NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
29. septembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Dienas fakts
TĒMA: Ārlietas

Francijas prezidenta vizīte Latvijā – priekšplānā reģiona drošības un demokrātijas izaicinājumi

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Šodien, 29. septembrī, Latvijā oficiālā divu dienu vizītē ir ieradies Viņa Ekselence Francijas prezidents Emanuels Makrons ar kundzi Brižitu Makronu. Tā ir pirmā Francijas prezidenta vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001. gadā. 

Šī vizīte ir spilgts apliecinājums mūsu valstu un tautu sadarbībai, kura notiek ikdienā un kurai ir dziļas vēsturiskas saknes. Francija mūs atbalstīja Neatkarības karā un cīņā par mūsu valsts de iure atzīšanu pirms simt gadiem. Francija nekad neatzina mūsu valsts okupāciju. Francijas prezidents Miterāns bija pirmais kādas lielas rietumvalsts vadītājs, kurš apmeklēja Latviju pēc mūsu neatkarības atjaunošanas. Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā,” kopīgajā preses konferencē uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Kopējās vēstures saskares punktus savā uzrunā medijiem atgādināja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, vairākkārt uzsverot Latvijas nesaraujamo saikni ar Eiropas kultūru. Īpaši savā runā Francijas prezidents izcēla “Franču grupu”, kuras dalībnieku traģisko likteni viņš apņēmies godināt, apmeklējot Latvijas Okupācijas muzeju ("franču grupa" bija intelektuāļi, kurus vienoja interese par Rietumeiropas, īpaši franču, literatūru un mākslu, un kuri pēckara periodā pulcējās literārās pēcpusdienās aktieru Irīnas un Arnolda Stubauu dzīvoklī Rīgā, Dzirnavu ielā 70. Grupas dalībniekus apcietināja 1950.-1951. gadā, apsūdzot “dzimtenes nodevībā”).

Dominē reģiona drošības jautājumi

Plānots, ka vizītes laikā Valsts prezidents Egils Levits ar Francijas prezidentu pārrunās reģiona drošības jautājumus, tai skaitā attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, runās par Eiropas Savienības nākotni un Eiropas Zaļo kursu, iepriekš norādīja Valsts kanceleja.

“Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā. Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju,” uzsvēra E. Levits.

Drošības jautājumam lielu daļu savas uzrunas veltīja arī Francijas prezidents, paužot viedokli, ka ilgtermiņā ir arī jādomā, kā izveidot stratēģisko dialogu ar Krieviju: “Mēs apzināmies Latvijas kaimiņattiecību vēsturi un saprotam, ka vēlme izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju raisa daudz jautājumu un bažu. Mēs neesam naivi, bet ir vajadzīgs skats uz priekšu, apzinoties gan vēsturi, gan ģeogrāfiju, lai rastu risinājumus, kādi ir nepieciešami kopīgām problēmām. Tāpēc Latvijas un Francijas partnerība ir būtiska. Mums ir kopīgas vērtības un griba. Dialogs ar Krieviju ir jāaplūko šādā kontekstā,”  sacīja Francijas prezidents E. Makrons.

“Esmu šeit, lai apliecinātu, ka Francijai ir svarīga Baltijas valstu drošība un esam gatavi nodrošināt savu kā sabiedroto klātbūtni ilgtermiņā. [..] Francija vienmēr būs jūsu sabiedrotais un uzticams partneris, kas ieklausās. Mēs mīlam brīvību un vienmēr iestājamies par tiem, kuri cīnās par brīvību. Jūs tādi bijāt un joprojām esat, neskatoties uz bieži vien sarežģīto ģeopolitiku, kas nepārtraukti mainās. Varu apliecināt, ka Francija būs Latvijai blakus kā Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO sabiedrotais un draugs,” uzsvēra Francijas prezidents. 

Demokrātijas attīstība un cīņa pret dezinformāciju

Francijas prezidenta vizīti nepavada plaša biznesa delegācija, kā parasti ierasts šāda veida diplomātiskos pasākumos. Tā vietā liela loma tikusi piešķirta vēl vienam drošības aspektam – demokrātijai un tās apdraudējumiem. Vizītes laikā plānots pārrunāt arī izaicinājumus dialogā ar sabiedrību, ko rada dezinformācija un sociālo mediju ietekmes nostiprināšanās, kā arī pievērsties jautājumiem par digitālo transformāciju, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Ar Francijas un Latvijas prezidentu piedalīšanos 30. septembrī plkst. 11.45 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā paredzēta apaļā galda diskusija par demokrātiju digitālajā laikmetā. Dalībnieku vidū ir arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore un sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica, domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Latvijas ANO Jauniešu delegāte Natālija Knipše. Vizītes noslēgumā Francijas prezidents ar kundzi dāvinās grāmatu Tautas grāmatu plauktam.

“Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai, informēja Valsts prezidents E. Levits, neslēpjot gandarījumu, ka tieši Latvijā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centrs, kam ir nozīmīga loma šo jautājumu analītiskā vērtēšanā.

E. Levits atgādināja, ka Francija ir kļuvusi par vienīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, kurai ir pastāvīgā locekļa statuss ANO Drošības padomē. Tas Francijai dod īpašu iespēju aizstāvēt Eiropas viedokli par pasaules konfliktu un apdraudējumu mazināšanu. Arī Latvija cer 2025. gada vēlēšanās pirmo reizi iegūt nepastāvīgā locekļa statusu Drošības padomē, tādējādi pastiprinot Eiropas balsi pasaulē.

Šajā nolūkā gan nepieciešams nonākt pie Eiropas kopīgas nostājas. “Virkne krīžu – finanšu, breksita, migrācijas, tagad pandēmijas – ir izgaismojusi Eiropas Savienības mehānisma vājās vietas, secina Valsts prezidents, norādot, ka nepieciešamas reformas, tādēļ Latvija atbalsta Francijas prezidenta aicinājumu vēl šoruden atklāt konferenci par Eiropas nākotni.

Paralēli Francijas prezidenta oficiālajai vizītei notiks Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministra Žana-Īva Ledriāna (Jean-Yves Le Drian) divpusējā tikšanās. Tajā tiks parakstīti divi dokumenti:

  • Latvijas un Francijas Rīcības plāns sadarbībai izglītībā un zinātnē 2020.–2025. gadam;
  • Deklarācija par prioritātēm 2020.–2022. gadam, kas ir daļa no Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plāna 2018.–2022. gadam.
GALERIJA

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

12

Epidemioloģiskās drošības protokols

Lai nodrošinātu augsta riska Covid-19 infekcijas skartu ārvalstu amatpersonu vizīšu norisi Latvijas Republikā, Valsts prezidenta kanceleja izstrādājusi epidemioloģiskās drošības protokolu. Saskaņā ar to vizītes laikā gan viesu, gan Latvijas delegācija, vizītes norisē iesaistītās personas, tai skaitā mediju pārstāvji, valkā mutes un deguna aizsegu, ievēro drošu distancēšanos, atsakās no sarokošanās un nelieto koplietošanas priekšmetus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU