Piešķirti 79 augstākie Latvijas valsts apbalvojumi

Apbalvojumi tiek piešķirti izcilām personībām, kuras pārstāv dažādas jomas. Tie ir mediķi, kuri pašaizliedzīgi rūpējās par sabiedrības veselību un drošību Covid-19 pandēmijas apstākļos, izcili kultūras darbinieki, militārpersonas, robežsargi un Valsts policijas amatpersonas, kuras sargā mūsu valsts drošību, tiesu sistēmas pārstāvji, zinātnieki, skolotāji, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, vēsturnieki, novadpētnieki, sabiedriskie darbinieki. Viņi visi – cilvēki, kuri ar savu darbu stiprinājuši demokrātisku, tiesisku un nacionālu Latviju.

“Patiesi priecājos, ka Ordeņu kapitulam Latvijas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienā ir iespēja godināt un apbalvot cilvēkus, kuru atbildīgais, profesionālais un sabiedriskais ieguldījums dara mūsu dzīvi Latvijā labāku. Valsts apbalvojums – tā ir Latvijas valsts vārdā izteikta pateicība, vienlaikus gods un pienākums godprātīgi strādāt savas tautas un valsts labā arī turpmāk,” norāda Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.

Ordeņu kapitula paziņojumi par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu publicēti 11. aprīlī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie

Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:

Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītāju
Elizabeti Baueri (Elisabeth Bauer),
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju
Dr. iur. Sanitu Osipovu,
Nacionālā kino centra vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras docētāju
Dr. art. Ditu Rietumu,
kinorežisoru un scenāristu, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru
Dr. art. Dāvi Sīmani;

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:

kinorežisoru un operatoru
Andreju Apsīti,
grupas “Pērkons” solistu
Raimondu Bartaševiču,
jaunuzņēmumu investoru, “TechHub Riga” valdes priekšsēdētāju, “TechChill” valdes locekli, zemessargu
Andri K. Bērziņu,
rakstnieku
Māri Bērziņu,
mākslinieku
Andri Breži,
arhitekti, “Arhitektes Ināras Caunītes biroja” vadītāju
Ināru Caunīti,
Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāju, baletmeistari
Elgu Drulli,
kinooperatoru
Viktoru Grībermanu,
mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru
Kristapu Ģelzi,
kostīmu mākslinieci, scenogrāfi, gleznotāju
Annu Heinrihsoni,
kostīmu mākslinieci, scenogrāfi
Kristīni Jurjāni,
valodnieci, ilggadējo Baltiešu studiju centra Stokholmas Universitātē pētnieci
Dr. philol. Baibu Kangeri,
Latvijas Nacionālā baleta solistu
Zigmāru Kirilko,
žurnālistu, zemessargu
Ati Klimoviču,
Jaunā Rīgas teātra aktrisi, kino režisori
Elitu Kļaviņu,
rakstnieku, bijušā žurnāla “Avots” galveno redaktoru
Aivaru Kļavi,
kostīmu mākslinieci
Ievu Kundziņu,
filmu direktoru, producentu
Kristianu Luhaeru,
arhitektu, arhitektu biroja “Mailitis Architects” vadītāju, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta veidotāju
Austri Mailīti,
mākslinieku, “Dd studio” vadītāju
Jāni Mitrēvicu,
ilggadējo Kuldīgas pilsētas arhitektu, restauratoru
Aldi Orniņu,
rakstnieci
Gundegu Repši,
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes locekli
Grigoriju Semjonovu,
grupu “Menuets” un “Pērkons” mūziķi, televīzijas režisoru
Juri Sējānu,
izdevniecības “Dienas Grāmata” direktori un galveno redaktori
Daci Sparāni-Freimani,
vēsturnieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku, zemessargu
Zigmāru Turčinski;

Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri:

latviešu sabiedrisko darbinieci Norvēģijā
Andu Nordmo,
ilggadējo Maskavas latviešu kora “Tālava” māksliniecisko vadītāju un diriģenti
Tamāru Semičevu,
latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā
Laumu Stikuti,
latviešu sabiedrisko darbinieku Norvēģijā
Hariju Valdmani,
ilggadējo latviešu sabiedrisko darbinieku Vācijā
Pēteri Vīgantu.

Ar Viestura ordeni apbalvotie

Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 21. pantam nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Viestura ordeni un iecelt par:

Iecelt par Viestura ordeņa komandieri:

nacionālās pretošanās kustības dalībnieku
Jāni Zemtauti;

Iecelt par Viestura ordeņa virsnieku:

sabiedrisko darbinieku, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku
Imantu Grāvīti,
Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes norīkotu komandiera rīcībā, pulkvežleitnantu
Gunāru Grikmani,
Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku mācību centra komandieri, majoru
Modri Kairišu,
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieku (robežkontroles un imigrācijas jautājumos), pulkvežleitnantu
Juri Kusiņu,
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljona komandieri, pulkvežleitnantu
Andri Mačtamu,
ebreju glābēju no nāves nacistu okupētajā Latvijā, sabiedrisko darbinieci
Valentīnu Rasnaču;

Apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi:

Latvijas Republikas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes virsseržanta amatā, galveno virsseržantu
Aigaru Kašu;

Apbalvot ar Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi:

Latvijas Republikas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Zemessardzes 27. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas virsseržanta amatā, virsseržantu
Arnoldu Bahmani,
Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētā kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas vadības grupas vecākā speciālista amatā, seržantu
Valteru Laicānu.

Ar Atzinības krustu apbalvotie

Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par:

Iecelt par Atzinības krusta lielvirsnieku:

Cēsu novada domes priekšsēdētāju
Jāni Rozenbergu;

Iecelt par Atzinības krusta komandieri:

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktoru, akadēmiķi, profesoru
Dr. med. vet. Aivaru Bērziņu,
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru
Dr. iur. Juri Jurisu,
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītāju, neirologu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru
Gunti Kareli,
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, vadošo pētnieku, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesoru, akadēmiķi
Dr. biol. Jāni Kloviņu,
ģimenes ārsti, Balvu pilsētas “Līgas Kozlovskas ģimenes ārsta prakses” vadītāju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti
Līgu Kozlovsku,
Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāju
Kristīni Līci,
Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā kultūras un mediju menedžmenta maģistra studiju apakšprogrammas dibinātāju, goda profesoru
Klausu Pēteru Nēbelu (Klaus Peter Nebel),
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” laboratorijas “Latvijas Infektoloģijas centrs” vadītāju, laboratorijas galveno speciālistu
Sergeju Ņikišinu,
SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētāju, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras docētāju
Sandri Petroni,
VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Internās medicīnas klīnikas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāju, pneimonoloģi
Daci Žentiņu;

Iecelt par Atzinības krusta virsnieku:

Medicīnas centra “ARS” direktori veselības aprūpes jomā
Guntu Babausku,
tautas lietišķās mākslas meistari
Liliju Balgalvi-Treimani,
zvērinātu advokātu, Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda valdes locekli
Sandi Bērtaiti,
gaismu mākslinieku, gaismu inženieri, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta veidotāju
Normundu Bļasānu,
mūziķi, pedagogu, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktoru
Aivaru Broku,
Medicīnas centra “ARS” logopēdi
Anastasiju Irbi,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības “Zemkopības institūts” vadošo pētnieku, valsts emeritēto zinātnieku
Dr. agr. Aldi Jansonu,
mākslas vēsturnieci
Dainu Kraukli,
Medicīnas centra “ARS” pediatri, neonatoloģi
Silviju Latkovsku,
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesoru
Viesturu Lāriņu,
Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas profesori
Dr. med. Ināru Loginu,
Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Anatomijas un antropoloģijas institūta direktori, Morfoloģijas katedras vadītāju, profesori
Dr. habil. med. Māru Pilmani,
Balvu slimnīcas Covid-19 nodaļas ārsti, pneimonoloģi, alergoloģi, kardioloģi
Sarmīti Pužuli,
literatūrzinātnieci, Rīgas Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāju
Dr. philol. Litu Silovu,
uzņēmēju, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta īstenotāju
Artūru Šmitu,
uzņēmēju, SIA “Gemoss” dibinātāju un valdes locekli
Ievu Treiju,
bijušo Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktori
Maiju Vanagu,
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci
Māru Zirnīti;

Iecelt par Atzinības krusta kavalieri:

Sēlijas novadpētnieci
Lidiju Ozoliņu,
bijušo Nīcas novada domes priekšsēdētāju
Agri Petermani,
sabiedrisko darbinieku, Latvijas Jūrniecības savienības biedru
Gintu Šīmani,
sabiedrisko darbinieci, misijas “Pakāpieni” vadītāju
Danuti Šulci,
sabiedrisko darbinieku, misijas “Pakāpieni” vadītāju
Viljamu Šulcu,
Vidzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģentu, pūtēju orķestra “Smiltene” māksliniecisko vadītāju, pedagogu
Pēteri Vilku.

Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī nolēma atsākt augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmajai daļai, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.

UZZIŅAI

Latvijas valsts vēsturiskie apbalvojumi: 

Triju Zvaigžņu ordenis – visaugstākais valsts apbalvojums, nodibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994. gadā. Tā devīze ir Per aspera ad astra – Caur ērkšķiem uz zvaigznēm; 
Viestura ordenis – nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate – Esiet stipri un cīnieties; 
Atzinības krusts – nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Ordeņa devīze ir  Pour les honnêtes gens – Godaprāta ļaudīm.

Vairāk informācijas par augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem un to piešķiršanas kārtību pieejama Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.