Gatis Krūmiņš: “PSRS okupācijas zaudējumu apzināšana un aprēķināšana naudas izteiksmē ir mūsu pienākums, tā ir daļa no okupācijas seku likvidēšanas. Šī brīža ģeopolitiskais fons ir īpaši labvēlīgs, lai mēs iedarbinātu juridiskās procedūras, kas nepieciešamas okupācijas zaudējumu atlīdzināšanas pieprasīšanai.”
FOTO: Roberts Kaniņš, LNVM krājums.
Ekspertu komisijai, kura izveidota padomju totalitārā režīma Latvijai radīto zaudējumu aprēķināšanai, mainīsies sastāvs, ieskaitot vadītāju, taču komisijas funkcijas paliks līdzšinējās. Krievijas iebrukums Ukrainā aktualizējis komisijas uzdevumus un radījis to īstenošanai piemērotu fonu.
Valdība ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 7. novembra rīkojumā “Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai”.
Grozījumi izstrādāti pēc Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvas, lai apstiprinātu jaunu komisijas priekšsēdētāju un aktualizētu tās sastāvu, paplašinot augsti kvalificētu ekspertu vēstures pētniecībā un starptautisko tiesību jomā pārstāvību tajā un veicot citus grozījumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu komisijas darbu, norādīts grozījumu projekta anotācijā. Pašreizējais komisijas sastāvs ir zaudējis aktualitāti, jo no tās esošā priekšsēdētāja, zvērināta advokāta Edmunda Stankeviča ir saņemts iesniegums ar lūgumu atbrīvot no amata pienākumiem, tāpat darbam komisijā uzrunāti eksperti starptautisko tiesību un demogrāfijas jautājumos, Latvijas Nacionālais arhīvs ir deleģējis citu pārstāvi dalībai komisijā, mainīts viena komisijas locekļa amats, kā arī viens no komisijas locekļiem – valststiesību speciālists Ringolds Balodis – lūdzis viņu izslēgt no komisijas sastāva.
Grozījumi paredz, ka PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisija turpmāk darbosies šādā sastāvā:
Gatis Krūmiņš – vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un padomes loceklis (komisijas priekšsēdētājs);
Ruta Pazdere – Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja (komisijas priekšsēdētāja vietniece);
Gints Apals – Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs;
Juris Ciganovs – Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā;
Mārīte Černuho-Cerkova – Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas otrā sekretāre;
Andris Kalniņš – Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta eksperts;
Ilmārs Mežs – Vidzemes Augstskolas pētnieks;
Ieva Miļūna – Rīgas Juridiskās augstskolas lektore;
Linards Muciņš – zvērināts advokāts;
Dzintra Muzikante – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vadītāja vietniece;
Ludis Neiders – Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta ekonomists;
Jānis Šiliņš – Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadošais pētnieks;
Jānis Tomels – Tēvzemes biedrības valdes priekšsēdētājs.
Komisija tika izveidota saskaņā ar Saeimas 2005. gada 12. maija deklarāciju “Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, ar kuru Latvijas Republikas parlaments “aicina Krievijas Federāciju atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un pildīt savu pienākumu – saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus”.
Komisija darbojās līdz 2009. gada 1. augustam, kad krīzes dēļ tās darbība uz laiku tika apturēta. Komisijas darbība tika atjaunota 2013. gada 7. novembrī. Saskaņā ar deklarācijā noteikto tā ir koleģiāla institūcija ar šādām funkcijām:
Komisijas sekretariāta funkcijas veic Tieslietu ministrija. Komisijai ir pienākums katru gadu iesniegt Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par savu darbību, kā arī sagatavot ikgadējo darba plānu, norādot plānotās aktivitātes un tai iedalīto finanšu līdzekļu izlietojumu.
Līdz šim komisijas uzdevumā ir izstrādāti pētījumi ekonomikas, vides aizsardzības, demogrāfijas un vēstures jomā, rīkotas izstādes un izdota grāmata “Aizvestie” trijos sējumos, noorganizētas konferences un semināri. Šobrīd tiek veidota PSRS okupācijas režīmā politiski represēto personu datubāze un izdošanai gatavotas grāmatas, vēstīts mājaslapā okupacijaszaudējumi.lv, kas ataino komisijas darbību.
Komisijas 2009. gada 30. jūlija informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka PSRS okupācijas režīma nodarītie zaudējumi Latvijas valstij lēšami vairāk nekā 300 miljardu eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka minētajiem zaudējumiem līdz pat šim brīdim ir liela ietekme uz Latvijas attīstību visās jomās pēc neatkarības atgūšanas.
Pašlaik, kā norādīts informatīvajā ziņojumā par komisijas darbību 2021. un 2022. gadā, darbs notiek piecos galvenajos virzienos:
Šī gada aprīlī, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei tiekoties ar komisijas pārstāvjiem, abas puses bija vienisprātis, ka komisijas veiktajiem padomju okupācijas zaudējumu aprēķiniem jābūt pamatā juridiski un ekonomiski pamatotas prasības sagatavošanai iesniegšanai starptautiskajās tiesību institūcijās. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Ukrainā notiekošais karš atgādina par Latvijas traģisko vēsturisko pieredzi, Latvijas tautas izciestajiem zaudējumiem un nepieciešamību saukt agresorvalsti pie atbildības. Tāpat tikšanās laikā abas puses piekrita, ka komisijai jāsadarbojas ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem, kopīgi apzinot starptautiskajā judikatūrā pastāvošo praksi, lai varētu sagatavot vienotu PSRS okupācijas radīto zaudējumu atlīdzības prasījumu pret Krieviju kā PSRS tiesību un saistību pārņēmēju.
Komisijas veiktajiem padomju okupācijas zaudējumu aprēķiniem jābūt pamatā juridiski un ekonomiski pamatotas prasības sagatavošanai iesniegšanai starptautiskajās tiesību institūcijās.
“PSRS okupācijas zaudējumu apzināšana un aprēķināšana naudas izteiksmē ir mūsu pienākums, tā ir daļa no okupācijas seku likvidēšanas. Šī brīža ģeopolitiskais fons ir īpaši labvēlīgs, lai mēs iedarbinātu juridiskās procedūras, kas nepieciešamas okupācijas zaudējumu atlīdzināšanas pieprasīšanai,” pērn Ministru kabineta sēdē izskatot starpziņojumu par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem, pauda komisijas loceklis Gatis Krūmiņš.
