Aicina svinēt brīvību
"Bez 4. maija notikumiem 1990. gadā, iespējams, mums nebūtu Latvijas valsts simtgades, tāpēc 4. maija svinības, mūsuprāt, ir tikpat svarīgas kā 18. vai 11. novembris, kad pieminam brīvības cīnītājus," Latvijas valsts simtgades atklāšanai par godu organizētajā preses konferencē norādīja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa atklāja, ka 2015. gadā veikts pētījums liecina, ka tikai 2% valsts iedzīvotāju šo datumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu, tāpēc arī šogad Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanu aicina svinēt ar pērn iedibināto tradīciju – Baltā galdauta svētkiem. "4. maijā parasti ir labs laiks, lai izietu pagalmā vai kādā kopienas centrā, uzklātu baltu galdautu un aicinātu pie tā savus mīļos, radiniekus, kaimiņus un svinētu to, ka mums ir laime dzīvot neatkarīgā Latvijā. Mēs aicinām ar šo kopā būšanu apliecināt, ka visi vēl joprojām esam par neatkarīgu Latvijas valsti un esam apņēmības pilni darboties tās labā," atzīmēja D. Melbārde. Galvaspilsētā centrālās Baltā galdauta svētku norises vietas būs Esplanāde, publiskā telpa pie Ministru kabineta un Latvijas Nacionālā bibliotēka, pie kuras 4. maijā tiks iestādīts arī viens no valsts simtgades akcijas "Apskauj Latviju" ozoliem.
Garīguma sardzē ap robežu
Ozolu stādīšanas akcija "Apskauj Latviju" sāksies vienlaicīgi četros Latvijas vistālākajos ģeogrāfiskajos punktos, kuros jau 1998. gadā par godu valsts 80. gadadienai tēlnieks Vilnis Titāns uzstādīja simboliskus pieminekļus. Paredzēts, ka akcijas laikā 45 pierobežas pašvaldību teritorijās, sākot no plkst.9, kopumā tiks iestādīti 100 ozoli ar īpašu simtgades norādi. Akciju koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar "Latvijas Valsts mežiem", Latvijas mazpulkiem, skautiem un gaidām. Iecerēts, ka tajā iesaistīsies arī valsts augstākās amatpersonas un akcijas vēstneši – sabiedrībā zināmas personības. Liepājā Jāņa Čakstes laukumā simbolisko ozolu iestādīs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. "Līdzīgi kā Baltijas ceļā, kad sadevāmies rokās, šī akcija ir paredzēta ar mērķi izveidot simbolisku garīguma sardzi ap Latvijas robežu," pasākumam veltītajā preses konferencē atzīmēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Akcijā piedalīties var ikviens, un R. Kozlovskis aicina, stādot ozolus, padomāt par to, ko visi kopīgi varam darīt, lai vienoti veidotu Latviju par drošu un attīstītu valsti. "Apskauj Latviju" ietvaros izveidota arī īpaša interaktīvā karte, kurā katram ir iespēja atzīmēt savu iestādīto ozolu. Tāpat simtgades biroja pārstāvji aicina akciju dokumentēt, gan radot foto, audio un video stāstus, gan daloties ar savu pieredzi un līdzdalību sociālajos tīklos ar tēmturiem #ApskaujLatviju, #LV100.
Vēl jāatzīmē, ka no 1. līdz 7. maijam Rēzeknē, Daugavpilī un Preiļos ar dažādiem pasākumiem tiek svinēta Latgales kongresa simtgade.
Informācija bibliotēkās
Informāciju par dažādām simtgades norisēm tuvākajos gados varēs gūt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur darbosies simtgades apmeklētāju centrs, kā arī citās Latvijas bibliotēkās, kur būs izvietoti informācijas centri. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks norādīja: "Ar Latvijas publiskajām bibliotēkām, kuras ir katrā pašvaldībā, esam vienojušies, ka ar to starpniecību jebkurā teritorijā varēs iegūt plašu informāciju par notikumiem un aktualitātēm, kas saistītas ar simtgadi, un pietiekami interaktīvā veidā varēs noskaidrot arī citus jautājumus, kuri iedzīvotājiem rastos."
Arī pati LNB ēka svinību laikā kļūs par dažādu simtgades pasākumu norises vietu. "Mūsu bibliotēkas ieņemtā niša ir vērsta uz to, lai runātu par Latvijas kā valsts veidošanos ilgākā laika periodā. Kopumā šīm aktivitātēm esam piešķīruši mazliet izaicinošu devīzi – "Valsts pirms valsts"," atklāja A. Vilks, stāstot, ka projekta centrālā doma saistās ar dažādiem elementiem, kuri ir pamatā tam, kā soli pa solim veidojusies un savai valstij nobriedusi Latvijas nācija. "Piemēram, tagad pētām to, kad īsti parādījies vārds "Latvija". Tas noteikti ir 18. gadsimts, bet mēģināsim atrast visprecīzāko pirmo avotu, kad tiešām ir pieminēta Latvija kā teritorija, jo bieži vien pastāv uzskats, ka jēdziens "Latvija" ir vairāk piederīgs 19. gadsimta otrajai pusei." Diskusijas par dažādiem Latvijas vēstures notikumiem – konferenču, izstāžu, publikāciju formātā – bibliotēkā turpināsies visu simtgades svinību laiku. Šo pasākumu virkni noslēgs sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju veidota ekspozīcija par Baltijas valstīs starpkaru periodā izdotajām grāmatām. A. Vilks norādīja, ka tās mērķis būs stiprināt izpratni par to, ka Latvija, Lietuva, Igaunija savā attīstības ceļā vienmēr ir gājušas soli solī.
