Kopā ar LLU cer uz Bulduru Dārzkopības skolas atdzimšanu

Kā LV portāls publikācijā "Bulduru Dārzkopības vidusskola pāriet LLU pakļautībā" jau rakstīja, 15. janvārī stājas spēkā likums "Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola", kas nosaka – sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "Bulduru Dārzkopības vidusskola" ir atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder LLU, un izglītības iestāde, kura nodrošina dārzkopības profesionālās izglītības programmu īstenošanu Latvijā.

Skolā, kas atvērta 1910. gadā, patlaban tiek īstenotas vairākas profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības programmu grupā "Dārzkopība", "Floristikas pakalpojumi" un "Viesnīcu un restorānu pakalpojumi". Izglītības programmas piedāvājums šajās nozarēs ir arī pieaugušajiem. No budžeta vidusskolai šogad piešķirts 644 767 eiro finansējums.

Viens no kritiskiem punktiem ir skolas mazais izglītojamo skaits – šajā mācību gadā to ir tikai ap 200.

Sadarbība jau sākusies

ZM Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vadītāja vietniece Ilze Slokenberga akcentē, ka veidi, kā saglabāt Bulduru Dārzkopības vidusskolu, tika meklēti jau vairākus gadus. IZM piedāvāja dažādus risinājumus, bet tagadējais atrasts, kad procesā iesaistījās dārzkopības nozare un ZM. Skolas pāreja LLU pakļautībā ir vislabākais risinājums, lai to saglabātu un sakārtotu, un palielinātu apmācāmo skaitu. "Mācību programma vidusskolā ir jāizveido tāda, lai varētu kā pa trepīti bez aizķeršanās turpināt studēt LLU, kas patlaban ne vienmēr ir iespējams," skaidro I. Slokenberga.

LLU rektores Irinas Pilveres ieskatā, Bulduru Dārzkopības vidusskola jau vēsturiski ir spēcīgākā dārzkopības speciālistu sagatavošanas vieta Latvijā. "Dārzkopības un ainavu arhitektūras virzienu turpināsim, jo tās ir tradīcijas, kuras ir jāsaglabā un jāattīsta atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. LLU līdz šim jau nodrošina dārzkopības un ainavu arhitektūras izglītību augstākās izglītības līmenī, kā arī Dārzkopības institūtā veicam šīs nozares zinātnisko pētniecību. Tādējādi vidusskolas nonākšana LLU pārziņā ir svarīgs solis nozares pēctecības nodrošināšanā."

"Jāatjauno nozares izglītības ceļš – mērķtiecīga virzība caur profesionālo izglītību uz augstāko, kā tas labi "strādāja" līdz deviņdesmitajiem gadiem."

I. Pilvere uzskata, ka svarīgi ir saglabāt tos virzienus, kuros Bulduri jau ir profesionāli, izmantojot materiāli tehnisko bāzi un mācībspēkus. Turklāt LLU var piedāvāt savu pievienoto vērtību – augstskolas mācībspēkus un studiju infrastruktūru. Jau ir bijušas diskusijas ar LLU mācībspēkiem, lai pilnveidotu Bulduru mācību programmas un uzlabotu skolas absolventu kvalitāti. "Nākotnes perspektīvā skatīsimies, kādos virzienos vidusskola vēl varētu attīstīt sinerģiju ar citām LLU programmām un piedāvāt jaunas mācību programmas," saka rektore.

Process ar mācību programmu sakārtošanu jau ir sācies, uzsver arī Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktore Anta Sparinska, skaidrojot, ka kopīgi tiek risināti skolas infrastruktūras jautājumi, piemēram, datortehnikas atjaunošana, interneta tīklu sakārtošana. Kopā ar LLU Mūžizglītības centru plānots attīstīt dažādu kursu piedāvājumu. "Sadarbosimies radniecīgu programmu pēctecības sakārtošanā, jaunu piedāvājumu izstrādē. Iesākumā dārzkopībā, tad arī biškopībā, pārtikas tehnoloģijā un mājražošanā – jomās, kas ir saistītas ar dārzkopības procesiem un tās produkcijas pārstrādi. Ir plāni zinātniskās kapacitātes stiprināšanai," saka A. Sparinska.

Jākļūst par dārzkopības nozares centru

Arī Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs, skolas absolvents Ansis Birznieks uzskaita ieguvumus no pakļautības LLU tieši mācību un pētniecības jomā. "LLU paspārnē atrodas spēcīgi un labi pārvaldīti nozares institūti, pētījumu saimniecības. Bulduros vēsturiski ir koncentrēti dažu dārzkopības jomu speciālisti, ir ļoti modernas siltumnīcas u.c., ko apmācību procesā varēs izmantot LLU studenti. Ir jomas, ko varēs apvienot (mūžizglītība) vai vismaz saimnieciski un radoši izmantot abu skolu jaudas un līdzšinējās iestrādnes. Ir jāstrādā uz strauji augošo "sirds darba" auditoriju, kas mācās sev, iegūst iemaņas un zināšanas, ko izmantot savā dzīvē, iespējams, neliela biznesa attīstībai. Jāatjauno nozares izglītības ceļš – mērķtiecīga virzība caur profesionālo izglītību uz augstāko, kā tas labi "strādāja" līdz deviņdesmitajiem gadiem."

A. Birznieka ieskatā viens no mērķiem ir Bulduru skolas kļūšana par dārzkopības nozares centru – visiem dārzkopības notikumiem jānotiek Bulduros vai ciešā saistībā ar Bulduriem.

Materiāltehniskā bāze

I. Slokenberga min, ka Bulduru vidusskolas materiāltehniskā bāze nav spoža. Katlu māja ir sakārtota, no Eiropas Savienības fondiem ir ieguldīti 1,3 miljoni eiro izglītības programmu modernizācijai, t.sk. stikla siltumnīcu izbūvē, taču kopmītnes nav remontētas kopš padomju laikiem.

Arī LLU rektore atzīst, ka iepriekšējos gados par skolas ēku sakārtošanu nav domāts. Turklāt LLU tam nav paredzēts finansējums. Galvenās prioritātes materiāli tehniskās bāzes sakārtošanā – dienesta viesnīcas un skolas ēkas, lai varētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, ūdensapgādes un datortīkla sakārtošana. Šiem darbiem finansējums ir jāmeklē.

"Skolai ir daudz neizmantotu telpu, kurām vajag tīrīšanu, remontu un labiekārtošanu."

LLU rektorei piekrīt arī A. Sparinska: "Skolai ir daudz neizmantotu telpu, kurām vajag tīrīšanu, remontu un labiekārtošanu. Lai skola darbotos ekonomiski un bioekonomiski pamatoti, tajā ar laiku jākūsā dzīvībai, jāsadarbojas ar līdzīgi domājošām organizācijām, jārada ilgtspējīgas un ekoloģijā balstītas sadarbības formas."

Skolas direktores skatījumam piekrīt arī A. Birznieks. "Bulduru skolai ir apjomīga saimniecība – lieli zemes (virs 120 ha) un ēku īpašumi. Skolas mērķis būtu šo saimniecību izmantot tā, lai audzēkņiem un mācību procesam būtu reālā sasaiste ar nozari, būtu kur praktizēties, mācīties un gūt zināšanas. Iestrādes ir jau vēsturiski."

Parks un dārzi

Gan A. Svarinska, gan A. Birznieks uzskata, ka bez kavēšanās jāķeras klāt Dārzkopības skolas pamatu pamatam: 120 gadus vecam parkam un dārziem, kam ir jābūt ne tikai daudzpusīgai mācību prakšu videi audzēkņiem, bet arī laikmetīgas dārzkopības paraugam visās tās daudzveidīgajās izpausmēs.

Bulduru skolas īpašumi atrodas 20 kilometrus no Rīgas centra, 15 km no lidostas, pašā Jūrmalas sirdī, pie Lielupes, klāsta biedrības vadītājs. "Jāizmanto lokācijas dotās iespējas – jārada starptautiski zināms un atzīts dārzkopības tūrisma galamērķis – dārzu šovi, tematisks parks, ar interaktīvām un izklaidējošām dabas zinību apguves iespējām, jāizmanto Jūrmalas un Rīgas tūrisma plūsma augsta līmeņa atpūtai pie dabas, iespējams, arī dažādu līmeņu viesnīcu un ēdināšanas piedāvājums."

Plaši nekustamie īpašumi

Daudzu gadu garumā vidusskolas darbībā bija izveidojušās pārvaldīšanas problēmas, kuras konstatēja gan iepriekšējie kapitāldaļu īpašnieki – Izglītības un zinātnes ministrija, gan neatkarīgi eksperti un uz kurām savā revīzijas ziņojumā norādīja arī Valsts kontrole.

Kā norādīts likuma pielikumā, SIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola" pieder pieci zemes īpašumi aptuveni 142,62 hektāru (ha) platībā Rīgas rajona Babītes pagastā un Jūrmalā. Daudzu gadu garumā nomas un apsaimniekošanas līgumi apvīti ar dažādiem skandāliem. Pēc ZM datiem, daļa no zemes, pārsvarā līdz 2051. gadam, ir iznomāta dažādām juridiskām personām. Nomas maksas noteiktas dažādas – 5%, 6%, 10% un 25% no zemes kadastrālās vērtības. Vislielākā platība – 51,4 ha – līdz 2049. gadam iznomāta SIA "Jūrmala Golf Course", maksājot 10% no kadastrālās vērtības. Uzņēmums teritorijā ierīkojis golfa laukumu, kā arī sadarbībā ar skolu sācis izglītot dārzniekus golfa zāliena kopšanā.

"Patlaban notiek vairākas tiesvedības, jo atsevišķi nomnieki nemaksā nomas maksu. Līgumi ir noslēgti arī uz diezgan neizdevīgiem noteikumiem," atklāj I. Slokenberga.

Gan Bulduru vidusskolas direktore, gan ZM ierēdne apgalvo, ka patlaban netiek pieļauts, ka skolas tālākās attīstības dēļ varētu pārdot kādu no nekustamiem īpašumiem.

Likums "Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola" nosaka, ka nekustamie īpašumi, kas minēti šā likuma pielikumā, izmantojami tikai šīs izglītības iestādes vajadzībām, kā arī lai gūtu ienākumus mācību procesa nodrošināšanai. Tos drīkst atsavināt tikai ar LLU Senāta lēmumu, to saskaņojot ar Ministru kabinetu.