Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Tās ir divas lielas reformas, kas skar visus uzņēmumus, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Pienākums iesniegt pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu likumā tika noteikts saistībā ar antireiderisma pasākumiem. Jo vienubrīd uzņēmumu prettiesiska pārņemšana bija ļoti aktuāla. Sākotnēji bija paredzēts, ka tas būs jāizdara visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Lai atvieglotu prasību izpildi, vēl vieni Komerclikuma grozījumi šo pienākumu kā obligātu un terminētu noteica tikai visām divu vai vairāku īpašnieku SIA. Savukārt no šī pienākuma saistībā ar konkrēto termiņu atbrīvoja tikai viena īpašnieka SIA.
Tiesa, liela daļa uzņēmumu, kas ir šīs prasības izpildījuši, ir tieši viena īpašnieka SIA. G.Paidere to skaidro ar to, ka mums pārsvarā ir uzņēmumi, kuros ir tikai viens īpašnieks - tādu ir 80% no vispār reģistrētajiem uzņēmumiem.
Dalībnieku reģistra nodalījums ir dokuments, kuru veido vienā reizē izdarīto ierakstu kopums, kas atspoguļo pilnu aktuālo dalībnieku sastāvu. Savukārt dalībnieku reģistrs ir visu šo dokumentu kopums. Dalībnieku reģistrs tiek papildināts ar jaunu nodalījumu ik reizi, kad ir notikušas izmaiņas dalībnieku sastāvā, piemēram, daļas tikušas atsavinātas, palielināts/samazināts pamatkapitāls, mainījušās ziņas par dalībniekiem.
Līdz šā gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA bija Uzņēmumu reģistrā iesniegušas atbilstošo dalībnieku reģistra nodalījumu.
Tā ir mazāk nekā puse, taču no aktīvajiem uzņēmumiem lielākā daļa to ir izdarījuši.
Uzņēmēju iesaisti likuma normu izpildē G.Paidere kopumā vērtē pozitīvi, likuma prasību izpildes statistika atspoguļo uzņēmējdarbības vidi - realitātē diezgan liela daļa uzņēmumu ir neaktīvi. Aktīvajiem uzņēmējiem rūp ne tikai savs bizness, bet arī lai dokumenti būtu kārtībā.
Laikus veikta pamatkapitāla pārreģistrācija uz eiro lētāk
Savukārt otra reforma ir saistībā ar eiro ieviešanu. Uzņēmumiem ir noteikts pārejas periods. Līdz 2016.gada 30.jūnijam SIA un akciju sabiedrībām jāveic pamatkapitāla pārreģistrācija uz eiro, un šī prasība ir saistoša visām kapitālsabiedrībām.
Ja līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla pārreģistrācija uz eiro netiks veikta, Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, pārrēķinās komercreģistrā ierakstīto pamatkapitālu uz eiro. Tomēr kapitālsabiedrībām būs pienākums, piesakot jebkuras izmaiņas komercreģistra ierakstos vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus veikt arī denomināciju.
Jāņem arī vērā, ka pēc noteiktā termiņa - 2016.gada 30.jūnija - atvieglojumi, kas paredzēti valsts nodevām un parakstu apliecināšanai, vairs nav paredzēti, tātad izmaksas būs lielākas. Tāpēc UR aicina nevilcināties ar šīs likuma prasības izpildi.
Pagaidām diezgan liela daļa pamatkapitālu eiro vēl nav izteikuši. Līdz šā gada 1.oktobrim pamatkapitālu uz eiro bija pārreģistrējušas 30 007 SIA un akciju sabiedrības (jeb 23%), to nav izdarījušas 101 199 kapitālsabiedrības.
Arī šo procesu ietekmē neaktīvo uzņēmumu skaits, un visi to arī neizdarīs. G.Paidere pieļauj, ka reforma vēl nebūs beigusies, kad daļa no neaktīvajiem uzņēmumiem būs no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti.
Neaktīvo uzņēmumu likvidācija
Uzņēmumu reģistrs aicina uzņēmējus pārliecināties, vai uzņēmuma dokumentācija atbilst likuma prasībām, jo kontrole tiek veikta regulāri un neaktīvajiem uzņēmumiem uzsākts likvidācijas process.
Līdz 1.oktobrim UR ir izdarīti 8560 ieraksti par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties gan uz Uzņēmumu reģistra konstatējamiem pārkāpumiem, gan uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumiem.
Neaktīvo uzņēmumu likvidācija tiešā veidā nav saistīta ar reformām, jo reforma nav rīks, ar kuru vajadzētu attīrīt uzņēmējdarbības vidi no neaktīviem uzņēmumiem, norāda G.Paidere. Tam valsts rīcībā ir citi rīki, kā to darīt – gan preventīvi, gan pēc tam, kad uzņēmums ir reģistrēts.
"Valsts un aktīvo uzņēmēju interesēs ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi."
Valstī tiek uzkrāti dati par personām, kurām ir aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktus amatus. Šī informācija tiek izmantota gan tad, ja UR tiek pieteikta jauna uzņēmuma reģistrācija, gan tad, ja uzņēmums jau ir reģistrēts un Uzņēmumu reģistrā nonāk ziņa, ka konkrēta persona nevar darboties kā valdes loceklis. Tad šī persona no valdes tiek izslēgta. Uzņēmuma reģistrācija tiek atteikta arī, pamatojoties uz VID riska personu un riska adrešu sarakstiem.
Savukārt, ja reģistrēts uzņēmums gadiem ilgi nav aktīvs, nesniedz atskaites, nekārto saistības pret valsti, ir mehānisms, ko izmanto VID, – saimnieciskās darbības apturēšana un izbeigšana. VID aktīvi strādā, un daudziem uzņēmumiem tiek apturēta saimnieciskā darbība. Ja uzņēmums trūkumus nenovērš, tad UR tiek izdarīts ieraksts reģistrā par darbības izbeigšanu. 2014.gadā ieraksts par darbības izbeigšanu ir izdarīts 10 071 uzņēmumam, šogad līdz 1.oktobrim - 8560 uzņēmumiem.
Vienkāršots veids, kā valsts bez tiesas iesaistes var likvidēt uzņēmumu, ir izslēgt to no Uzņēmumu reģistra. Neaktīvie uzņēmumi tiek izslēgti no reģistra, un šī statistika ir ar pieaugošu tendenci – pērn pieņemts 941 lēmums par izslēgšanu no reģistra, šogad jau 2165.
Otrs veids ir uzņēmuma likvidācija caur tiesu. Šādi tiek likvidēts mazāks skaits uzņēmumu. Pērn sagatavoti 124 prasības pieteikumi tiesai, šogad 165.
Tiesā nonāk izņēmuma gadījumi, piemēram, tie, kas ir saistīti ar uzņēmuma neatrašanos juridiskajā adresē.
Darbs ar neaktīvajiem uzņēmumiem notiek. Valsts un aktīvo uzņēmēju interesēs ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi, lai fiktīvo un neaktīvo uzņēmumu būtu pēc iespējas mazāk. Tādējādi būtu skaidrāka situācija, kas īsti ir tie spēlētāji, kas atrodas uzņēmējdarbības vidē, skaidro UR galvenā valsts notāre.
Šā gada sākumā diskusijās pēc Valsts kontroles revīzijā atklātajām nepilnībām sociālo dienestu piešķirtajos pabalstos sociālo dienestu pārstāvji vērsa uzmanību uz problēmu, ka daudzi trūcīgie iedzīvotāji uz pabalstiem nemaz nevar pretendēt, jo viņiem pieder uzņēmumi vai arī viņi ir augstas amatpersonas tajos. Sociālo dienestu darbinieki rosināja tomēr risināt šo problēmu ar "komersantiem", kuri par tādiem kļuvuši fiktīvi, teju vai par grādīgā dzēriena pudeli. Taču – ne viņiem jumta virs galvas, ne naudas, lai "savu" uzņēmumu likvidētu.
G.Paidere klāsta, ka UR ir laba sadarbība ar sociālajiem dienestiem, konsultējot, kā uzņēmumus likvidēt. Taču tagad bezpajumtnieki kā amatpersonas uzņēmumos vairs neesot īpaša aktuālitāte. Jo šādas personas tiek iekļautas riska personu sarakstos, un uzņēmumu ar šādu amatpersonu nav iespējams piereģistrēt.
Informācija par iespēju sakārtot dokumentos
Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis virkni informatīvo aktivitāšu, lai palīdzētu klientiem līdz nākamā gada vidum sakārtot pamatkapitālu eiro. "Jau pavasarī Uzņēmumu reģistrs uzsāka informatīvo kampaņu "Uzņēmēj, sakārto papīrus!" ar mērķi informēt uzņēmējus par aktuālajām prasībām, kā arī sniegt atbalstu, lai uzņēmējiem šo prasību izpilde būtu saprotama, viegli izdarāma un dokumenti būtu sakārtoti," stāsta UR sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ivdra.
Oktobrī uzsākts bezmaksas semināru cikls "Pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro: kādi dokumenti nepieciešami un kā tos sagatavot?", lai klātienē uzņēmējiem sniegtu konsultācijas par dokumentācijas sagatavošanu.
Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam paredzēts organizēt vismaz 20 seminārus visā Latvijā. Papildus tam izstrādāti informatīvie materiāli gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Informācija par kampaņas aktivitātēm un dokumentiem atrodama vietnē www.sakartopapirus.ur.gov.lv.
Pirmie divi semināri notikuši Līvānos un Aizkrauklē. Sertificēta nodokļu konsultante Jadviga Neilande stāsta, ka semināros vairāk gan bijis grāmatvežu. Tas ir labi, ka viņi iegūst papildu zināšanas, taču iecere ir mācīt uzņēmējus, jo pašiem uzņēmējiem ir jābūt interesei un atbildībai par savu mantu, kapitālu, reģistra nodalījuma apliecināšanu, denomināciju. Ne vienmēr uzņēmēji to izprot, tāpēc arī attieksme pret dokumentiem mēdz būt pavirša. Daudzi uzņēmēji, kam ir viena īpašnieka SIA, maldīgi domā, ka viss notiks automātiski, ka viņiem dokumenti nav jāiesniedz un ka Uzņēmumu reģistrs pats pamatkapitālu pārvedīs no latiem uz eiro. Protams, Uzņēmumu reģistrs automātiski veiks pārrēķinu, taču sava uzņēmuma dokumenti jāsakārto uzņēmējam pašam, jo runa ir par uzņēmēja mantu, par ko katrs pats ir atbildīgs, norāda konsultante.
