papildus izvirzītajam pasākumu plānam drošības situācijas stabilizēšanā un ārlietās valdības deklarācijā ietverti pasākumi arī vairākās citās jomās.
- Droša vēlēšanu norise, cīņa pret korupciju un karteļiem
Jaunā valdība ir iecerējusi nodrošināt tiešu premjera uzraudzību pār vēlēšanu sagatavošanas procesu, kā arī turpināt ar vislielāko likuma bardzību vērsties pret ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju, karteļiem un sankciju pārkāpējiem.
- Budžeta stabilizācija un izdevumu efektivitāte
A. Kulberga vadītā valdība ir apņēmusies jau līdz Saeimas vēlēšanām izvērtēt budžeta tēriņus visās ministrijās, pārskatīt prioritāros valsts iepirkumus un lielāko kapitālsabiedrību iepirkumus, publiskot informāciju par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem.
Valdība sola pilnībā pārskatīt prēmiju un naudas balvu izmaksu principus, ieviest atklātību par valsts budžeta datiem. Jaunais Ministru kabinets turpinās uzsākto izglītības reformu “Programma skolā”, nesamazinot tai paredzēto finansējumu.
- Latvijas intereses Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam
Valdība apņēmusies aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, īpašu uzmanību pievēršot ģeopolitiskajai situācijai un nepieciešamībai saņemt papildu finansējumu austrumu robežas nostiprināšanai, “Rail Baltica” projektam, atbalstam lauksaimniekiem un reģionālajai attīstībai.
- Lielo projektu vadības kontrole
Jaunā valdība ir iecerējusi nodrošināt tiešu premjera uzraudzību pār “Rail Baltica” tālākās virzības modeļa izstrādi, kā arī izvērtēt “Air Baltic” biznesa plānu un pieņemt lēmumu par turpmākajiem rīcības scenārijiem.
- Veselība, labklājība, demogrāfija, sociālā drošība un ģimeņu politika
A. Kulberga vadītais Ministru kabinets apņēmies stiprināt ģimenes un bērnus kā valsts pamatvērtību, solot palielināt finansiālo atbalstu dzimstības veicināšanai un attīstīt vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Valdības deklarācijā ietverti uzdevumi likt pamatus “plašai ilgtermiņa valsts mājokļu pieejamības programmai jaunajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem, īpaši reģionos”, kā arī ieviest t. s. “bāzes pensiju” un izvērtēt “iespējas darba stāžā sievietēm ieskaitīt visu periodu par bērna kopšanu līdz bērna trīs gadu vecumam”.
“Veselība ir valdības kopīga prioritāte,” teikts deklarācijā, paužot gatavību tiekties uz 12% finansējuma no kopīgajiem valdības uzdevumiem veselības aprūpei. Koalīcija apņēmusies “pieņemt lēmumu par slimnīcu tīkla reformu”.
- Ekonomika un tautsaimniecība
Jaunā valdība plāno pārtraukt tirdzniecību (eksportu un importu) ar Krieviju un Baltkrieviju. Deklarācijā pausta apņemšanās līdz Saeimas vēlēšanām izstrādāt Nacionālo mākslīgā intelekta plānu – stratēģiju ar konkrētiem mērķiem –, sagatavot Meža nozares attīstības pamatnostādnes, izstrādāt piedāvājumu sadarbībai ar lielajām pasaules ekonomikām u. c.
- Izglītība, sports un jaunatne
Jaunā valdība grasās turpināt iesākto – ieviest izglītības kvalitātes monitoringu un jauno finansēšanas modeli “Programma skolā” iecerētajā apjomā, kā arī turpināt darbu pie pedagogu atalgojuma grafika ieviešanas un noslēgt augstākās izglītības reformu.
- Kultūra, mediji, pilsoniskā sabiedrība
A. Kulberga vadītais Ministru kabinets plāno stiprināt atbalstu demokrātiskajām vērtībām un pilsoniskajai sabiedrībai, kvalitatīvam un daudzveidīgam saturam medijos latviešu valodā. Deklarācijā pausta apņemšanās stiprināt latvisku kultūrvidi un nacionālo identitāti, kā arī iecere pievienoties UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumos Otrajam protokolam.
