Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute skaidro, ka 13. novembrī Eiropas Parlaments nobalsoja par finansējuma piešķiršanu, kuru Latvija cer saņemt līdz Ziemassvētkiem un sola izlietot tuvāko 18 mēnešu laikā. Viņa uzsver, ka Eiropas nauda domāta tikai plūdos cietušo meliorācijas sistēmu atjaunošanai, ne uzlabošanai.
Kāpēc tieši 17,7 miljoni eiro? B. Ingiļāvičute: “Solidaritātes fonda regula norāda, ka, aprēķinot zaudējumus, var ņemt vērā pilnīgi visu – gan infrastruktūrai, gan lauksaimniekiem u. c. radušos zaudējumus. Visu sarēķinājām, un kopumā Latvijā tas bija 381 miljons eiro. Lai valsts vispār varētu pretendēt uz ES Solidaritātes fonda līdzekļiem, kopējai zaudējumu summai bija jāsasniedz 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā būtu vismaz 146 miljoni eiro. Tā kā regulā noteikts, ka attiecināmās izmaksas var būt tikai ieguldījumi valsts nozīmes infrastruktūras objektos, Eiropas Komisija, pamatojoties uz minētajām zaudējuma summām un piemērojot koeficientu aprēķināšanas sistēmas, Latvijai aprēķināja finansiālo pabalstu 17,7 miljoni eiro.”
Kam tiks ES Solidaritātes fonda nauda?
B. Ingiļāvičute atklāj: “Lai nostiprinātu valsts autoceļu infrastruktūras ūdens atvades sistēmas (piemēram, apauguma novākšana ceļa grāvju tīrīšanā, bojāto caurteku nomaiņa un tīrīšana), četri miljoni tiks Satiksmes ministrijai, bet 13,7 miljoni eiro – valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ).”
Par šiem līdzekļiem tiks veikti šādi darbi:
- atjaunotas valsts nozīmes un pašvaldības meliorācijas sistēmas (piemēram, apauguma novākšana, sanešu tīrīšana, nogāžu stiprinājumu atjaunošana, bojāto drenu izteku un drenu kolektoru izteku atjaunošana);
- atjaunotas bojātās caurtekas (piemēram, caurteku nomaiņa, pieskalojuma tīrīšana, galu nostiprinājumu atjaunošana, izskalojumu aizpildīšana, ceļa konstrukcijas virs caurtekas atjaunošana, bet bojātajās caurtekās – regulēšanas ierīču un mehānismu atjaunošana, kā arī slūžu pievadkanālu tīrīšana, sanešu aizturēšanas ietaises atjaunošana);
- nostiprināti aizsargdambji (piemēram, apauguma novākšana, iesēdumu un izskalojumu aizpildīšana, dambja un nogāžu nostiprinājumu atjaunošana, virsmas klātnes atjaunošana).
Svarīgākie objekti
Patlaban Zemkopības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu “Par finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda”, kuru decembrī paredzēts izskatīt valdībā. ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš nosauc nozīmīgākos objektus, kuros sākti ES Solidaritātes fonda objektu būvprojektēšanas darbi, plānojot 2017. gada lietavu radīto bojājumu novēršanu valsta nozīmes ūdensnotekās un aizsargdambjos:
- valsts nozīmes ūdensnotekas Grūbes grāvja atjaunošana Vītiņu pagastā, Auces novadā;
- valsts nozīmes ūdensnotekas Sužupīte atjaunošana Raunas pagastā, Raunas novadā;
- Zvidzienas poldera aizsargdambja atjaunošana Ošupes pagastā, Madonas novadā;
- Užavas labā krasta aizsargdambja atjaunošana Užavas pagastā, Ventspils novadā.
Nauda no diviem fondiem
ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons uzsver, ka visa nauda, kas ieguldīta meliorācijas sistēmu atjaunošanā, pretplūdu pasākumu īstenošanā un būvniecībā, Latvijā ir no diviem Eiropas fondiem – no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Šim plānošanas periodam tie kopā ir 120 miljoni eiro, bet Latvijas līdzfinansējums no šīs summas ir 15%.
No ELFLA privāto, valsts un pašvaldības meliorācijas sistēmu pārbūvei – drenāžu un grāvju ūdensnoteku atjaunošanai – paredzēti 85 miljoni eiro, bet 43 miljoni ERAF līdzekļu tiek ieguldīti lauku teritorijas pasargāšanā no plūdiem, t.i., tiek atjaunotas valsts meliorācijas būves – aizsargdambji, poldera sūkņu stacijas, nedaudz lēni plūstošās regulētās ūdens notekas – Iecava, Misa, Olaine utt., kas iet cauri apdzīvotām vietām un kuru pārplūšana ir saistīta ar lielākiem vai mazākiem plūdiem.
Modernāk un drošāk
Kas tiek darīts? Ūdens notekas tiek atjaunotas iepriekšējā līmenī, uzlaboti aizsargdambji un polderu sūkņu stacijas. “Tas viss ir modernāk un drošāk. Pārbūve ir saistīta ar īpašuma lietām, valsts drīkst darboties tikai aizsargjoslas robežās. Lai darbotos plašāk, ir jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem, un tas ir diezgan sarežģīti. Ir pat objekti, kur ir 100 īpašnieki, piemēram, Ošas upe Latgalē. Kad ir avārijas situācijas un cilvēks stāv līdz ceļiem ūdenī, tad, protams, vairs pretenziju nav. Bet, ja ir plānoti meliorācijas darbi, zemes īpašniekiem un vides aktīvistiem liekas, ka visus kokus pie upes vajag atstāt, ir diezgan grūta cīņa,” teic V. Pētersons.
A. Zīriņš kā nozīmīgākos ERAF projektus, kas pabeigti 2018. gadā, min:
- Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana;
- Ruduļa poldera aizsargdambja Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā, atjaunošana;
- Auces poldera sūkņu stacijas Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā, pārbūve;
- Arāja poldera aizsargdambju atjaunošana Otaņķu pagastā, Nīcas novadā;
- Valsts nozīmes ūdensnotekas Alokstē atjaunošana, Lažas, Kazdangas un Kalvenes pagastā, Aizputes novadā.
Nozīmīgākie ELFLA projekti, kas pabeigti 2018. gadā:
- Valsts nozīmes ūdensnotekas Vašleja atjaunošana Tumes un Degoles pagastā, Tukuma novadā;
- Valsts nozīmes ūdensnotekas Rītupe atjaunošana Malnavas un Salnavas pagastā, Kārsavas novadā;
- Valsts nozīmes ūdensnotekas Ludumkā atjaunošana Vecumu pagastā, Viļakas novadā;
- Valsts nozīmes ūdensnotekas Jāņupē atjaunošana Iecavas un Olaines novadā.
Patlaban ELFLA atbalsts ir īstenots par apmēram 75%, bet ERAF – par 35%. “Tas, kas ir plānots, ir izdarīts,” saka V. Pētersons un piebilst, ka pēdējos gados strauji kāpj būvniecības izmaksas, kas varētu ietekmēt atjaunošanas darbu apjomus. “Taču kopumā ir izdarīts liels darbs – divos ES plānošanas periodos ir atjaunoti 25% no visām valsts meliorācijas sistēmām,” viņš rezumē.
Meliorācijas stāvoklis Latvijā
Nākamajā ES plānošanas periodā būtu vajadzīgi apmēram tādi paši līdzekļi, tad valsts būves – dambji un polderu stacijas – tiktu pilnībā atjaunotas, spriež V. Pētersons un norāda, ka ir pieejams digitālais meliorācijas kadastrs melioracija.lv, kurā jebkurš var redzēt, kādi grāvji un kādas drenas atrodas viņa zemes īpašumā.
Kāds ir meliorācijas sistēmu stāvoklis Latvijā? ”Spožs tas nav, bet darīts tiek. Valsts savu darbu dara sistēmiski, lietu uzrauga speciālisti. Zemnieki un pašvaldības meliorāciju ir saņēmušas dāvanā, un kāda nu kuram ir pret to attieksme. Ir pašvaldības, īpaši Pierīgas – Ādaži, Mārupe, Carnikava u. c., kas pie šiem jautājumiem ļoti piestrādā, jo to teritorijā attīstās apbūve. Blakus šīm pašvaldībām ir upes, augsts gruntsūdens līmenis. Kur vietas ir ar izteiktāku reljefu, vērība ir mazāka. Kopumā gan pašvaldībās aktivitāte ir lielāka. Ja cilvēki meliorācijas sistēmas būtu būvējuši paši, tad uzmanība būtu cita,” uzskata V. Pētersons.
Publiskā pārvalde varētu darīt vairāk
ES fondu ietvaros publiskā nauda tiek piešķirta arī pašvaldību un zemes privātīpašnieku meliorācijas sistēmu sakārtošanas projektiem. Madonas novada Aronas pagasta zemnieku saimniecībā “Kalna-putni”, kas nodarbojas ar piena lopkopību, pērn pabeigts vērienīgs meliorācijas projekts – sakārtotas caurtekas, grāvis, drenu iztekas, izbūvēti labi videi draudzīgās meliorācijas sistēmas elementi. Projekta attiecināmās izmaksas ir aptuveni 163 000 eiro, no tā publiskais finansējums – 129 000 eiro. Saimniecības īpašniece Daiga Pūce uzsver, ka projekti veikti, tāpēc ka “varēja dabūt ES naudu, bez finansējuma to vispār nevar izdarīt, jo izmaksas ir nežēlīgas. Sakārtojām meliorācijas sistēmu vienai savas zemes daļai, tai, kura applūda visvairāk. Ja to nebūtu izdarījuši, pērn lietavās netiktu uz lauka. Turklāt atrast labu būvnieku, kas visu izdarītu pēc sirdsapziņas, nav nemaz tik viegli. Problēmas ir arī ar projektētājiem. Svarīgi, ka arī kaimiņi bija tādi, kas sacīja: rociet, rociet, ja mums par to nav jāmaksā. Bet būtu jau labi, ja kāds sāktu ar publiskai pārvaldei piederošiem grāvjiem. Izbūvējām meliorācijas sistēmu, savu daļu sakārtojām, bet pagasta grāvjos viss ir ciet. Ja kāds nesāks sakārtot lielo grāvju sistēmu, tad mēs, zemes īpašnieki, varam izstiepties vai sarauties, bet tam nav jēgas. Publiskai pārvaldei meliorācijas sistēmas būtu jāsakārto plānveidīgi”.
Latgales puses zemnieks no Kaunatas pagasta SIA “Ranto” īpašnieks Renārs Katkovskis savus novadgrāvjus ir tīrījis ar ekskavatoru, ieguldīti aptuveni 5000–10 000 eiro. “Pērnziem ZMNĪ uzrakstīju iesniegumu, savācu apkārtējo pāris desmitu zemes īpašnieku parakstus, lai iztīrītu valsts nozīmes novadgrāvjus. Šogad augusta beigās solīja, ka to izdarīs, taču skatījos publiskos iepirkumus – nekas nav izsludināts. Tas neko nedod, ja mēs, zemnieki, sakārtojam savus novadgrāvjus, bet ūdens nenovadās pa valsts nozīmes grāvjiem, kas ir aizsērējuši.” R. Katkovskis piebilst, ka nav manījis, ka Latgalē daudz tiktu tīrīti valsts nozīmes notekgrāvji.
Pirmie projekti Madonas novadā
Savukārt Madonas novada pašvaldība ir īstenojusi četrus meliorācijas projektus, kuru kopējās attiecināmās izmaksas bija aptuveni 226 000 eiro, no kuriem publiskais finansējums ir 201 000 eiro. Projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Klinta Galeja saka, ka Madonas novadam tie ir pirmie projekti, jo ir pieejami ES fondu līdzekļi. Ir sakārtoti novadgrāvji, kas atrodas tieši problemātiskās vietās, kur applūst lauksaimniecības un meža zeme un tiek izskaloti ceļi.
Pašvaldībai no ES fondiem vienā plānošanas periodā attiecināmās izmaksas ir 300 000 eiro. “Novads būtu gatavs darīt vēl vairāk, bet pašiem savs finansējums ir ierobežots. Ir pagastu pārvaldnieki, kas nāca un gribēja vēl sakārtot konkrētas vietas. Taču ir augušas būvniecības izmaksas un šie darbi ir dārgi,” spriež K. Galeja.
Miljoni palīdzībai
Jāatgādina, ka pērn augustā, septembrī un oktobrī Latvija piedzīvoja spēcīgas lietavas, kas īpašu postu nodarīja Latgalē. Plūdi izpostīja labības sējumus, kā arī radīja bojājamus meliorācijas sistēmām, ceļiem un dzelzceļiem.
Lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gāja lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, varēja pieteikties kompensāciju saņemšanai. Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šī gada sākumā Eiropas Komisija piešķīra 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, bet pērnruden uzreiz pēc lietavām meliorācijas darbu veikšanai 35 avārijas vietās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 728 000 eiro.
