Ekonomikas transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu ir un arī turpmāk būs vajadzīgs augstas kvalifikācijas darbaspēks un darbinieki ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos, bet arvien samazināsies zemas un vidējas kvalifikācijas darbavietu skaits.
“Šobrīd atrodamies straujas zinātnes sasniegumu attīstības un augsto tehnoloģiju laikmetā. Tas prasa arvien jaunas zināšanas, rada jaunas profesijas un dod iespēju strādāt gudrāk. Tāpēc svarīgi ir pielāgot izglītības piedāvājumu pašreizējā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm tuvāko gadu laikā būtiskākais darbaspēka trūkums veidosies pēc speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs. 2030. gadā varētu trūkt vairāk nekā 9 tūkstošu augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Tāpat varētu trūkt gandrīz 70 tūkstoši darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību, īpaši izteikts darbaspēka trūkums var veidoties pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos.
Savukārt grūtības atrast darbu varētu būt cilvēkiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Prognozējam, ka līdz 2030. gadam šādas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums varētu sasniegt gandrīz 96 tūkstošus. Tāpat problēmas atrast darbu varētu būt augstākās kvalifikācijas speciālistiem ar izglītību sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs.
Līdz ar to būtiskākais jauno darbavietu pieaugums līdz 2030. gadam sagaidāms profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.
Vienlaikus ilgtermiņā jeb līdz 2040. gadam visvairāk jaunu darbavietu varētu būt profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat vajadzēs vairāk veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēju – to lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un lielāks pieprasījums pēc dažādiem veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar “sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.
Pēdējo gadu izaicinājumi – Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās – atstājuši redzamas “pēdas” darba tirgū, jo nodarbināto skaits un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no 2019. gada līmeņa jeb laika pirms pandēmijas un kara Ukrainā. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamība. Lai arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau šogad tas varētu samazināties zem 7% atzīmes.
Kā zināms, darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenārijiem un demogrāfijas prognozēm, kā arī aktuālajiem globālās ekonomikas procesiem. Ministrijas izstrādātās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Detalizēti ar darba tirgus prognozēm, ekonomikas izaugsmes scenārijiem un demogrāfijas prognozēm var iepazīties vietnē https://prognozes.em.gov.lv.
LV portāla infografika
