Likumus izsludina Satversmē noteiktajos termiņos, publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv). Cik šo tiesību aktu izsludināts pērn? Kuri ir visvairāk skatītie jaunie likumi? Kurš ir visgarākais un visīsākais likums? No cik vārdiem sastāv visgarākais likuma nosaukums? Kurš ir visvairāk grozītais likums vai bijis spēkā visīsāko laikposmu? Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” apkopojis desmit interesantus faktus par likumiem 2022. gadā.
Tiesību aktu skaits katru dienu mainās – kāds pieņemts no jauna, kāds stājas spēkā, kāds zaudē spēku. Kopumā (situācija 2. janvārī) Latvijā ir 8578 likumi, no tiem spēkā – 6498, no kuriem 4815 ir grozījumi.
Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”, kas uztur vietnes vestnesis.lv (oficiālais izdevums) un likumi.lv (sistematizēto tiesību aktu datubāze), piedāvā ieskatu iepriekšējā gada situācijā un interesantos faktos, kas ieskicē gan likumu dažādību, gan 2022. gada aktualitāšu ietekmi uz likumdošanu.
2022. gadā Latvijā tika izsludināti 311 likumi, to skaitā 53 jauni likumi un 258 grozījumi.
Kontekstam. Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas, teikts Satversmes 69. pantā. To, ka likumus izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv), nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 4. pants.
2022. gada 3. martā Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas tika izsludināts “Latvijas Vēstnesī” jau nākamajā dienā – 4. martā. Kopš tā laika likums, kas nosaka atbalsta pasākumus no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, ticis grozīts 13 reižu.
2022. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Likumā ir tikai septiņi vārdi.
2022. gada 14. jūlijā Saeima pieņēma Elektronisko sakaru likumu, kas sastāv no 125 pantiem. Likums tika izsludināts 28. jūlijā un stājās spēkā nākamajā dienā – 29. jūlijā.
157 vārdi – tik apjomīgs nosaukums ir likumam par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam, ko Saeima pieņēma 2022. gada 6. decembrī.
7. aprīlī Saeima pieņēma likumu “Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu”, nosakot, ka 2022. gada 9. maijs visā Latvijas teritorijā tiek noteikts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, godinot Krievijas Federācijas pret Ukrainu uzsāktās militārās agresijas rezultātā cietušos un bojā gājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas. Likums bija spēkā 33 dienas, līdz 11. maijam.
Saeima 2022. gada 12. maijā pieņēma divus likumu grozījumus, kas tika izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tajā pašā dienā un stājās spēkā nākamajā:
Īstenojot Satversmē noteiktās pilnvaras, Valsts prezidents pērn nodeva otrreizējai caurlūkošanai divus likumus:
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā četri jauni likumi:
Visi jaunie tiesību akti, kas iepriekš publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, ir vienkopus pieejami tiesību aktu vietnē likumi.lv.
Turpinot iepriekšējos gados iedibināto praksi, oficiālā izdevēja uzturētais valsts, tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības portāls “Cilvēks. Valsts. Likums” (LV portāls – lvportals.lv) veido 2023. gada izmaiņu apkopojumu atsevišķā publikāciju ciklā “Spēkā no 2023. gada janvāra”.