Latvijai iegūstot tiesības nākamgad rīkot III Eiropas fizikas olimpiādi skolēniem, šajā mācību gadā paredzēts pastiprināti pievērsties fizikas mācīšanai vispārējās izglītības iestādēs un atbalstīt interešu pulciņus gan skolā, gan ārpus tās, lai pamudinātu lielāku skaitu bērnu pievērsties eksaktajām zinātnēm.
Centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts vidusskolu absolventiem fizikā šogad bija 39,8 procenti. Turklāt vērojams būtisks kritums – pērn fizikas eksāmenā vidējais vērtējums bija 49,9 procenti, bet lauku skolās vien 25,5 procenti. Saskaņā ar šo vērtējuma sistēmu zināšanu līmeni nosaka pēc tā, cik bija pareizu atbilžu, rezultātu izsakot procentos.
Atbalsts skolēniem un pedagogiem
Kā skaidro Valsts izglītības satura centra (VISIC) Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa, Fizikas gada laikā kopumā paredzēti četri lieli aktivitāšu bloki:
- pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide;
- atbalsts skolēniem – izglītojoši pasākumi;
- starptautiski pasākumi – skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursos un mācību olimpiādes;
- atbalsts pašvaldībām ar mācību materiāliem.
No Eiropas Sociālā fonda projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga programmu īstenošana izglītojamo talantu attīstīšanai” līdzekļiem finansēs praktiskas ievirzes izglītojošus seminārus “Beta” skolēniem sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, portāla “Fizmix” konkursus, Jauno fiziķu skolas aktivitātes, izglītojošo vasaras nometni “Alfa” skolēniem, kuri būs veiksmīgi startējuši skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā, kā arī Latvijas skolēnu līdzdalību starptautiskās mācību olimpiādēs.
Savukārt Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” atvēlēts 300 000 eiro finansējums pašvaldībām gan pedagogu un laborantu piesaistei fizikas mācību vielas apguvē, gan jaunu ārpusstundu pasākumu īstenošanai. Šajā projektā paredzēti četru veidu atbalsta pasākumi:
- līdzekļi darba samaksai pedagogiem par konsultācijām un papildu nodarbībām skolēniem;
- atbalsts mācību sasniegumu uzlabošanai, sevišķi pievēršot uzmanību īpaši spējīgajiem un ne tik sekmīgajiem skolēniem;
- finansējums laborantiem un ekspertiem par darbu mācību stundās un ārpus tām;
- jaunu interešu pulciņu programmu attīstībai robotikā, fizikā, elektronikā, programmēšanā.
Uz finansējumu šiem pasākumiem pašvaldības un to skolas vēl var pieteikties līdz 20. novembrim. Pieteikuma anketa pieejama VISC mājaslapā.
Varēs saņemt robotikas komplektus
Skolas, kurās pedagogi būs izgājuši sagatavošanas kursus robotikā, varēs saņemt robotikas mācību komplektus, ar kuriem var strādāt līdz 10 skolēniem vienlaikus. Profesionālās pilnveides kursos (12 stundas) robotikā apgūst robota konstruēšanu, programmēšanas pamatus “Scratch” jomā, robota motora vadību, sensorus un to izmantošanu. Darbā tiek izmantoti “Makeblock” robotu konstruktori. Kursi tiek īstenoti sadarbībā ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju.
Finansējums robotikas pedagogu atalgošanai būs jānodrošina pašām pašvaldībām, skaidro A. Bēziņa. Kopumā VISC rīcībā pašlaik ir 30 robotikas komplekti, bet līdz gada beigām plānots saņemt un nodot skolēnu rīcībā vēl 50.
Pasniedzēju un skolēnu panākumi
Zināšanas fizikā un eksaktajās zinātnes ir priekšnosacījums, lai Latvija kļūtu par valsti ar augstu attīstības potenciālu, saistībā ar Fizikas gada izsludināšanu norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, paužot cerības, ka liels ieguldījums fizikas zināšanu attīstībā būs jaunā mācību satura ieviešana.
„Esmu pārliecināts, ka mūsu jaunieši gadu no gada kļūs labāk motivēti, labāk sagatavoti un virzīs mūsu sabiedrības attīstību uz augšu,” atzīst ministrs, aicinot uz fiziku lūkoties ne tikai kā uz zinātnes disciplīnu vai mācību priekšmetu, bet arī aizraujošu nodarbošanos. Iniciatīvas 2018./2019. mācību gadu skolās atzīt par Fizikas gadu mērķis esot raisīt padziļinātu interesi, paaugstināt skolēnu kopējos sasniegumus un iesaistīt visu Latvijas sabiedrību vēsturiski daudzveidīgākajā izglītojošajā programmā, kas veltīta dabas zinātnēm.
Izcils akadēmiskais un pedagoģiskais personāls, kas aktīvi iesaistās fizikas mācību priekšmeta attīstībā gan vietējā, gan pasaules mērogā bijis svarīgs priekšnosacījums, lai saņemtu uzaicinājumu rīkot starptautisku olimpiādi, skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. “Mums tādi ir LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pasniedzēji, kuri gadu no gada sagatavo olimpiāžu dalībniekus, kā arī paplašina savas zināšanas un materiāltehnisko bāzi, lai mācītu jaunos speciālistus arvien kvalitatīvāk. Ne velti ASV izlase tuvākos trīs gadus rīkos pasaules fizikas olimpiādes treniņnometni tieši Latvijā,” klāstīja V. Kaščejevs.
Eiropas III fizikas olimpiāde skolēniem notiks nākamgad no 31. maija līdz 4. jūnijam. Paredzēts, ka tajā piedalīsies ap 150 skolēnu no 30 valstīm. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas skolēni fizikā ieguvuši septiņas starptautiskas godalgas.
