Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Korejas Republikā (Dienvidkorejā) ir pirmā Latvijas augstākās amatpersonas vizīte šajā valstī. Valsts prezidentu vizītē Dienvidkorejā pavada Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kā arī uzņēmēju delegācija, kurā ir 23 uzņēmumu pārstāvji no tādām nozarēm kā kokrūpniecība, pārtika, transports, stikla apstrāde, IT, mārketings un konsultācijas.
Potenciāls sadarbībai tehnoloģiju jomā
Tikšanās laikā ar Dienvidkorejas prezidentu Mūnu Džēinu (Moon Jae-in) Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra: "Dienvidkoreja ir viena no modernākajām valstīm zinātnes, inovāciju un radošuma jomā. Arī Latvija savu nākotnes attīstību balsta jaunu tehnoloģiju attīstībā, kā arī publisko datu brīvā pieejamībā. Tādējādi veidojas papildu iespējas attīstīt abu valstu sadarbību izpētes un inovatīvu tehnoloģiju jomā, tajā skaitā piesaistot jaunas Dienvidkorejas uzņēmumu investīcijas Latvijā. Savukārt, attīstot dialogu pārtikas preču sertifikācijas paātrināšanai, var ievērojami kāpināt Latvijas pārtikas produktu eksportu uz Dienvidkoreju."
Valsts prezidents norādīja, ka, balstoties uz jau pastāvošajām ciešajām attiecībām, Latvija ir ieinteresēta attīstīt ciešāku sadarbību tūrisma, izglītības, kultūras un gaisa transporta jomās, kā arī citās transporta un loģistikas nozarēs.
Valsts prezidents ielūdza Dienvidkorejas prezidentu apmeklēt Latviju divpusējā vizītē, lai kopīgi piedalītos Latvijas valsts simtgades svinību pasākumos.
Biznesa forums un saprašanās memorandi
Kā informē Ekonomikas ministrija, vizītes Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā ietvaros cita starpā notiek Latvijas–Dienvidkorejas biznesa forums, kura laikā tiks parakstītas vairākas vienošanās ar mērķi sekmēt divpusējo ekonomisko sadarbību.
Saprašanās memorandu par savstarpējo ekonomisko attiecību veicināšanu un starptautiskās tirdzniecības stiprināšanu starp Dienvidkorejas Importa asociāciju (KOIMA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru no Dienvidkorejas puses parakstīs KOIMA valdes priekšsēdētājs Shin Myoung-Jin, bet no Latvijas puses – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Memorands paredz veicināt divpusējo tirdzniecību un biznesa sadarbību starp abu valstu uzņēmējiem, organizēt tikšanās un tirdzniecības misijas, informēt par tirgu, identificēt biznesa iespējas, kā arī palīdzēt organizēt un atbalstīt abu valstu uzņēmumu dalību izstādēs, kas notiek partnervalstī.
Biznesa foruma ietvaros tiks parakstīts saprašanās memorands starp LIAA un Kjongido provinces valdību par sadarbības iespējām tehnoloģiju pārneses un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības jomā. Pēc memoranda parakstīšanas paredzēts izveidot rīcības plānu un īstenot vairākus sadarbības projektus, piemēram, sniegt atbalstu Korejas jaunuzņēmumu izveidei Latvijā.
Tāpat vizītes laikā Seulā plānots parakstīt saprašanās memorandu starp LIAA un Dienvidkorejas Palešu un konteineru asociāciju.
Vienlaikus pavadošajai Latvijas uzņēmēju delegācijai Seulā ir plānota virkne tikšanos ar Dienvidkorejas uzņēmējiem, lai pārrunātu iespējas attīstīt divpusējo sadarbību.
Tirdzniecības bilance
Eiropas Savienības–Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana (Latvija ratificēja 2011. gadā), kā arī vēstniecību atvēršana abās valstīs ir veicinājusi Latvijas un Dienvidkorejas ekonomisko sadarbību, un tā pēdējos gados ir piedzīvojusi strauju izaugsmi.
Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija liecina, ka 2017. gada 9 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju sasniedza 69 miljonus EUR (par 20% vairāk nekā 2016. gada 9 mēnešos).
Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Dienvidkoreju bija 46 miljonu EUR apmērā (par 26% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā), savukārt imports no Dienvidkorejas – 24 miljonu EUR apmērā (par 10% vairāk nekā 2016. gada 9 mēnešos).
Galvenās Latvijas preču eksporta grupas uz Dienvidkoreju ir koksne un tās izstrādājumi – 79% (sazāģēti, šķeldoti skujkoku materiāli; saplāksnis no koka loksnēm), minerālprodukti – 8% (aglomerēta un neaglomerēta kūdra), būvmateriāli – 4% (audumi no stikla šķiedras) u. c.
Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, 2017. gada 9 mēnešos Dienvidkorejas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 41 miljons EUR, kas ir par 28% vairāk, salīdzinot ar 2016. gada atbilstošo periodu. Savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Korejā nav reģistrētas, vai arī to kopapjoms bija mazāks par 0,1 miljonu EUR. Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Koreja ierindojas 69. vietā ar kopējo investīciju apjomu 0,5 miljoni EUR un 6 uzņēmumiem.
