NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Aija Dulevska
speciāli LV portālam
23. septembrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselības aprūpe
10
10

Onkoloģija – problēmu kalns, kas audzis gadiem

LV portāla infografika

Avots: Veselības aprūpes informācijas institūts IQVIA

Latvijā katru gadu aptuveni 11 000 cilvēku tiek pirmreizēji diagnosticēts vēzis. Ik gadu tas kļūst par nāves iemeslu vidēji sešiem tūkstošiem pacientu, ierindojot onkoloģiskās saslimšanas otrajā vietā izplatītāko nāves cēloņu vidū. Lai gan pēdējo gadu laikā vērojams pakāpenisks uzlabojums onkoloģisko pacientu ārstēšanā, rehabilitācijā un dzīvildzes palielināšanā, tomēr salīdzinājums ne tikai ar citām Eiropas Savienības valstīm, bet pat ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – mums nav glaimojošs.

īsumā
  • Latvija ievērojami atpaliek no saviem Baltijas kaimiņiem. Piemēram, Igaunijā tiek kompensēti 94 jaunākās paaudzes medikamenti, Lietuvā – 99, bet Latvijā – vien 63.
  • Arī Latvijā būtu ieteicams virzīties uz visu nozaru ministriju sadarbību, neuzveļot atbildību cīņā ar onkoloģiskajām slimībām tikai Veselības ministrijai.
  • Nozīmīga problēma – neņemot vērā valsts sniegtās iespējas, aicinājumam veikt bezmaksas skrīningu atsaucas maz cilvēku.

Lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem, Latvijas onkoloģijas pacientu apvienība “Onkoalianse”, kura apvieno dažādas vēža veidu pacientu organizācijas, septembra izskaņā rīkoja apaļā galda diskusiju “Onkoloģijas pacientu nevienlīdzīgās izredzes uz dzīvi Baltijas valstīs – ko nu?”

Atpaliek par desmit gadiem

Helmuts Bēķis, šīs organizācijas valdes priekšsēdētājs, raksturojot situācijas nopietnību valstī, savā prezentācijā atsaucās uz Veselības aprūpes informācijas institūta IQVIA datiem, kuri rāda skumju ainu, – vidējās izmaksas onkoloģisko slimību ārstēšanai uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā Eiropas Savienībā bija 378 eiro, bet Latvijā vairāk nekā divas reizes mazāk – 142 eiro, ietverot arī medikamentu kompensāciju, attiecīgi, 61 eiro un 13 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Lielāko daļu no netiešajām izmaksām Latvijā veido produktivitātes zudums pirmslaicīgas nāves gadījumā, proti, 47 eiro jeb 33% no visām izmaksām uz vienu iedzīvotāju. Savukārt Eiropā vidēji tie veido 25% (attiecīgi, 94 eiro).

Zemais finansējums onkoloģisko slimību efektīvai medikamentozajai terapijai tiešā veidā rezultējas augstos mirstības rādītājos, salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem. Tiek lēsts, ka Latvija no Eiropas Savienības rādītajiem atpaliek vidēji par 10 gadiem.

Arī salīdzinājums ar kaimiņvalstīm Latvijai nav glaimojošs. Pēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) rīcībā esošajiem datiem 2021. gadā valsts kompensējamo medikamentu budžets Baltijā bija šāds: Latvijā – 162, 68 miljoni eiro (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu – 1, 36%), Igaunijā – 188, 9 miljoni eiro (pieaugums 8, 2%), Lietuvā – 451, 1 miljons eiro (pieaugums 25, 5%).

Situācija pamazām uzlabojas

Tomēr jānovērtē arī situācijas uzlabošanās. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dr. Aija Geriņa-Bērziņa akcentēja virkni pozitīvu pārmaiņu, kādas ir novērojamas kopš 1991. gada. Mirstība no vēža samazinājusies par 29%, dzīvildze pagarināta par 17%, ir pieaugusi agrīna slimības diagnostika.

Šajos gados pasaulē radīti ap 9500 jaunu medikamentu. Taču inovatīvas zāles ir dārgas. To nodrošināšanā onkoloģijas pacientiem Latvija ievērojami atpaliek no saviem Baltijas kaimiņiem. Piemēram, Igaunijā tiek kompensēti 94 jaunākās paaudzes medikamenti, Lietuvā – 99, bet Latvijā – vien 63.

Onkoloģija ir ministrijas prioritāte, uzsvēra Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, īpaši akcentējot esošā onkoloģisko slimību ārstēšanas plāna veiksmi – t. s. “zaļo koridoru”, kurš paredzēts, lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu nekavējoties tiktu pie speciālista.

LV portāla infografika

Avots: SIFFA, 2020

Aizsāktie darbi tiek turpināti, ir izstrādāts “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024. gadam”. Tajā galvenais akcents likts uz agrīnu vēža diagnostiku un skrīningu.

Iecerēts ieviest arī tā dēvēto “dzelteno koridoru” tiem pacientiem, kuri ar vēzi saslimst atkārtoti. Tikpat svarīgi ir attīstīt paliatīvo aprūpi, kā arī jau iepriekš pieminēto medikamentu apmaksas kompensēšanu. Vienlaikus onkoloģiju nav iespējams izdalīt no visas pārējās medicīniskās aprūpes.

Sanita Janka, Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja, akcentēja nepieciešamību izveidot pacientu (ar onkoloģiskajām saslimšanām) reģistru. Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā šāda reģistra nav. Viņa uzsvēra, ka onkoloģija visvairāk skar cilvēkus darbspējīgā vecumā, tāpēc jo īpaši jādomā par rehabilitācijas organizēšanu, kas patlaban ir pabērna lomā. Šajā kontekstā ļoti nozīmīga ir, piemēram, krūšu rekonstrukcijas operāciju nodrošināšana.

Nepieciešama visaptveroša pieeja

Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja, kurš ir Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes loceklis, akcentēja, ka cīņa ar onkoloģiskajām saslimšanām ir aktuāla visā Eiropā.  Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir izlolojusi Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas piedāvā jaunu pieeju profilaksei, ārstēšanai un aprūpei, aptverot dažādas sociālekonomiskās jomas, ne tikai medicīnu. Pēc šīs analoģijas, viņaprāt, arī Latvijā būtu ieteicams virzīties uz visu nozaru ministriju sadarbību, neuzveļot atbildību cīņā ar onkoloģiskajām slimībām tikai Veselības ministrijai.

Kā piemēru profesors Leja minēja vēža pacientu reģistru, kam vajadzētu tapt sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), savukārt vēža pētniecībai būtu nepieciešams piesaistīt Izglītības un zinātnes ministriju – Latvijā patlaban nav pat pētniecības infrastruktūras. Būtiski, ka Eiropas Vēža uzveikšanas plānam tiks nodrošināts arī finansējums, kura pieejamība Latvijai būs prasmīgi jāizmanto, ministrijām un iestādēm sadarbojoties, uzsver M. Leja.

Ir bezmaksas skrīnings, taču atsaucība maza

Tam piekrīt arī Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa, Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam priekšsēdētāja, kā pozitīvu piemēru pieminot Labklājības ministrijas uzsākto hospisu pilotprojektu.  Taču nākotnē nepieciešams visu ministriju, jo īpaši Finanšu un Ekonomikas ministriju, sadarbība – apaļais galds –, lai katra nozare saprastu savu īpašo vietu cīņā pret vēzi.

Turpinot iepriekšējās Saeimas sasaukumā iesākto darbu onkoloģijas pacientu atbalsta grupā un strādājot arī pie Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna, kuram paredzēts trīs gadu periods, galvenais slēdziens ir, ka ar esošo budžetu tālāk strādāt nav iespējams. Turklāt šobrīd ir grūti runāt par to, ka bez Covid-19 ir arī citas diagnozes.

Risināmās problēmas kā kalns augušas daudzus gadus, tāpēc velti cerēt, ka viss izdosies uzreiz, secina Saeimas deputāte E. Zālīte-Grosa, piebilstot, ka, neraugoties uz visu, arī to, ka nākamā gada budžeta cīņas Saeimā būs ļoti sarežģītas, onkoloģijai paredzētais finansējums tomēr būs ievērojami lielāks. Viņa tic, ka labāka būs arī sadarbība starp ministrijām.

Vienlaikus kā vienu no ļoti nozīmīgām sabiedrības problēmām vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas nepieciešamību. Patlaban, neņemot vērā valsts sniegtās iespējas, aicinājumam veikt bezmaksas skrīningu atsaucas maz cilvēku. I. Dūrītis akcentēja ģimenes ārstu lomu, kuriem vajadzētu mudināt savus pacientus aktīvāk izmantot šādas iespējas, tādējādi parūpējoties par savu veselību. Jāmeklē jauna pieeja, kā uzrunāt cilvēkus izprast regulāra skrīninga nozīmi, vienprātīgi bija diskusijas dalībnieki.  

“Galvenais – neapstāties! Jāapzinās, ka mēs katrs varam kaut ko darīt, lai situāciju onkoloģijā mainītu uz labu,” sacīja E. Zālīte-Grosa, atgādinot, ka interese par šiem procesiem sabiedrībā ir liela. To apliecina, piemēram, savākto parakstu daudzums par iedzīvotāju iniciatīvu palielināt finansējumu mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai portālā “Mana balss”.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU