LV portāla infografika.
Lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvā noteiktās prasības par medus sastāvu un marķējumu, grozījumi nacionālajā līmenī tika pieņemti septembra vidū, bet stāsies spēkā 2026. gada vasarā. Biškopji gaidāmās izmaiņas vērtē pozitīvi, taču nozarē joprojām ir daudz “bet”. Viens no tiem: kāpēc Eiropas Savienībā vispār tiek pieļauta dažādās valstīs ražota medus sajaukšana.
Valdība 2025. gada 16. septembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 251 “Kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības medum” (turpmāk – grozījumi), kas paredz medum un medus maisījumiem marķējumā obligāti norādīt visas ražotājvalstis un procentuālo medus daudzumu no katras valsts. Izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 14. jūnijā.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, izmaiņas tika sagatavotas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1438, ar ko groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu (turpmāk – ES medus direktīva), kura savukārt dalībvalstu tiesību aktos jātransponē līdz 2025. gada 14. decembrim un kuras prasības jāsāk piemērot no 2026. gada 14. jūnija.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis norāda, ka biedrība pieņemtās izmaiņas par papildu marķējuma prasībām medum atbalsta, taču atzīst, ka vienlaikus uz tām raugās ar divējādām sajūtām:
“No vienas puses, tas ir pozitīvi, ka vispār tiek veiktas izmaiņas, jo šobrīd medus marķēšana ir ļoti neskaidra. Bieži vien uz iepakojuma tiek norādīts tikai vispārīgs apzīmējums – “Eiropas Savienības (ES) un ārpus ES izcelsmes medus” –, kas patērētājam nesniedz nekādu skaidrību par patieso produkta izcelsmi.
No otras puses, biedrība kopumā ir pret to, ka ES joprojām tiek pieļauta dažādās valstīs ražota medus sajaukšana. Šāda prakse nav vajadzīga nevienam biškopim, kurš godprātīgi ražo medu ar bišu palīdzību. Tā ir izdevīga tikai fasēšanas uzņēmumiem, kuri, sajaucot dažādu izcelsmes valstu medu, var radīt lētāku produktu. Tādējādi tiek maldināti patērētāji.”
Biškopības biedrības ieskatā attiecīgās izmaiņas ir būtisks solis uz priekšu, jo līdz šim šāda informācija nebija pieejama. Turklāt iepriekš ES netika regulētas arī proporcijas, kādās medus tiek sajaukts.
Grozījumi paredz, ka uz iepakojuma būs jānorāda konkrētas valstis, no kurām medus ir iegūts, kā arī proporcijas, kādās tas sajaukts.
Kā stāsta V. Brusbārdis, līdz šim bijuši gadījumi, kad uz lielveikalu ķēžu tīklā nopirkta medus parauga etiķetes ir norādīts “ES un ārpus ES medus maisījums”, bet, veicot attiecīgā medus analīzi, laboratorijas izraksts liecina, ka medus izcelsme ir Ķīna: “Produktam klāt ir kvalitatīvs ES medus, bet niecīgā daudzumā, proti, tajā dominē medus no Ķīnas. Šāda prakse tiks novērsta, kas ir ļoti pozitīvi, biškopji to vērtē atzinīgi.”
Eiropas Komisijas 2024. gada prezentācijā par medus tirgu Eiropā (turpmāk – EK 2024. gada prezentācija) sniegtā informācija liecina, ka medus importa cenas no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas un Ķīnas, ir būtiski zemākas nekā ES vidējās ražošanas un vairumtirdzniecības cenas (2024. gadā ES importēja medu no Ķīnas vidēji par 1,28 eiro kilogramā un no Ukrainas – vidēji par 1,75 eiro kilogramā).
“Šāda cena ES ražotam medum nav iespējama, jo biškopji par šādu summu medu nespēj saražot. Tādējādi lētākais medus no trešajām valstīm tiek sajaukts ar Eiropas izcelsmes medu, radot produktu, kura patieso izcelsmi patērētājam ir gandrīz neiespējami noskaidrot,” stāsta V. Brusbārdis.
Viņaprāt, grozījumi ir solis pareizajā virzienā, taču tie neatrisina visas problēmas:
“Arī turpmāk patērētāju informētība būs ierobežota. Mūsuprāt, fasēšanas uzņēmumiem būtu jāatļauj tirgot tikai tādu medu, kura izcelsme ir skaidri zināma – no vienas konkrētas valsts. Medus sajaukšana starp ES valstīm vēl būtu pieļaujama, taču ne ar trešajām valstīm, kurās medus ir ievērojami lētāks un kvalitāte bieži vien ir apšaubāma. Šo problēmu grozījumi pilnībā neatrisina.”
Vienlaikus Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs atzīst, ka patērētāji vismaz varēs uzzināt, no kurām valstīm medus ir iegūts, un tas ir solis uz priekšu.
Kā jau minēts, prasība medum un medus maisījumiem marķējumā norādīt medus procentuālo daudzumu no katras valsts stāsies spēkā 2026. gada 14. jūnijā. Taču, kā LV portālam pastāstīja V. Brusbārdis, tas nenozīmē, ka šajā datumā veikalu plauktos patērētāji varēs atrast medu ar jaunajiem marķējumiem.
“Šobrīd fasēšanas uzņēmumiem ir tiesības turpināt fasēt produktus ar vecajām etiķetēm līdz pat 2026. gada 13. jūnijam. Proti, visām noliktavām, kas līdz minētajam datumam safasēs produkciju pa vecam, būs tiesības to uzglabāt un izplatīt arī pēc šī datuma.”
Tas nozīmē, ka 2026. gada 14. jūnijā uzreiz nekas nemainīsies. Izmaiņas notiks pakāpeniski, līdz produkcija ar veco marķējumu tiks iztirgota.
To, kāpēc nepieciešamās izmaiņas nozarē ievieš tik lēni, Biškopības biedrība nezina. “Savā ziņā tas parāda ES vājumu jeb nespēju pieņemt racionālus termiņus.
Šīs izmaiņas jau sen bija vajadzīgas, bet mehānisms tiek ieviests ļoti lēni,” teic V. Brusbārdis.
Biškopjus uztrauc arī medus viltojumi. “Nav nekāds noslēpums, ka ES tirgū tiek pārdoti tā saucamie medus viltojumi, kas neatbilst nedz medus standartam, nedz ES medus direktīvai,” turpina V. Brusbārdis.
Saskaņā ar Biškopības biedrības sniegto informāciju medus viltojumi ir dažādi, taču pastāv trīs galvenie veidi, kā medus tiek viltots:
Kā skaidro V. Brusbārdis, medus var tikt viltots gan apzināti – pievienojot cukura sīrupu, izmantojot rūpnieciski sintezētas vielas, sajaucot medu ar lētākiem produktiem, lai samazinātu izmaksas, – gan neapzināti, piekopjot nepareizu praksi:
“Medus ir produkts, ko bites iegūst no apkārtējās vides, no augiem un to izdalījumiem. Tiklīdz cilvēks iejaucas šajā procesā, piemēram, pievienojot cukura sīrupu vai veicot citas manipulācijas, kas ietekmē pašu bišu darbību, produkts zaudē savu autentiskā medus statusu.”
ES jau tagad ir laboratorijas, kas spēj atklāt medus viltojumus. “Proti, arī šobrīd ir metodes, ar kurām var pārbaudīt medus autentiskumu,” stāsta V. Brusbārdis.
Biškopības biedrība izmanto divu laboratoriju pakalpojumus (Igaunijā un Vācijā), kurās tiek lietotas atšķirīgas metodes: “Balstoties uz Igaunijas laboratorijas sniegtajiem rezultātiem, arī Latvijas lielveikalos ir plaši sastopams viltots medus. Vācijas laboratorijā biedrība falsifikācijas analīzes veic būtiski mazākam paraugu skaitam, tādējādi tur tiek konstatēts mazāks viltojumu skaits.”
Papildus Biškopības biedrība norāda, ka QSI (Quality Services International. GnH) sertificētā laboratorija Vācijā izstrādā arī jaunas pārbaudes metodes. Šīs metodes būs pieejamas Drošības monitoringa sistēmā (DMS), kas ļaus efektīvāk identificēt viltojumus.
Vienlaikus Biškopības biedrības priekšsēdētājs uzsver, ka tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir visas ES problēma: “Eiropas Komisijas 2023. gada veiktais pētījums liecina, ka no 320 analizētajiem medus paraugiem 46% bija viltojumi.”
LV portāls atgādina, ka arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS analīzes apstiprināja, ka daļa veikalos tirgotā medus ir ražots rūpnieciski, to nav ievākušas bites.
Savukārt 2025. gada pavasarī PVD pieņēma lēmumu apturēt piecu dažādu medus produktu tirdzniecību, jo no Austrijas veselības un pārtikas nekaitīguma aģentūras laboratorijas saņemtie laboratorisko izmeklējumu rezultāti apstiprināja svešu cukuru klātbūtni šajos produktos.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
PVD jau iepriekš ir norādījis, ka šobrīd nepastāv ES mēroga oficiāla metodika medus DNS testu rezultātu izvērtēšanai.
V. Brusbārdis apstiprina, ka medus autentiskuma noteikšanas metodes laboratorijās nav pilnībā standartizētas, proti, lai gan metodes, kuras varētu izmantot medus autentiskuma pārbaudei, ir pieejamas, tās nav oficiāli apstiprinātas visā ES: “Tādējādi, pat ja viltojums tiek konstatēts, sankciju piemērošana ir apgrūtināta, jo trūkst vienotas metodoloģijas, uz kuru varētu balstīties tiesiski.”
Proti, ES mērogā arī šis jautājums nav sakārtots: joprojām nav skaidrības par to, kuras metodes drīkst, kuras nedrīkst izmantot, kuras ir un kuras nav akreditētas. Kā norāda biedrība, ES šo jautājumu solījusi sakārtot līdz 2028. gadam, vienlaikus jācer, ka spiediens no ES biškopju kopienas arī šo jautājumu tomēr liks risināt ātrāk.
Atbilstoši Biškopības biedrības sniegtajai informācijai arī zemās medus cenas liecina par viltojumiem vai sajauktu medu:
“Īsts medus, ko ražo biškopis, ir darba un laika ietilpīgs produkts. Bišu kopšana, stropu uzturēšana, medus ievākšana un apstrāde prasa ievērojamus resursus. ES vidējā pašizmaksa medum ir krietni augstāka nekā 1–2 eiro kilogramā.
Pirms medus krīzes ES medus vairumtirdzniecības iepirkuma cena no ES biškopjiem bija 3,2–4 eiro kilogramā, tādējādi kvalitatīvs ES medus veikalā nevarēja maksāt mazāk. Zema cena medum ir signāls, ka produkts nav autentisks vai ir sajaukts ar lētām piedevām.”
Saskaņā ar EK 2024. gada prezentācijā sniegtajiem datiem 2022. gadā kopumā ES saražoja 286 tūkstošus tonnu medus, 2021. gadā – 228 tūkstošus tonnu medus. Latvijā ik gadu saražo aptuveni 2,2–2,4 tūkstošus tonnu medus.
“Tas nav liels apjoms uz Eiropas fona, tātad biškopji nespēj nodrošināt pietiekamu medus daudzumu iekšējam patēriņam. Latvijā medus tiek ražots vairāk, nekā patērēts iekšējā tirgū, savukārt ES ir otrādi. Proti, ES tiek saražoti tikai aptuveni 63% no kopējā patēriņa. Līdz ar to ES ir spiesta importēt medu, galvenokārt no trešajām valstīm, piemēram, Ķīnas un Ukrainas,” stāsta V. Brusbārdis.
Turpinot viņš norāda, ka Ķīnā un Ukrainā saražotais medus ir būtiski lētāks nekā Eiropā: “Piemēram, 2023. gadā medus no Ķīnas tika importēts par 1,38 eiro/kg, 2024. gadā – par 1,28 eiro/kg, bet no Ukrainas – 2023. gadā par 2,07 eiro/kg, 2024. gadā – par 1,75 eiro/kg. Šīs zemās cenas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tirgū parādās viltojumi un sajaukts medus, kas apgrūtina patērētāju spēju izvēlēties kvalitatīvu un autentisku produktu.
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā biškopji ir saskārušies ar zemām iepirkuma cenām, ko piedāvā fasēšanas uzņēmumi, īpaši tie, kas medu eksportē uz ES tirgu. Iepriekš vairumtirdzniecības cenas bija 3,20–3,50 eiro/kg, dažkārt pat augstākas.
Šobrīd vairumtirdzniecībā medus cena ir paaugstinājusies: 2,40–2,50 eiro/kg gaišajam pavasara ziedu medum un 3,00–3,50 eiro/kg vasaras ziedu medum. Šogad sliktās sezonas dēļ cena medum ir cēlusies. Vienlaikus iepriekšējos gados medus cena vairumtirdzniecībā svārstījās ap 2 eiro/kg, nereti pat zemāk, kas ir zem pašizmaksas. Biškopji par šādu cenu nespēj segt ražošanas izmaksas – tas ir ekonomiski neizdevīgi.”
V. Brusbārdis norāda, ka arī cenu zīmēs norādītā ražotājvalsts var neatbilst patiesībai:
“Esam ievērojuši pretrunas starp etiķetēm un cenu zīmēm. Piemēram, uz produkta etiķetes var būt norādīts “ES un ārpus ES izcelsmes medus”, bet uz veikala cenu zīmes – “Ražots Latvijā”. Tas ir maldinoši! Mūsuprāt, ja tiek norādīts “Ražots Latvijā”, tad produktam patiešām jābūt ar Latvijas izcelsmi. Pretējā gadījumā patērētājs tiek maldināts,” uzsver V. Brusbārdis.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Lai sakārtotu medus tirgu, Biškopības biedrības ieskatā:
