Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks diskusijā, kuru rīkoja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Labklājības ministriju, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju un tehnoloģiju uzņēmumu “Lattelecom”, uzsvēra, ka “uz priekšu soļojam arvien lielākiem tehnoloģiskiem soļiem. Jautājums ir – ko un kā darām ar cilvēku pārkvalifikāciju? Kā to darām efektīvāk, tā, lai galarezultātā visi dzīvotu lielākā labklājībā? Droši vien atslēgvārdi ir “mācīšanās”, “apmācības”. Visticamāk, cilvēks nevarēs vairs apstāties pie vienreiz iegūtās kvalifikācijas vai izglītības, mācību somu papildināt būs jāturpina visu dzīvi”.
Ierēdnis uzsvēra, ka vienlaikus atrodamies arī uz līdz šim nepieredzētu iespēju sliekšņa, ko rada jaunās tehnoloģijas un tirgus nišas.
Jāpiebilst, ka NVA mūžizglītības jomā kopš 2016. gada administrē Eiropas Savienības projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, bet Valsts izglītības attīstības aģentūra – projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Par to LV portāls rakstīja publikācijā “Iespēja strādājošajiem apgūt jaunas prasmes vai profesiju”.
Bezdarbs – mazkvalificēto vidū
Pasākumā I. Alliks norādīja, ka tehnoloģiskais progress varētu veicināt augstāku bezdarbu, jo īpaši mazāk kvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī polarizēt darba tirgu, tiekot automatizētām tieši vidējās kvalifikācijas profesijām. Viņš uzskata, ka izzudīs rutīnas darbvietas un pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.
Būtiskākais ir kritiskā domāšana, prasme mācīties un spēja pasniegt informāciju saprotami multikulturālai auditorijai.
“Tomēr ne visas darbvietas var pilnībā automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, jo daļa ietver virkni specifisku pienākumu un prasmju, piemēram, tā sauktās transversālās prasmes – komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, problēmu risināšanas un plānošanas iemaņas, saskarsme ar cilvēkiem. Sociālā aprūpe ir viena no šādām jomām,” sacīja I. Alliks un secināja: “Kā daļēju atbildi uz minētajiem izaicinājumiem saredzam pieaugušo izglītības jomas un karjeras pakalpojumu stiprināšanu, duālās izglītības sistēmas pielāgošanu, atjaunotu profesionālās izglītības saturu.”
Līdzīgās domās ir arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis: “Modernās tehnoloģijas būtiski maina darba tirgu, radot cilvēkiem nedrošību un uztraukumu par savu darbavietu. Taču cilvēka prāta un prasmju ekskluzivitāte ir radošums, spēja reaģēt nestandarta veidā, mācīties, mainīties un pieņemt izaicinošus lēmumus. Tāpēc gan privātā, gan publiskā sektora darbiniekus aicinu pastāvīgi ieguldīt sevis pilnveidē, lai atrastu savu aicinājumu digitalizācijas, robotizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā.”
Starp reģioniem lieli kontrasti
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone uzsvēra, ka “nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir obligāts priekšnosacījums digitālajā transformācijā. Darba tirgus Latvijā ir pakļauts kontrastiem, kas pastāv dažādu reģionu starpā. Ļoti atšķiras ne tikai aktivitātes līmenis un ienākumi, bet arī ekonomiskā struktūra”.
NVA 2017. gada dati par nodarbināto struktūru tautsaimniecības nozarēs liecina, ka vislielākais strādājošo skaits (22%) ir sabiedrisko pakalpojumu nozarē, komercpakalpojumu (21%) sektorā un tirdzniecībā un izmitināšanā (18%). Salīdzinot ar 2010. gadu, tautsaimniecības struktūra būtiski nav mainījusies, nodarbināto īpatsvars nedaudz sarucis lauksaimniecībā, tirdzniecībā un sabiedriskajos pakalpojumos, bet pieaudzis komercpakalpojumos un transportā. Savukārt būvniecībā, apstrādes un pārējā rūpniecībā nav mainījies strādājošo īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā.
Topa profesijas nemainīgas
NVA reģistrēto brīvo darbvietu skaits arī norāda, ka topa profesiju pieprasījums pēdējo 10 gadu laikā nav būtiski manījies, bet audzis prasmju līmenis profesijās. Pieprasītākās prasmes vakancēs pērn bija autovadīšana, datorprasmes lietotāja līmenī, organizatoriskās/vadības prasmes un angļu valoda. Turklāt saskarsmes un komunikācijas prasmes bija pieprasītas 89% no visām reģistrētajām vakancēm.
Aizvien vēl pieprasīti ir neklasificēti strādnieki, veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, ēku būvnieki, smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji, metinātāji un griezēji, betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, pavāri.
“Nav profesiju, kurās nav ienākušas tehnoloģijas,” tā E. Simsone, saucot krasākos piemērus par aizejošām profesijām – konduktors/e-talons, kasieri/automātiskās kases (lielveikali, “McDonalds”, sabiedriskā transporta automātiskie kases aparāti), dažādi ražošanas jomas strādnieki.
Mainīsies 42% prasmju
NVA vadītāja uzskata, ka pieaugs prasmju pieprasījuma mainība, attīstoties tehnoloģijām, mainoties darbu sadalījumam starp personām un tehnoloģijām. “To atzīst arī lielākais vairākums darba devēju. Paredzams, ka mainīsies 42% prasmju. Aplēses liecina, ka 54% nodarbināto būs nepieciešama būtiska prasmju pilnveide (t.i., apmācības līdz pat sešiem mēnešiem, 10% pat apmācības visa gada garumā),” tā E. Simsone.
Lai gan šogad vērojams optimisms, lēšot, ka pieprasījums pēc darbaspēka palielināsies, tomēr, salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmēji ir nedaudz piesardzīgāki, vērojams neliels optimisma kritums.
Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati rāda, ka robotizācijas tendences ir atkarīgas no katras nozares specifikas, taču visās nozarēs vidēji no 23% līdz 37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022. gadam. 59% darba devēju līdz 2022. gadam būtiski plāno modificēt darbības procesus, 74% norādījuši, ka no talantīga pieejamā darbaspēka būs atkarīgi resursu ieguldījumi, 64% atzinuši, ka darbaspēka izmaksas būs galvenais attīstības aspekts. 41% darba devēju uzskata, ka prasmju pilnveidē iesaistīs galvenokārt talantīgākos, darba procesā svarīgākos darbiniekus. Tas nozīmē, ka tie darbinieki, kuriem prasmju pilnveide būs visvairāk vajadzīga, to saņems vismazāk.
Sākt pēc gada no nulles
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone diskusijā norādīja, ka Latvijas problēma ir strukturālais bezdarbs, kā arī nepietiekamais speciālistu skaits ar STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) zināšanām.
“Ir jāveido jaunas prasmes, jāveicina cilvēku mācīšanās, jo digitalizācija izmainīs katra cilvēka dzīvi,” uzsvēra Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas direktore Eva Selga, minot, ka nākotnē 30% darba paveiks tehnoloģijas. “Būtiskākais ir kritiskā domāšana, prasme mācīties un spēja pasniegt informāciju saprotami multikulturālai auditorijai,” tā E. Selga.
Darba tirgus Latvijā ir pakļauts kontrastiem, kas pastāv dažādu reģionu starpā. Ļoti atšķiras ne tikai aktivitātes līmenis un ienākumi, bet arī ekonomiskā struktūra.
“Lattelecom” Personāla vadības dienesta direktore Ingrīda Rone savukārt mudināja cilvēkus padomāt, ko, piemēram, pēc gada viņi varētu darīt citu, kāda profesija tā būtu. “Vai man ir gatavība kaut ko mainīt un pēkšņi sākt no nulles?” jautāja I. Rone un atzina, ka arī pati šobrīd nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Luksemburgas projekts
Ar prezentāciju pasākumā uzstājās arī Luksemburgas Nodarbinātības dienesta pārstāvis Niko Binsfelds, kurš apgalvoja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Luksemburgas Nodarbinātības dienesta konsultācijas ar uzņēmumiem atklāj, ka tiks pārveidots ievērojams skaits darbvietu, parādīsies jaunas un citas izzudīs lielāku tehnoloģisko izmaiņu dēļ. Digitalizācija būtiski skars banku nozari, sakarus, būvniecību, enerģētiku, automobiļu izlaidi, ražošanu. Taču uzņēmumi joprojām ir ļoti maz aprīkoti, lai tiktu galā ar šīm lielajām pārmaiņām, jo tie nezina pilnu darbinieku prasmju spektru un viņu patiesās spējas ieņemt jaunas pozīcijas uzņēmumā. Tas rada lielu ekonomisku un sociālu izaicinājumu Luksemburgai, tās uzņēmumiem un darbiniekiem, kam nepieciešams jauns risinājums, atzina N. Binsfelds.
OECD dati liecina, ka 32% darbvietu varētu skart būtiskas izmaiņas – automatizācija 50% līdz 70% apmērā. Tāpēc Luksemburgas valdība pilnvarojusi “PwC Luxembourg” veidot pirmo nacionālo personu kvalifikācijas paaugstināšanas pilotprojektu “Digital Skills Bridge” (“Prasmju tilts”), kurā iesaistījušās 11 kompānijas un 330 nodarbinātie. Projekta mērķis ir rast labāko risinājumu darbiniekiem un uzņēmumiem, kas saskaras ar pašreizējo tehnoloģisko transformāciju.
