Vai Latvijā ugunsdrošības rādītāji ir vieni no sliktākajiem?

"Jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas (SUGDA) statistikas dati liecina, ka 2015. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs," informē "Inspecta Prevention" vadītājs, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris Aleksandrs Babra. Piemēram, Čehijā tie vidēji ir 1,9, Zviedrijā – 2,3, Lielbritānijā – 3,1, Ukrainā – 1,9, Mongolijā – 1,6 ugunsgrēki uz 1000 iedzīvotājiem. Savukārt saskaņā ar VUGD datiem, ja salīdzina ar 2015. gadu, tad aizvadītajā gadā ir reģistrēts par 10% mazāk ugunsgrēku, bet, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, šī gada pirmajā pusē to skaits ir samazinājies par 8,33%.

Samazinājies ugunsgrēku skaits, palielinājies izsaukumu skaits

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Šaboha norāda, ka dienesta apkopotā statistika liecina, ka 2016. gads un 2017. gada pirmais pusgads izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo ir samazinājies ugunsgrēku skaits, bet palielinājies izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2016. gadā ir palielinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits – pērn ugunsgrēkos gāja bojā 95 cilvēki (vairumā gadījumu cilvēku neuzmanības dēļ). Taču pagājušajā gadā būtiski pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – izglābts 291 cilvēks, kas ir par 33% vairāk nekā 2015. gadā. "Šis izglābto cilvēku pieaugums apliecina ugunsdzēsēju glābēju profesionalitāti un operatīvo rīcību ugunsgrēkos, jo, tikai pateicoties viņiem, cilvēkus izglāba no bojāejas," skaidro I. Šaboha.

Statistikas datus var interpretēt dažādi

"Izvērtējot SUGDA statistikas datus, var secināt, ka tie ir interpretējami dažādi," skaidro A. Babra. Viņš norāda, ka svarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, ir statistikas pārskata periods – jo tas ir lielāks, jo precīzāki dati. Ja runā par Latvijas ugunsdrošības rādītājiem 20 gadu griezumā, tie ir krietni uzlabojušies, proti, pirms 15–20 gadiem Latvijā ugunsgrēkos gāja bojā vidēji 300 cilvēki gadā, savukārt bojāgājušo skaits šobrīd ir mazāks nekā 100 cilvēki gadā. Tāpēc ar statistikas datu interpretāciju ir jāuzmanās. "Nenoliedzami – problēma pastāv, tomēr situācija nav tik dramatiska – salīdzinot, kāda tā bija pirms 20 gadiem," norāda A. Babra.

"Izglābto cilvēku pieaugums apliecina ugunsdzēsēju glābēju profesionalitāti un operatīvo rīcību ugunsgrēkos. "

Savukārt VUGD vērš uzmanību, ka jaunākos SUGDA statistikas datus nevar salīdzināt ar citu valstu sniegtajiem datiem, jo katra valsts izmanto atšķirīgu metodiku, kā uzskaitīt ugunsgrēkus un tajos bojā gājušos un cietušos. "Piemēram, ne visās valstīs kopējā ugunsgrēku skaitā iekļauj maznozīmīgus ugunsgrēkus, tādus kā kūlas ugunsgrēki vai atkritumi, kas Latvijā veido ievērojamu daļu no kopējā ugunsgrēku skaita," skaidro I. Šaboha.

Bezdarbība vai nepareizi izvēlēta valsts politika

"Jebkurš rādītājs ir kādas darbības vai bezdarbības rezultāts," uzskata A. Babra, norādot, ka ugunsdrošība ir ļoti komplicēta joma, kurā ir daudz kritēriju, kas ietekmē gala rezultātu. "Līdz ar to, lai izprastu problēmas cēloņus, detalizēti ir jāizvērtē katrs noteiktais kritērijs, un tikai tad var sniegt viennozīmīgu atbildi, vai šī brīža ugunsdrošības rādītāji Latvijā ir nepareizi izvēlētas valsts politikas vai tomēr ilgstošas bezdarbības rezultāts šajā jomā," turpina A. Babra.

VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Dzintars Lagzdiņš skaidro, ka viena no VUGD funkcijām ir uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu, turklāt viņš, balstoties uz pieredzi, apgalvo, ka cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību ugunsdrošībai, kas savukārt liecina par cilvēku līdziesaistes palielināšanos. "Nevar runāt par bezdarbību vai nepareizi izvēlētu valsts politiku, jo ir jāskatās plašāk – valsts iestādes veic uzraugošo un izglītojošo darbu ugunsdrošības jomā, bet arī iedzīvotājiem ir jābūt līdzatbildīgiem un jārūpējas par ugunsdrošību atbilstoši normatīvo aktu prasībām," norāda Dz. Lagzdiņš.

"Nenoliedzami – problēma pastāv, tomēr situācija nav tik dramatiska – salīdzinot, kāda tā bija pirms 20 gadiem. "

"Saskaņā ar SUGDA datiem ugunsgrēku skaits Latvijā ir augsts," norāda A. Babra. 2015. gadā 31 analizētās valsts starpā Latvija ierindojas 3. vietā pēc ugunsgrēku skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir nedaudz labāki, attiecīgi Lietuva ierindojas 6. vietā (vidēji 4,6 ugunsgrēki), Igaunija – 8. vietā (vidēji 4,2 ugunsgrēki). Savukārt mazākais ugunsgrēku skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir Moldovā – 0,5 ugunsgrēki, Kirgizstānā – 0,7, Baltkrievijā – 0,8, Kazahstānā – 0,8, Singapūrā – 0,9, Krievijā – 1, Lihtenšteinā – 1,1, Rumānijā – 1,3. Turpretī Latvijā procentuāli zemākais rādītājs ir ugunsgrēku skaitam ēkās – tikai 8% no kopējā ugunsgrēku skaita (Austrijā 77,7% no visiem ugunsgrēkiem izceļas ēkās).

Visbiežāk ugunsgrēki notiek dzīvojamā sektorā

Galvenais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga apiešanās ar uguni. VUGD statistika liecina, ka 2016. gadā no 9288 ugunsgrēkiem neuzmanīga apiešanās ar uguni par cēloni bijusi 5648 gadījumos, kas ir vairāk nekā 60% no visiem ugunsgrēkiem. Jāņem vērā, ka katrs trešais ugunsgrēks izceļas tieši dzīvojamā sektorā.

A. Babra norāda, ka "dzīvojamais sektors ir sāpju bērns visās pasaules valstīs, jo tieši te ir lielākais bojāgājušo skaits". VUGD statistika liecina, ka ik gadu vidēji ap 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs. "VUGD ik gadu aktīvi informē iedzīvotājus un skaidro ugunsdrošības prasības gan semināros un lekcijās, gan lielos publiskos pasākumos," papildina Dz. Lagzdiņš.

Līdz šim nav atrasts risinājums, kā produktīvi cīnīties ar šo problēmu. "Ir jāizveido sistēma, kas motivētu cilvēkus labprātīgi ievērot ugunsdrošības prasības, piemēram, ja iedzīvotājs parūpējas par prasību izpildi savā mājoklī, tad valsts daļu ieguldīto līdzekļu varētu atmaksāt," pārliecināts ir A. Babra, norādot, ka ne visi iedzīvotāji apzināti pārkāpj ugunsdrošības prasības. Proti, daļa iedzīvotāju nav informēta par tādām prasībām, savukārt citiem finansiālais stāvoklis neļauj domāt par mājokļa ugunsdrošības uzlabošanu. "No valsts puses īstenotas atbalsta iniciatīvas ugunsdrošības prasību ievērošanai ilgtermiņā ugunsdrošības stāvokli valstī uzlabotu," skaidro A. Babra.

Lielāka uzmanība jāpievērš ugunsdrošības prasībām

No uguns posta var izsargāties, cilvēkiem esot uzmanīgākiem ar uguni, kā arī lielāku uzmanību pievēršot ugunsdrošības prasībām un normām. "Diemžēl ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte," secina Edgars Rozentāls, SIA "FN-SERVISS" valdes priekšsēdētājs, viens no Latvijas Ugunsdzēsēju asociācijas biedriem, norādot, ka 2013. un 2014. gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus, turklāt, gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus, ir fiksēts, ka to skaits nesamazinās. Valsts kontroles (VK) 2016. gada revīzijas ziņojumā "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?" ir norādīts, ka arī valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

"Iedzīvotājiem ir jābūt līdzatbildīgiem un jārūpējas par ugunsdrošību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. "

VUGD nepiekrīt apgalvojumam, ka ugunsdrošības prasību ievērošana nav prioritāte. "2016. gada 1. septembrī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumi, kas nosaka ugunsdrošības prasības gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas," norāda Dz. Lagzdiņš. Tāpat personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku. "Runa ir par to, cik atbildīgi cilvēki izturas pret drošības prasībām un izprot, ka viens no normatīvā regulējuma, kas viņiem jāievēro, mērķiem ir parūpēties par iedzīvotāju drošību," uzskata Dz. Lagzdiņš.

Ugunsdrošības uzraudzība

Jau vairākkārt VUGD ir skaidrojis, ka 2016. gadā spēkā stājušos Ugunsdrošības noteikumu mērķis bija mazināt administratīvo slogu, vienkāršot administratīvo procedūru un parūpēties par iedzīvotāju drošību. Piemēram, Ugunsdrošības noteikumos iestrādātā norma par dūmu detektoru izvietošanu dzīvojamās mājās nav radīta, lai kādu sodītu, bet gan lai mudinātu cilvēkus arī pašiem parūpēties par savu drošību un jau savlaicīgi veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu iespējamo ugunsnelaimi. "Mēs aicinām iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem un, rūpējoties par savu drošību, izvietot savā mājoklī dūmu detektorus, nevis domāt par iespējamo kontroli vai sodiem," skaidro Dz. Lagzdiņš.

Radušos situāciju ar piemēru no dzīves raksturo A. Babra: "Vadot kursus par jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem, ikreiz, kad pieminu jautājumu par dūmu detektoru nepieciešamību dzīvokļos (noteikumu jaunā prasība no 2020. gada), vienmēr kāds uzdod jautājumu – kas būs tā institūcija, kas to kontrolēs? Līdzīga situācija ir arī ar citiem ugunsdrošības kritērijiem – ja neviens nekontrolē prasību izpildi, tad noteikumus neievēro. Tāda laikam ir mūsu mentalitāte. Paies ilgs laiks, lai to mainītu."

Ugunsdrošības pārbaudes

VUGD dati liecina, ka 2016. gadā iestādes amatpersonas veica 7925 ugunsdrošības pārbaudes objektos , tai skaitā 60 rūpniecisko avāriju riska un kritiskās infrastruktūras objektos. Īpašu uzmanību ugunsdrošības situācijas apzināšanā pievērsa izglītības un sociālās aprūpes iestādēm, veicot 1773 izglītības iestāžu un 190 sociālās aprūpes iestāžu ugunsdrošības pārbaudes.

"Kopumā veikto ugunsdrošības pārbaužu rezultātā ir izsniegti 7620 pārbaudes akti, 1422 atzinumi par atbilstību ugunsdrošības prasībām un 381 atzinums par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Par atklātiem ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību pārkāpumiem ir sastādīti 349 administratīvā pārkāpuma protokoli, 34 brīdinājumi un 43 lēmumi par būvju un iekārtu ekspluatācijas, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu. Pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta daļām sauktas 232 fiziskās un 143 juridiskās personas ar kopējo uzlikto naudas sodu summu 69 487 eiro," norāda Dz. Lagzdiņš.