NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
20. janvārī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselība
6
6

Papildu finansējums psihiskās veselības veicināšanai pandēmijas apstākļos

Freepik

Psihiskās veselības uzlabošana Latvijā bieži vien atstāta ēnā, lai dzēstu citus ugunsgrēkus veselības aprūpē. Jau tuvā nākotnē to plānots mainīt. Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums, ko 19. janvārī apstiprināja valdībā, paredz finansējumu 7 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem jau šogad, īpaši ņemot vērā arī Covid-19 izraisītās pandēmijas un ierobežojumu sekas.

īsumā
  • No gada vidus ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientiem līdz pat 10 valsts apmaksātām konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita.
  • Pavasarī attīstīs jaunas pusaudžu psihoemocionālās palīdzības filiāles Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī, kā arī cels pašreizējo filiāļu kapacitāti Rīgā un Liepājā.
  • Vasarā iecerēts nodrošināt kompleksus psihoemocionālās veselības atbalsta pasākumus mediķiem visās slimnīcās.

Līdzcilvēku zaudējums, izolācija, ienākumu zaudēšana un bailes no Covid-19 – tie ir tikai daži no psiholoģiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras daudzi cilvēki visā pasaulē.

Pandēmija daudziem ir saasinājusi psihiskās veselības traucējumus. Dažiem tā radījusi papildu uztraukumu, bezmiegu, trauksmi, ko viņi nereti mēģina mazināt ar alkohola vai citu apreibinošu vielu palīdzību. Īpaši stresam tiek pakļauti mazi bērni un pusaudži.

Valdība apstiprina 7 miljonus eiro lielu finansējumu

Finansējums psihiskās veselības uzlabošanai Latvijā līdz šim nav bijis pietiekams, uz to iepriekš norādījusi arī Veselības ministrija. “Pretstatā citām Eiropas valstīm mūsu iedzīvotāju psihiskā veselība nav bijusi prioritāte. Papildu finansējums dos iespēju sniegt psiholoģisko palīdzību mediķiem slimnīcās, pusaudžiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, dot iespēju ģimenes ārstiem nosūtīt savus pacientus uz bezmaksas konsultācijam pie psihologa vai psihoterapeita, kā arī nodrošināt krīzes tālruni,” akcentēja Veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Šim nolūkam 19. janvārī valdība apstiprināja finansējuma piešķiršanu vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā, no kuriem 5,3 miljonus novirzīs dažādu pakalpojumu pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem, bet 1,6 miljoni eiro paredzēti slimnīcām, lai tās varētu sākt veidot psihoemocionālā stāvokļa atbalsta sistēmu mediķiem.

Plānotie pasākumi apkopoti Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija”.

Vairāk konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita

Informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi paredz gan pakalpojumus iedzīvotājiem, gan kompleksas psihoemocionālā atbalsta iniciatīvas slimnīcu mediķiem un personālam, gan papildu motivāciju ģimenes ārstu un psihiatru savstarpējās sadarbības veicināšanai, kā arī regulāru sabiedrības psihoemocionālā stāvokļa monitoringu. Ņemot vērā jaunu pakalpojumu izveidi, daļa to būs pieejama no gada vidus, daļa – jau ātrāk – pavasarī.

Veselības ministrija

Viens no pakalpojumiem, kas būs pieejams jau šogad, būs līdz 10 valsts apmaksātām konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita, ko saviem pacientiem varēs nozīmēt ģimenes ārsts.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ģimenes ārsts ir ārstniecības persona, ar ko Latvijas iedzīvotājs saskaras visbiežāk, un tas ir ārsts, kas nodarbojas ar lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju veselības veicināšanu, slimību profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju visā pacienta dzīves laikā, tostarp rūpējas arī par pacienta psihisko veselību.

Iedzīvotāji ar ģimenes ārsta nosūtījumu varēs saņemt 510 divu veidu psihologu sniegtas konsultācijas. Pirmās sniegs klīniskais un veselības psihologs, kas tiks segtas no valsts budžeta 24,43 eiro vērtībā, savukārt otrās arī sniegs klīniskais un veselības psihologs, bet ar papildus apgūtu psihoterapijas metodi, tādēļ arī maksa par šīm konsultācijām paredzēta lielāka, proti, 28,19 eiro, jo šie speciālisti ir ieguvuši vairāk praktisko iemaņu un zināšanu.

Veselības ministrija

Atbalsts pusaudžu psihiskajai veselībai

Iecerēts ieguldīt arī pusaudžu psihoemocionālajā veselībā.

Par spīti tam, ka pusaudži ir viena no tām grupām, kuru mazāk ietekmē pati Covid-19 slimība, šī iedzīvotāju grupa vairāk izjūt otru pandēmijas ēnas pusi. Stresa situācijas mājās, nereti arī vardarbība, ietekmē pusaudžu emocionālo attīstību. Tāpat, kā akcentēts informatīvajā ziņojumā, socializēšanās ar vienaudžiem ir viens no svarīgākajiem veselīgas psihes attīstības nosacījumiem: ja tā trūkst, var rasties psihiski traucējumi, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi.

Jau šobrīd Latvijā ir pieejama programma, pagaidām tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), ko sniedz Pusaudžu resursu centrs, kura kapacitāti ir plānots palielināt, kā arī attīstīt filiāles Liepājā, Daugavpilī un Valmierā. Vienlaikus Veselības ministrija plāno psiholoģisko palīdzību pusaudžiem padarīt pieejamāku arī reģionos. 2021. gadā šī pakalpojuma sniegšanai no veselības aprūpes budžeta ir atvēlēti 255 815 eiro.

Veselības ministrija

Psihoemocionālais atbalsts mediķiem

Tāpat paredzēti arī uz darbinieku psihoemocionālo stāvokli vērsti atbalsta pasākumi visās Latvijas slimnīcās. Jau tā kritiski nepietiekamā skaitā esošais medicīnas personāls ir īpaši apdraudēta sabiedrības grupa, kas kopš gada sākuma strādā augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā.

Kā akcentē Veselības ministrija, Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā pavasarī katram ceturtajam mediķim tika konstatēti depresijas simptomi, taču rudens ārkārtējā situācija daudzkārt pārsniedz pavasara medicīnas darbinieku noslodzi.

Ministrija paredz, ka stacionāros būs atbildīgie darbinieki, kas uzraudzītu slimnīcu personāla psihiskās veselības stāvokli un organizētu palīdzības saņemšanas iespējas.

Iecerēts, ka pienācīgu psihoemocionālu atbalstu un palīdzību psihiskās veselības traucējumu gadījumā medicīniskajam personālam nodrošinās uz vietas savā darbavietā – slimnīcā. Tādējādi paredzēts, ka ikvienā no 39 ārstniecības iestādēm darbiniekiem būtu nodrošināti psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestāžu vadītājiem tiks organizētas apmācības par to, kā stiprināt psihisko veselību savā slimnīcā.

Veselības ministrija

Izveidos krīzes telefonus iedzīvotājiem

Vēl informatīvajā ziņojumā paredzēts izveidot krīzes tālruni. Viena līnija varētu sākt darboties jau no šīgada februāra, bet otra – jūlijā.

Eksperti gan brīdina, ka patiesās pandēmijas sekas izjutīsim tikai pēc uzliesmojuma beigām. To var  raksturot kā “atsitiena” efektu. Tāpēc psihiskās veselības aprūpei ieplānotos pasākumus Veselības ministrija grasās īstenot arī turpmākajos gados.

Veselības ministrija

Atgādinām, ka jau šobrīd ir pieejams atbalsts iedzīvotājiem krīzes situācijās. Veselības ministrijas apkopotais psiholoģiskā atbalsta tālruņu saraksts (pdf): “Zini, kur saņemt bezmaksas palīdzību krīzes situācijā!”.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU