Degviela – no ražotāja līdz uzpildes stacijai

Kas ir OPEC

OPEC (Organization of the Petroleum Exporting Countries) ir 1960. gadā dibināta naftas eksportētājvalstu organizācija. No 2018. gada septembra OPEC ir 15 valstis (Alžīrija, Angola, Lībija, Nigērija, Gabona, Ekvatoriālā Gvineja, Irāna, Irāka, Kongo, Kuveita, Katara, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Venecuēla, Ekvadora), kas veido aptuveni 44% no pasaules naftas produkcijas un 81,5% no pasaules naftas rezervēm, stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

OPEC ievērojami ietekmē pasaules naftas cenas. Savukārt atbilstoši Naftas eksportētājvalstu organizācijas statūtiem OPEC misija ir “koordinēt un apvienot tās dalībvalstu naftas politiku un nodrošināt naftas tirgu stabilizāciju, lai nodrošinātu patērētājiem efektīvu, ekonomisku un regulāru naftas piegādi, stabilu ienākumu ražotājiem un taisnīgu peļņu no kapitāla tiem, kas iegulda naftas rūpniecībā”.

Katara izstājas

Vienlaikus šī gada 3. decembrī Kataras enerģētikas ministrs Saads al Kaabi paziņoja, ka Katara izstāsies no OPEC, minētajam lēmumam stājoties spēkā 2019. gada janvārī. Katara ir pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētājvalsts. Arī turpmāk tā turpinās iegūt naftu, taču vairāk koncentrēsies tieši uz dabasgāzes ieguvi.

Katara ir mazākā no OPEC dalībvalstīm platības un iedzīvotāju skaita ziņā, kā arī piektā mazākā no OPEC 15 dalībvalstīm naftas ieguves ziņā. “Ja Saūda Arābija 2018. gada oktobrī ieguva vairāk nekā 10 miljonus barelu dienā, tad Katara šajā laikā ieguva tikai ap 600 000 barelu dienā,” salīdzina LDTA izpilddirektore. Viņas skatījumā tam, ka Katara izstājas no OPEC, nevajadzētu radīt būtisku ietekmi uz degvielas cenām ES valstīs, tostarp Latvijā. Vienlaikus I. Ligere atzīst, ka nevar prognozēt, kā tas atspoguļosies uz naftas un secīgi degvielas cenām pasaules biržās.

Sākotnēji iegūst jēlnaftu

Kāds ir degvielas ceļš līdz DUS? I. Ligere skaidro, ka sākotnēji tiek iegūts degvielas izejmateriāls – jēlnafta. Saskaņā ar Eiropas Komisijas INSPIRE reģistru jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra, maisījums. Tā ir sastopama šķidrā veidā pie normālas virsmas temperatūras un spiediena, un tās fiziskās īpašības (blīvums, viskozitāte utt.) ir ļoti mainīgas.

Jēlnaftu transportē uz pārstrādes rūpnīcām, kur to pārstrādā naftas produktos, t.sk. benzīnā, dīzeļdegvielā un autogāzē. Savukārt šos saražotos degvielas produktus iegādājas uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas produktu vairumtirdzniecību un/vai mazumtirdzniecību. Vairumtirgotājs un/vai mazumtirgotājs iegādātos naftas produktus transportē uz akcīzes preču noliktavām un tikai pēc tam – uz DUS.

Kā veidojas degvielas gala cena

Degvielas gala cena, kas redzama DUS, visās ES dalībvalstīs veidojas pēc līdzīga principa. “Proti, DUS degvielas – gan benzīna, gan dīzeļdegvielas – gala cenu veido trīs pamata komponentes – degvielas iepirkuma cena, valsts nodevas un nodokļi, kā arī mazumtirgotāja izmaksas,” skaidro I. Ligere. Viņa norāda, ka Latvijā degvielas gala cena vidēji veidojas pēc šādas proporcijas:

• degvielas iepirkuma cena – ap 36% (to veido naftas un degvielas cenas, valūtas kursa svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums);
• valsts nodevas un nodokļi – ap 55% (tos veido akcīzes nodoklis, valsts rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis – PVN);
• mazumtirgotāja izmaksas – ap 9% (tās veido dažādu piedevu pievienošana, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, t.sk. DUS uzturēšanas un personāla izmaksas).

Piemērs:

Ja dīzeļdegvielas cena par litru ir 1,317 eiro, tad no tiem 66 centi ir nodokļi (akcīzes nodoklis – 37 centi, valsts naftas produktu rezervju nodeva – 1 cents, PVN – 28 centi). Pārējie 65 centi ir degvielas iepirkuma cena un mazumtirgotāja izmaksas.

Proporcija degvielas gala cenā starp degvielas iepirkuma cenu un nodokļu daļu ir mainīgs lielums.

Cenu svārstības

Kā norāda I. Ligere, degvielas cenu būtiski ietekmē jēlnaftas un tālāk degvielas cenu svārstības pasaules biržās, kā arī valūtas kursa svārstības: “Lielākoties darījumi ar naftu un tās produktiem pasaules biržās notiek dolāros.” Piemēram, pēdējos mēnešos benzīna un dīzeļdegvielas biržas cena ir pieaugusi un eiro kurss attiecībā pret dolāru pazeminājies.

“Vienpusēji un nepilnīgi atspoguļojot cenu svārstības, kā arī detalizēti nepārzinot cenu veidošanos, t.sk. biržas cenu un valūtas kursa svārstības, var rasties maldīgs uzskats, ka naftas un degvielas cena biržā mazinās, bet degvielas uzpildes stacijās cena mazāka nekļūst,” uzskata LDTA izpilddirektore. Viņasprāt, medijiem vairāk uzmanības jāpievērš arī cenu kritumam, ne tikai kāpumam. Saskaņā ar “Nozare.lv” datiem laikā no jūnija līdz šim brīdim benzīna cena, īpaši pēdējā mēneša laikā, ir kritusies, dīzeļdegvielas cena – arī kritusies, taču jūnijā tā bija zemāka nekā šobrīd, savukārt autogāzei novērojams cenu kāpums.

Avots: “Nozare.lv”

Atšķirīgās cenas DUS

Latvijā ir viens no ciešākajiem DUS pārklājumiem Eiropā ne tikai pēc cilvēku skaita, bet arī pēc valsts izmēriem, proti, degvielas tirgū darbojas salīdzinoši liels skaits tirgotāju, akcentē I. Ligere. Līdz ar to  cenu atšķirības ne vien dažādu  DUS zīmolu, bet arī viena DUS zīmola ietvaros var izskaidrot ar Latvijas degvielas tirgus specifiku un aso konkurenci degvielas tirgotāju starpā.   

“VIADA Baltija” Naftas produktu mazumtirdzniecības nodaļas vadītājs Aleksandrs Ķezis apstiprina, ka “cenas konkrētajās DUS ietekmē konkurence tirgū, kā arī konkrētā reģiona uzņēmēja vēlme attīstīt savu tirdzniecības punktu”. Savukārt “Neste Latvija” valdes loceklis Armands Beiziķis norāda, ka degvielas cenu ietekmē ne tikai pasaules tirgus cenas, ASV dolāra kurss un valstī noteiktie nodokļi un nodevas, bet dažādās “Neste” degvielas uzpildes stacijās cenas var atšķirties arī stacijas atrašanās vietas, konkurences vietējā tirgū, kā arī cenas un mārketinga kampaņu dēļ.

Arī “Virši-A” Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs skaidro, ka “degvielas cena degvielas uzpildes stacijās var atšķirties dažādu reģionu un pat vienas pilsētas ietvaros, jo cenu izmaiņas ietekmē konkurences apstākļi konkrētajā vietā, kā arī degvielas patēriņa apjoms jeb cilvēku plūsma šajā DUS”. “Circle K” Latvijas klientu servisa komandas vadītājs Raimonds Barakausks to pašu iemeslu dēļ uzsver, ka arī diennakts laikā cenas var mainīties vairākas reizes: “Piemēram, ja pilsētā vai tās rajonā savstarpēji konkurē vairāki mazumtirgotāji, tad sagaidāms, ka degviela šajā lokācijā būs lētāka nekā vietā ar mazāku DUS koncentrāciju.”

Turpretī “Dinaz” pārstāvji apgalvo, ka ir tikai viens kritērijs, kāpēc degvielas cenas atšķiras, un tas nav saistīts ar mārketingu, iedzīvotāju skaitu, atrašanās vietu u. tml., proti, DINAZ nepārdos degvielu dārgāk, ja citās DUS tā ir lētāka.

Ja cena visās DUS būtu vienāda

Kā interesantu degvielas cenu pētījumu aspektu gan no tirgus, gan tā uzraudzības/konkurences viedokļa I. Ligere min faktu, ka, piemēram, Tallinā, kā arī ārpus tās visās DUS degvielas cena ir vienāda (ne tikai viena tirgotāja DUS). Konkurences padomes (KP) Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova skaidro, ka Latvijā valsts neregulē degvielas cenas: “To nosaka brīvais tirgus, t.i., piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība.” KP uzrauga, vai starp degvielas tirgotājiem pastāv godīga konkurence un degvielas cenas neietekmē, piemēram, aizliegtas vienošanās dažādos degvielas tirgus segmentos.

Vienlaikus Z. Gorškova norāda, ka tā ir atbalstāma un ierasta prakse, ka degvielas uzpildes stacijās dažādās atrašanās vietās ir atšķirīgas degvielas cenas, arī viena zīmola degvielas uzpildes stacijās. Proti, ja konkurences spiediena nav, cenas var būt augstākas. Savukārt, piemērojot dažādas cenas viena tirgotāja uzpildes stacijās, tiek nodrošināta efektīvāka konkurence konkrētajā reģionā, tādējādi sniedzot patērētājiem plašākas izvēles iespējas. “Līdzīgu situāciju varam vērot arī citu preču mazumtirdzniecībā, kur viena piegādātāja preces dažādos veikalos vai arī viena un tā paša mazumtirgotāja preces dažādās tirdzniecības vietās tirgo par atšķirīgu cenu,” turpina Z. Gorškova.

Saskaņā ar KP sniegto informāciju pētījumi citās valstīs liecina, ka brīvā tirgus apstākļos vidējās degvielas cenas ir zemākas nekā tad, ja tirgus cenas regulē valstiski. Tāpat no tiem var secināt, ka valsts regulējošais režīms rada papildu izmaksas un padara neefektīvāku uzņēmumu rentablu darbību tirgū, turklāt papildu izmaksas gulstas uz patērētāju pleciem.

Prognozes tuvākajai nākotnei

Mainoties degvielas cenu veidojošo komponenšu apmēram, mainīsies arī degvielas gala cena, stāsta I. Ligere: “Degvielas iepirkuma cena ir atkarīga no notikumiem pasaules naftas tirgū, ko šobrīd nav iespējams prognozēt – svārstības var būt gan vienā, gan otrā virzienā.”

Pašlaik attiecībā uz nodokļu daļu ir zināms, ka akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai 2019. gadā saglabāsies 2018. gada līmenī, savukārt 2020. gadā tas būs augstāks – cena benzīnam pieaugs par 3,3 centiem, dīzeļdegvielai – par 4,2 centiem, turpina LDTA izpilddirektore. Vienlaikus viņa norāda, ka ar 2020. gadu palielināsies pievienojamo biokomponenšu apmērs degvielai, kas arī papildus paaugstinās degvielas gala cenu.

Nodokļu likmes degvielai Baltijā

Saskaņā ar LDTA sniegto informāciju 2018. gadā akcīzes nodokļa likmes (% no 1000 l) degvielai Baltijā (bez PVN) ir sekojošas:

• benzīnam: LV – 0,476%; LT – 0,434%; EST – 0,563%;
• dīzeļdegvielai: LV – 0,372%; LT – 0,347%; EST – 0,493%;
• gāzei: LV – 0,1342%; LT – 0,162%; EST – 0,106%.

Savukārt PVN nodokļa likmes visa veida degvielai Latvijā un Lietuvā ir 21%, Igaunijā – 20%. Tā kā Lietuvā akcīze dīzeļdegvielai ir zemāka un tur neietur obligāto rezervju glabāšanas nodokli, kaimiņvalstī degviela var būt salīdzinoši lētāka. Taču, kā skaidro R. Barakausks, kopumā degvielas cenas Latvijā ir aptuveni par 10% (ap 14 centiem) zemākas nekā vidēji Eiropā.