Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Psihiskās veselības uzlabošana Latvijā bieži vien atstāta ēnā, lai dzēstu citus ugunsgrēkus veselības aprūpē. Jau tuvā nākotnē to plānots mainīt. Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums, ko 19. janvārī apstiprināja valdībā, paredz finansējumu 7 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem jau šogad, īpaši ņemot vērā arī Covid-19 izraisītās pandēmijas un ierobežojumu sekas.
Līdzcilvēku zaudējums, izolācija, ienākumu zaudēšana un bailes no Covid-19 – tie ir tikai daži no psiholoģiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras daudzi cilvēki visā pasaulē.
Pandēmija daudziem ir saasinājusi psihiskās veselības traucējumus. Dažiem tā radījusi papildu uztraukumu, bezmiegu, trauksmi, ko viņi nereti mēģina mazināt ar alkohola vai citu apreibinošu vielu palīdzību. Īpaši stresam tiek pakļauti mazi bērni un pusaudži.
Finansējums psihiskās veselības uzlabošanai Latvijā līdz šim nav bijis pietiekams, uz to iepriekš norādījusi arī Veselības ministrija. “Pretstatā citām Eiropas valstīm mūsu iedzīvotāju psihiskā veselība nav bijusi prioritāte. Papildu finansējums dos iespēju sniegt psiholoģisko palīdzību mediķiem slimnīcās, pusaudžiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, dot iespēju ģimenes ārstiem nosūtīt savus pacientus uz bezmaksas konsultācijam pie psihologa vai psihoterapeita, kā arī nodrošināt krīzes tālruni,” akcentēja Veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Šim nolūkam 19. janvārī valdība apstiprināja finansējuma piešķiršanu vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā, no kuriem 5,3 miljonus novirzīs dažādu pakalpojumu pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem, bet 1,6 miljoni eiro paredzēti slimnīcām, lai tās varētu sākt veidot psihoemocionālā stāvokļa atbalsta sistēmu mediķiem.
Plānotie pasākumi apkopoti Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija”.
Informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi paredz gan pakalpojumus iedzīvotājiem, gan kompleksas psihoemocionālā atbalsta iniciatīvas slimnīcu mediķiem un personālam, gan papildu motivāciju ģimenes ārstu un psihiatru savstarpējās sadarbības veicināšanai, kā arī regulāru sabiedrības psihoemocionālā stāvokļa monitoringu. Ņemot vērā jaunu pakalpojumu izveidi, daļa to būs pieejama no gada vidus, daļa – jau ātrāk – pavasarī.
Veselības ministrija
Viens no pakalpojumiem, kas būs pieejams jau šogad, būs līdz 10 valsts apmaksātām konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita, ko saviem pacientiem varēs nozīmēt ģimenes ārsts.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ģimenes ārsts ir ārstniecības persona, ar ko Latvijas iedzīvotājs saskaras visbiežāk, un tas ir ārsts, kas nodarbojas ar lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju veselības veicināšanu, slimību profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju visā pacienta dzīves laikā, tostarp rūpējas arī par pacienta psihisko veselību.
Iedzīvotāji ar ģimenes ārsta nosūtījumu varēs saņemt 5–10 divu veidu psihologu sniegtas konsultācijas. Pirmās sniegs klīniskais un veselības psihologs, kas tiks segtas no valsts budžeta 24,43 eiro vērtībā, savukārt otrās arī sniegs klīniskais un veselības psihologs, bet ar papildus apgūtu psihoterapijas metodi, tādēļ arī maksa par šīm konsultācijām paredzēta lielāka, proti, 28,19 eiro, jo šie speciālisti ir ieguvuši vairāk praktisko iemaņu un zināšanu.
Veselības ministrija
Iecerēts ieguldīt arī pusaudžu psihoemocionālajā veselībā.
Par spīti tam, ka pusaudži ir viena no tām grupām, kuru mazāk ietekmē pati Covid-19 slimība, šī iedzīvotāju grupa vairāk izjūt otru pandēmijas ēnas pusi. Stresa situācijas mājās, nereti arī vardarbība, ietekmē pusaudžu emocionālo attīstību. Tāpat, kā akcentēts informatīvajā ziņojumā, socializēšanās ar vienaudžiem ir viens no svarīgākajiem veselīgas psihes attīstības nosacījumiem: ja tā trūkst, var rasties psihiski traucējumi, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi.
Jau šobrīd Latvijā ir pieejama programma, pagaidām tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), ko sniedz Pusaudžu resursu centrs, kura kapacitāti ir plānots palielināt, kā arī attīstīt filiāles Liepājā, Daugavpilī un Valmierā. Vienlaikus Veselības ministrija plāno psiholoģisko palīdzību pusaudžiem padarīt pieejamāku arī reģionos. 2021. gadā šī pakalpojuma sniegšanai no veselības aprūpes budžeta ir atvēlēti 255 815 eiro.
Veselības ministrija
Tāpat paredzēti arī uz darbinieku psihoemocionālo stāvokli vērsti atbalsta pasākumi visās Latvijas slimnīcās. Jau tā kritiski nepietiekamā skaitā esošais medicīnas personāls ir īpaši apdraudēta sabiedrības grupa, kas kopš gada sākuma strādā augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā.
Kā akcentē Veselības ministrija, Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā pavasarī katram ceturtajam mediķim tika konstatēti depresijas simptomi, taču rudens ārkārtējā situācija daudzkārt pārsniedz pavasara medicīnas darbinieku noslodzi.
Ministrija paredz, ka stacionāros būs atbildīgie darbinieki, kas uzraudzītu slimnīcu personāla psihiskās veselības stāvokli un organizētu palīdzības saņemšanas iespējas.
Iecerēts, ka pienācīgu psihoemocionālu atbalstu un palīdzību psihiskās veselības traucējumu gadījumā medicīniskajam personālam nodrošinās uz vietas savā darbavietā – slimnīcā. Tādējādi paredzēts, ka ikvienā no 39 ārstniecības iestādēm darbiniekiem būtu nodrošināti psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi.
Savukārt ārstniecības iestāžu vadītājiem tiks organizētas apmācības par to, kā stiprināt psihisko veselību savā slimnīcā.
Veselības ministrija
Vēl informatīvajā ziņojumā paredzēts izveidot krīzes tālruni. Viena līnija varētu sākt darboties jau no šīgada februāra, bet otra – jūlijā.
Eksperti gan brīdina, ka patiesās pandēmijas sekas izjutīsim tikai pēc uzliesmojuma beigām. To var raksturot kā “atsitiena” efektu. Tāpēc psihiskās veselības aprūpei ieplānotos pasākumus Veselības ministrija grasās īstenot arī turpmākajos gados.
Veselības ministrija
Atgādinām, ka jau šobrīd ir pieejams atbalsts iedzīvotājiem krīzes situācijās. Veselības ministrijas apkopotais psiholoģiskā atbalsta tālruņu saraksts (pdf): “Zini, kur saņemt bezmaksas palīdzību krīzes situācijā!”.
