Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvija jau ir procesuāli iesaistījusies vairākos konkrētos projektos digitalizācijas, enerģētikas un loģistikas nozarē. Viens no šiem projektiem varētu skart kādu maģistrāles “Via Baltica” posmu. Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Lauris Nagliņš, LETA
Trīs jūru iniciatīva (TJI) dibināta samērā nesen – 2016. gadā –, un to veido 12 valstis, kas atrodas pie Baltijas, Adrijas un Melnās jūras. TJI mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un praktisku projektu attīstību transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas sektoros. Latvija iniciatīvā ir iesaistījusies kopš 2016. gada.
TJI ir 12 Baltijas, Adrijas un Melnās jūras valstu iniciatīva. Tās izveidi 2015. gadā ierosināja Polija un Horvātija. Politisko gribu un gatavību sadarboties šī formāta ietvaros ir apliecinājusi Latvija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Latvija TJI iesaistījusies kopš 2016. gada. TJI struktūra paredz, ka ikviena dalībvalsts nozīmē nacionālo koordinatoru – Latvijā tas ir ārlietu ministrs. Koordinatora uzdevums ir nodrošināt ārpolitisko saziņu starp dalībvalstīm un koordinēt iesaistīto institūciju darbu, norādīts informatīvajā ziņojumā par “Trīs jūru iniciatīvas koordinācijas darba grupas izveidi”.
TJI ir ģeopolitiski un stratēģiski nozīmīga platforma reģionālās ekonomiskās konkurētspējas un sadarbības veicināšanā, Eiropas Savienības (ES) konverģences, kā arī transatlantisko saišu stiprināšanā.
TJI mērķis ir kopīgi stiprināt reģiona valstu sadarbību un realizēt dažādus infrastruktūras projektus ar uzsvaru uz transportu, enerģētiku un digitālo jomu. Ar 2016. gadā dibinātās TJI palīdzību plānots mazināt ES ziemeļu un dienvidu virziena savienojamības plaisas infrastruktūrā.
12 TJI valstis aizņem 29% ES teritorijas, tajās dzīvo 25% iedzīvotāju, taču šajās valstīs tiek saražoti tikai 19% no iekšzemes kopprodukta.
“TJI Latvijai ir svarīga, jo nākotnē var attīstīties lieli projekti, kas skars arī mūsu valsti,” ikgadējā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā teica Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs.
Viņš atzina, ka politiskās izmaiņas reģionos ir krietni apsteigušas infrastruktūras izveidi Centrāleiropā un Austrumeiropā, ieskaitot Baltijas valstis. “Mums ir jābūt savienotiem visādos veidos starp valstīm un pāri reģioniem. Mums ir vajadzīgas jaunas digitālās un enerģētikas savienojamības. Tas ir svarīgi gan katrai valstij, gan visam reģionam,” tā ĀM pārstāvis.
Savukārt Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas (The Joint Baltic American National Committee) izpilddirektors Karls Altau (Karl Altau) uzsvēra, ka svarīgi ir tikt savienotiem ar ziemeļvalstīm, t. i., Dāniju, Somiju, Zviedriju. “Jāattīsta digitālā infrastruktūra, ļoti svarīga ir tīklu drošība. Tā ir liela problēma visām TJI valstīm,” norādīja K. Altau.
Atlantijas padomes (The Atlantic Council) dibinātājs un valdes priekšsēdis vēstnieks Ričards Morningstārs (Richard Morningstar) uzsvēra ASV atbalstu TJI.
ASV Pārstāvju palātā 18. novembrī ar abu ASV politisko partiju vienotu balsojumu atbalstīja rezolūciju Nr. 672, kas iestājas par ASV iesaisti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu drošības, infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, norādīts Pasaules brīvo latviešu apvienības mājaslapā. Rezolūcijā uzsvērts, ka ASV kongress atbalsta iniciatīvu ieguldīt vienu miljardu dolāru fondā, kas palīdzētu finansēt projektus valstīs, kuras atrodas starp Baltijas, Adrijas un Melno jūru.
R. Morningstārs forumā uzsvēra, ka rezolūcija tika pieņemta vienprātīgi, lai gan republikāņi un demokrāti bieži nespēj vienoties. “Kāpēc saņemts atbalsts? Tā ir neiedomājama solidaritāte. Visi TJI aspekti ir svarīgi. Reģionālā kooperācija ir svarīga – spēja strādāt kopā kopīgu mērķu labā. Nozīmīgi ir radīt alternatīvu gāzes piegādes tīklu.”
Lai veicinātu reģiona konkurētspēju, savienojamību un labklājību, izveidota TJI ekonomiskā dimensija – TJI Investīciju fonds, kas dibināts 2019. gada 29. maijā. To izveidoja Polijas Nacionālā attīstības banka (Bank Gospodarstwa Krajowego, BGK) un Rumānijas Eksporta un importa banka (EXIMBANK), ieguldot fondā 500 miljonus eiro, norādīts informatīvajā ziņojumā “Par Trīs jūru iniciatīvas koordinācijas darba grupas izveidi”.
Lēmumu par finansiālu ieguldījumu fondā ir pieņēmusi Latvija, Igaunija, Polija, Rumānija un Ungārija. TJI fonds veido finansiālu platformu, kura var palīdzēt attīstīt reģiona infrastruktūru, nodrošinot ilgtermiņa stratēģisko mērķu īstenošanu. Fonda struktūra paredz iespēju pievienoties gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp starptautiskajām finanšu institūcijām.
Ar Ministru kabineta akceptu šogad TJI investīciju fondā iesaistījusies akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”). Starp “Altum” un fonda investīciju pārvaldnieku “Amber Infrastructure” parakstīts līgums, saskaņā ar kuru “Altum” fondā plāno investēt līdz 20 miljoniem eiro.
Fonda resursi nāks no Trīs jūru valstu institūcijām un citiem investoriem visā pasaulē. Sagaidāms, ka TJI investīciju fonda kopējais apjoms būs līdz pat pieciem miljardiem eiro, norādīts “Altum” mājaslapā. Fonda kapitāla līdzšinējais apjoms jau sasniedz 500 miljonus eiro.
Vienlaikus ar “Altum” fondam ir pievienojusies arī Igaunija, apliecinot gatavību fondā ieguldīt 20 miljonus eiro.
“Altum” valdes priekšsēdētājs, Trīs jūru Investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis Reinis Bērziņš forumā nosauca vairākus konkrētus projektus digitalizācijā, enerģētikā un loģistikā, kuros Latvija jau ir procesuāli iesaistījusies.
Viens no tiem ir saistīts ar dzelzceļa infrastruktūras projektu “Rail Baltic” – Trīs jūru Investīciju fonds varētu sniegt atbalstu Salaspils Loģistikas centra izbūvei. Ir notikušas sarunas starp “Rail Baltic” un fonda investīciju pārvaldnieku “Amber Infrastructure”.
SIA “Latvijas Mobilais telefons” fondam varētu piedāvāt projektu, kas ir saistīts ar viedajām apgaismojuma sistēmām.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” ir izrādījusi interesi par publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanu. Šāds projekts varētu būt saistīts ar kādu no maģistrāles “Via Baltica” posmiem.
No iespējamajām privātā sektora iniciatīvām R. Bērziņš nosauca sašķidrinātās dabasgāzes (liquified natural gas) termināļa projektu un vēja parka izveidi pie Jelgavas.
Pārrunas notiek arī par vairākiem digitalizācijas projektiem. Viens no tiem skar optiskās šķiedras tīklu – valstu savienošanu ar šādu tīklu.
