NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Olita Staņislavska
Rīgas Stradiņa universitātes docētāja
23. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
11
11

Sabiedrības veselība un ierobežojošie pasākumi (II). Robežu slēgšana un starptautiskās sadarbības nozīme

Pasaules veselības organizācija norāda, ka valstu un to teritoriju izolācija ir svarīga, lai samazinātu saslimstību un mirstību Covid-19 pandēmijas laikā.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Covid-19 pandēmija ir atklājusi globālās veselības sistēmas vājās vietas, jo īpaši nespēju reaģēt uz infekcijas straujo izplatību pāri valstu robežām. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 un starptautiskās sadarbības nozīmi ierobežojošo pasākumu ieviešanā, šajā reizē pievērsīšos tādam cilvēktiesību aspektam kā pārvietošanās brīvība.

īsumā
  • Pieredze parādīja, ka Covid-19 pārnešanas risks samazinās vienīgi tad, ja ir ieviesti efektīvi slimības izplatīšanās riska mazināšanas pasākumi.
  • Viens no būtiskajiem slimības izplatīšanās riska mazināšanas pasākumiem ir pārvietošanās brīvības ierobežojumi.
  • Personas pārvietošanās brīvības ierobežojumi ir pieļaujami sabiedrības interesēs, līdz ar to tie nav antikonstitucionāli.
  • Ierobežojot mobilitāti, valdībai jālemj arī par robežu šķērsošanas nosacījumiem. Šāds lēmums nav atkarīgs no vienas valsts gribas, sevišķi Eiropas Savienībā.
  • Lai gan Eiropas Parlaments ir nosodījis iekšējo robežu atjaunošanu, sākot no 24. marta, visas dalībvalstis, izņemot Īriju, ir ieviesušas šo pagaidu ierobežojumu.
  • Eiropas Komisija ir izstrādājusi ceļvedi koordinētai ierobežojošo pasākumu atcelšanai Eiropas Savienībā.

Parasti brīva personu un preču pārvietošanās palīdz uzturēt pasaules ekonomiku. Covid-19 pandēmija diemžēl ir ieviesusi savas korekcijas. Simtiem valstu ir ierobežojušas ceļošanu, kā arī pilnībā vai daļēji slēgušas robežas, radot nepieredzētu ietekmi uz mobilitāti.

Robežu slēgšana parādīs, cik atkarīga pasaule ir no darbaspēka mobilitātes. Darbaspēka trūkums varētu apdraudēt pārtikas piegādi, un pēkšņa personu pārvietošanās pārtraukšana ietekmēs arī valstis, kuru lauksaimniecības nozare ir atkarīga no sezonālā darba.

Vienlaikus jāatzīmē, ka tieši personas, kuras pārvietojas pāri valstu robežām, ir visvairāk apdraudētas – pārvietošanās dēļ tās ir pakļautas lielākam inficēšanās riskam, kā arī ne vienmēr šīm personām tiek nodrošināta pienācīga dzīvesvieta un veselības aprūpe.

Pasaule pandēmijai nebija gatava

Daudzās valstīs sākotnējā uzmanība tika pievērsta saslimšanas gadījumiem ar izteiktiem slimības simptomiem (galvenokārt drudzi), kā arī cilvēkiem, kuri iepriekšējo divu nedēļu laikā bija apmeklējuši Ķīnu, vai ceļotājiem no Ķīnas. Tomēr šāda veida skrīninga programma izlaida bezsimptomu saslimšanas gadījumus, kā arī inficētās personas pirms simptomu parādīšanās.

Piemēram, ASV tika ierobežoti ceļojumi uz kontinentālo Ķīnu, apturot avioreisus uz Ķīnu un no tās. Pasažieri, kuri iepriekšējā mēnesī bija ceļojuši uz Ķīnu, tika mudināti pašizolēties un ievērot paškarantīnu līdz 14 dienām.1 Diemžēl, balstoties uz savu pieredzi, ASV sabiedrības veselības aizsardzības iestādes secināja, ka pastiprinātas skrīninga programmas, veselo cilvēku uzraudzība un karantīna sabiedrības līmenī nav efektīvi novērsusi slimības izplatību.

Covid-19 izraisītas smagas slimības risks cilvēkiem Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā un Lielbritānijā vēl marta beigās tika uzskatīts par mērenu. Tomēr nākamo nedēļu pieredze parādīja, ka Covid-19 pārnešanas risks samazinās vienīgi tad, ja ir ieviesti efektīvi slimības izplatīšanās riska mazināšanas pasākumi. Ja šādi pasākumi ieviesti nepietiekami, risks ir ļoti augsts, kas savukārt rada risku pārsniegt veselības aprūpes sistēmas kapacitāti.2

Tā Covid-19 pandēmija ir atklājusi globālās veselības sistēmas vājās vietas, nespēju reaģēt uz pandēmijas draudiem un infekcijas straujo izplatību pāri valstu robežām.3

Pārvietošanās brīvība nav absolūta tiesība

Viena no cilvēka tiesībām ir arī pārvietošanās brīvība, tomēr tā atšķirībā no absolūtajām pamattiesībām uz dzīvību nav absolūta, to var samērīgi ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, valsts drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību vai tikumību vai citus likumā noteiktos mērķus. 

Nav šaubu, ka personas pārvietošanās brīvības ierobežojumi ir pieļaujami sabiedrības interesēs, līdz ar to nav antikonstitucionāli, kā to norādījusi Bavārijas Konstitucionālā tiesa, noraidot pieteikumu sakarā ar Bavārijas noteikumiem par pagaidu izceļošanas ierobežojumiem. Tomēr jānošķir tādi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu dzīvības uzturēšanai vajadzīgos resursus.

Atkarībā no valstu valdību pieņemtajiem lēmumiem šie pasākumi var būt gan centralizēti, nosakot visiem valsts iedzīvotājiem vienlīdzīgus ierobežojumus un nodrošinot vienādu iztikas līmeni dzīvības uzturēšanai, tādējādi maksimāli kontrolējot apdraudējumu sabiedrības veselībai, vai arī decentralizēti, ļaujot katram indivīdam pašam rūpēties par nepieciešamo resursu nodrošināšanu, kas palielina sabiedrības veselības apdraudējuma risku.

Tomēr kā vienā, tā otrā gadījumā valdībai ir jālemj arī par robežu šķērsošanas nosacījumiem – šis lēmums nav atkarīgs no vienas valsts gribas, sevišķi Eiropas Savienības kontekstā.

Iekšējo robežu atjaunošana Šengenas zonā

Viens no būtiskajiem slimības izplatīšanās riska mazināšanas pasākumiem ietver pārvietošanās brīvības ierobežojumus. Eiropas Savienībā, kuras pilsoņi var brīvi šķērsot nacionālo valstu robežas, iekšējo un ārējo robežu pārvaldību (ieskaitot noteikumus un procedūras attiecībā uz ārkārtas robežkontroles ieviešanu uz iekšējām robežām) nosaka Šengenas Robežu kodekss.

Minētā kodeksa 28. pants paredz, ka šāds ārkārtas pasākums nedrīkst būt ilgāks par 10 dienām, bet to var pagarināt par 20 dienu periodiem, kas nepārsniedz divus mēnešus. Pirms pasākumu veikšanas dalībvalstīm par tiem jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, norādot pasākumu iemeslus, darbības jomu un ilgumu. Savukārt atbilstoši 25. panta 4. punkta un 29. panta 1. punkta nosacījumiem, novērtējot paredzamo ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību bez iekšējo robežu kontroles, ārkārtas apstākļos minēto kopējo laikposmu var pagarināt līdz diviem gadiem.

Lai nodrošinātu brīvu preču un pakalpojumu apriti vienotā tirgū Covid-19 pandēmijas laikā, Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi robežu pārvaldības pasākumu pamatnostādnes par saskaņotu nebūtisku ceļojumu ierobežošanu 30 dienu periodā, paredzot iespēju visu Eiropas Savienības dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu pilsoņiem (arī Lielbritānijas pilsoņiem) atgriezties savās mājās.

Lai gan Eiropas Parlaments ir nosodījis iekšējo robežu atjaunošanu, sākot no 24. marta, visas dalībvalstis, izņemot Īriju, ir ieviesušas šo pagaidu ierobežojumu. Kopš 2020. gada 26. marta 14 Šengenas zonas valstis ir paziņojušas Eiropas Komisijai par robežkontroles atjaunošanu.

Latvija nepaziņoja Eiropas Komisijai par robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām,4 tādējādi izvēloties saudzīgāko scenāriju. Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām tika noteikti ierobežojumi, kuri uzlika par pienākumu tūrisma un pasažieru pārvadātāju pakalpojumu sniedzējiem atcelt tūrisma braucienus uz ārvalstīm, personām atbilstoši iespējām atcelt darba braucienus un komandējumus uz ārvalstīm, kā arī noteica pienākumus personām, kuras ieradušās no ārvalstīm.5

Kāpēc nepieciešams ierobežot pārvietošanās brīvību

Šībrīža zinātniskos pierādījumus par Covid-19 pamatā veido pašreizējās, sadrumstalotās zināšanas. PVO pasūtītā pētījuma rezultāti konsekventi norāda, ka valstu un to teritoriju izolācija ir svarīga, lai samazinātu saslimstību un mirstību Covid-19 pandēmijas laikā.

Lai nodrošinātu efektivitāti, ir svarīgi laikus ierobežot pārvietošanās brīvību un veikt citus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Savukārt, lai saglabātu vislabāko iespējamo ieviesto pasākumu līdzsvaru, valdībām pastāvīgi jāuzrauga situācija un īstenoto pasākumu ietekme.6

Iepriekš minētie pasākumi un sociālā distancēšanās, kuru sabiedrība aktīvi īsteno, lai samazinātu epidēmijas ietekmi un kavētu tās izplatību, ļauj veselības aprūpes sistēmām sagatavoties un tikt galā ar pieaugošo pacientu pieplūdumu.

Ierobežojumu atcelšanai jābūt pakāpeniskai un koordinētai

Atgriešanās pie ierastās dzīves, visticamāk, būs gara, tomēr ir skaidrs, ka ierobežojošie pasākumi nevar ilgt mūžīgi, norādījusi Eiropas Komisija. Tā ir izstrādājusi ceļvedi koordinētai ierobežojošo pasākumu atcelšanai Eiropas Savienībā. Tas ir balstīts uz trim galvenajiem kritērijiem – epidemioloģiskie rādītāji, pietiekama veselības aprūpes sistēmas un monitorēšanas kapacitāte.

EK norāda, ka ierobežojošie pasākumi jāatceļ pakāpeniski, piemērojot šādus pamatprincipus:

  • pasākumiem ir jābūt balstītiem uz zinātni un vērstiem uz sabiedrības veselības aizsardzību;
  • pasākumi jāveic, ievērojot koordināciju starp dalībvalstīm;
  • atceļot ierobežojošos pasākumus, dalībvalstīm jāievēro savstarpēja cieņa un solidaritāte.

Ieteicamie pasākumi aptver:

  • datu apkopošanu un stabilu ziņošanas sistēmu nodrošināšanu;
  • kontaktpersonu izsekošanas un brīdināšanas sistēmas izveidi mobilajā ierīcē, ievērojot datu un privātuma aizsardzību;
  • testēšanas iespēju paplašināšanu un metodiku harmonizēšanu;
  • veselības aprūpes sistēmu kapacitātes palielināšanu;
  • medicīnisko un individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājuma palielināšanu;
  • drošu un efektīvu ārstēšanas metožu un zāļu izstrādi;
  • drošas un efektīvas vakcīnas izstrādi.

Visi ierobežojošie pasākumi jāatceļ pakāpeniski, sākot ar vietēja mēroga pasākumiem, aizstājot tos ar mazāk ierobežojošiem un mērķtiecīgākiem pasākumiem. Robežkontrole jāatceļ koordinēti, savukārt ārējās robežas jāatver un trešo valstu pilsoņu mobilitāte ES jāatjauno, ņemot vērā Covid‑19 izplatību ārpus ES un atkārtota uzliesmojuma draudus.

Pašreizējā situācija ļauj Latvijas valdībai novērtēt savas iespējas organizēt cilvēkresursus un materiālos resursus, laikus dalīties informācijā, analizēt datus un sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistiem un iedzīvotājiem, lai īstenotu sabiedrības veselības apdraudējuma kontroles pasākumus.

1 Epidemiological and Clinical Aspects of COVID 19; a Narrative Review.

2 Updated rapid risk assessment from ECDC on coronavirus disease 2019 (COVID 19) pandemic: increased transmission in the EU/EEA and the UK, 08.04.2020.

3 Chatterjee P., Nagi N., Agarwal A., Das B., Banerjee S., Sarkar S., Gupta N., Gangakhedkar R. R. The 2019 novel coronavirus disease (COVID 19) pandemic: A review of the current evidence. Indian J Med Res, 2020 Mar 30. doi: 10.4103/ijmr.IJMR_519_20.

4 Sabbati G, Dumbrava C. European Parliamentary Research Service. The impact of coronavirus on Schengen borders; 26.03.2020; pieejams: http://www.europarl.europa.eu/thinktank.

5 Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

6 Nussbaumer‑Streit B., Mayr V., Dobrescu A. I., Chapman A., Persad E., Klerings I., Wagner G., Siebert U., Christof C., Zachariah C., Gartlehner G. Quarantine alone or in combination with other public health measures to control COVID 19: a rapid review. Cochrane Database Syst Rev, 2020 Apr 8; 4:CD013574. doi: 10.1002/14651858.CD013574.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU