Izvairoties no grāmatvediskas pieejas uzskaitīt pārmaiņas, kuras ir izskaidrojamas tikai ar Latvijas iestāšanos ES, atbildi uz šo jautājumu centušies rast sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieki kopā ar Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra, Latvijas Ārpolitikas institūta, Austrumeiropas politikas pētījumu centra, Zemnieku saeimas, "Zaļās brīvības" un Pacientu ombuda ekspertiem. Viņu veiktais pētījums aplūko nozīmīgākos datus par labklājību, veselību, izglītību, nodarbinātību, ārpolitiku un citām jomām, fiksējot ainu tajās pirms desmit gadiem un tagad.
Vislielākie panākumi - ārlietās un aizsardzībā
Iespējams, vislielākās atzīstamās pārmaiņas pēdējā desmitgadē, kuras vistiešākajā mērā sekmējusi iestāšanās ES, notikušas ārlietās un aizsardzībā. No valsts, kas pirms 2004.gada mīņājās lielo transatlantisko organizāciju - ES un NATO – priekštelpā, Latvija ir kļuvusi par to dalībnieci un patlaban pat par Eiropas ārpolitikas veidotāju, secinājuši pētnieki. Latvijas institūcijas aktīvi sadarbojas ar citu ES valstu institūcijām un ir uzņēmušas vērā ņemamas iniciatīvas Savienības Austrumu partnerībā. Pateicoties dalībai ES, Latvijai pavērusies reāla sadarbība ar valstīm, ar kurām iepriekš kontakti bijuši minimāli.
Līdztekus Latvija ievērojami palielinājusi savu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību skaitu (no 36 pārstāvniecībām 2002.gadā līdz 44 pārstāvniecībām 2014.gadā). Latviju vizītēs apmeklējušas augstākās ASV, ES un NATO amatpersonas. Latvijas bruņotie spēki ir aktīvi iesaistījušies starptautiskajās misijās. Latvija sniegusi humāno palīdzību tādām valstīm kā Irāna, Haiti, Gruzija un Moldova. Tas kopumā ievērojami veicinājis mūsu valsts starptautisko atpazīstamību un prestižu. Taču līdztekus pētnieki norāda: lai gan ārlietu un aizsardzības budžeti absolūtos skaitļos ir pieauguši, aizsardzības izdevumu īpatsvars attiecībā pret IKP aizvadītajā desmitgadē ekonomiskās krīzes ietekmē ir samazinājies no 1,4% 2004.gadā līdz 0,9% šogad. Tādējādi aizsardzības jomā Latvija radījusi pastāvīgu risku, nespējot izpildīt NATO partnervalstu vidū noteikto vienošanos par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Nākamais lielais mērķis ārpolitikā Latvijai ir iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas apvieno 34 pasaules attīstītākās valstis.
Ekonomikā augšupeja mijusies ar kritieniem
Visdiskutablākais jautājums, iespējams, ir par Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem tautsaimniecībā. Neraugoties uz ekonomiskās krīzes sekām, dalība ES Latvijas uzņēmējiem ļāvusi daudz plašāk apgūt pasaules tirgu. Eksporta apjoms ārējā tirdzniecībā pieaudzis no 36,1% 2004.gadā līdz 44,5% 2012.gadā. Savukārt eksporta attiecība pret IKP minētajā periodā palielinājusies no 29% līdz pat 44,7 procentiem. Ārējās tirdzniecības partneru skaits pieaudzis par trešdaļu. Latvijas galvenā eksportprece kā bija, tā paliek kokmateriāli.
Pieaudzis arī darba ražīgums. Rēķinot pēc vidējā līmeņa ES, tas palielinājies no 45,8% 2004.gadā līdz 64% 2012.gadā. Tiesa, šis rādītājs Latvijai joprojām ir trešais sliktākais Savienībā, nodrošinot labākas pozīcijas tikai par Bulgāriju un Rumāniju. Ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā valsts tautsaimniecībā, kas laika posmā no 1999.gada līdz 2007.gadam sasniedza 40%, 2012.gadā samazinājās līdz 21-26 procentiem.
Nodarbinātībā kopumā notikušas nozīmīgas strukturālas pārmaiņas. Pēdējā desmitgadē Latvijā ievērojami samazinājies rūpniecībā strādājošo skaits, sevišķi celtniecībā. Ekonomikai pieaugot, tas sasniedza 125 tūkstošus, taču krīzes ietekmē noslīdēja līdz 62 tūkstošiem 2012.gadā. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa - 68% - patlaban strādā pakalpojumu sektorā. Bezdarba līmenis pirms desmit gadiem bijis tāds pats, kā patlaban – 11,7% 2004.gadā un 11,9% pērn. Tiesa, jāatzīmē, ka krīzes kulminācijā šis rādītājs uzlēca līdz 19,5%, savukārt ekonomikas izaugsmes laikā 2006.gadā bija noslīdējis līdz 6,1 procentam.
"Lai gan aizsardzības budžets absolūtajos skaitļos ir audzis, aizsardzības izdevumu īpatsvars attiecībā pret IKP aizvadītajā desmitgadē ir samazinājies."
Kā viena no jomām, kurai valsts dalība ES nesusi ievērojumus ieguvumus, pateicoties pieejamajam Savienības finansējumam, ir lauksaimniecība, kur nodarbināto skaits kā pirms desmit gadiem, tā tagad ir tikai astoņi procenti no strādājošo kopskaita, secināts pētījumā. Desmit gadu laikā nozarē no ES līdzekļiem ieguldīti 3,6 miljardi eiro. Visstraujākā izaugsme notikusi lielākajā lauksaimniecības nozarē – graudkopībā, kur kopraža pieaugusi par 50 procentiem. Kā pozitīvs, eksportu veicinošs faktors tiek minēta lauksaimniecības kooperācija, kas aizvadītajā desmitgadē gājusi plašumā.
ES ietekmē Latvijai palielinot akcīzes nodokli, ir cēlušās cenas degvielai, gāzei un elektroenerģijai, kas savukārt atstājis vērā ņemamu iespaidu uz preču un pakalpojumu cenām. Līdz ar ekonomikas izaugsmi energoresursu patēriņš arvien palielinās.
Visstrīdīgākais ir jautājums, kā Latviju iespaidojusi preču un pakalpojumu plūsmas brīvība ES. No vienas puses, tā stimulējusi noteiktus ekonomikas aspektus, sevišķi eksportu. No otras - arī Latvijas ekonomikas pārkaršanu un tās dziļo kritienu pasaules krīzes laikā. Brīvā darbaspēka plūsma šajos apstākļos veicinājusi masveida imigrāciju, kurai ir daudzveidīgas negatīvas sekas. Tiesa, iedzīvotāju skaits samazinājies arī zemās dzimstības dēļ.
Demokrātijas kvalitāti novērtē atzinīgāk
Visai lielas pārmaiņas pēdējos gados piemeklējušas arī valsts pārvaldības jomu. Ekonomiskā krīze lika samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, daudzas iestādes tika apvienotas vai likvidētas. Administratīvi teritoriālā reforma pieckārt samazināja pašvaldību skaitu. Taču viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kā tas viss iespaidojis valsts pārvaldes efektivitāti, nav. Tāpat izsmeļošu slēdzienu nav iespējams dot par pēdējā desmitgadē veikto korupcijas apkarošanas pasākumu kopējo rezultātu. Ir samazinājies Saeimā iesniegto likumprojektu skaits, tādējādi, kā norāda pētījuma autori, parlamentam būtu vairāk jāfokusējas uz katra likumprojekta kvalitāti.
"Bezdarba līmenis pirms desmit gadiem bijis tāds pats, kā patlaban – 11,7% 2004.gadā un 11,9% pērn."
Vērtējot demokrātijas kvalitāti savā valstī, Latvijas iedzīvotāji pēc desmit ES nodzīvotiem gadiem bijuši nedaudz skeptiskāki par vidējo eiropieti. Taču apmierinātība ar demokrātijas kvalitāti ir pieaugusi. 2004.gadā par to pozitīvi izteicās 35% iedzīvotāju, taču tagad – 41 procents. Nemainīgi zemi palikuši uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām (9%), parlamentam un valdībai – ap 20 procentiem. Gandrīz nemainīga, taču salīdzinoši augsta bijusi sabiedrības uzticēšanās ES – 39% 2004.gadā un 36% patlaban. Toties ievērojami pieaugusi Latvijas iedzīvotāju ticība savām spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī – no 17%, iestājoties ES, tā palielinājusies līdz 27% pašlaik. Iespējams, to izskaidro fakts, ka kopš iestāšanās ES Latvijā notikuši pieci referendumi un ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Vairojusies arī pārliecība par saviem spēkiem iespaidot lēmumus ES līmenī. Pirms desmit gadiem ticību tam pauda 13% iedzīvotāju, bet tagad – 17 procenti. Ar demokrātijas kvalitāti ES pašlaik ir apmierināti 59% Latvijas iedzīvotāju, bet pirms desmit gadiem – tikai 35 procenti.
Iedzīvotāju saikni ar valsts pārvaldes institūcijām pēdējā desmitgadē ievērojami atvieglojusi interneta ienākšana valsts pārvaldes pakalpojumu piedāvājumā.
Labklājības rādītāji gājuši augšup
Neapšaubāmi nozīmīgākais jautājums katram no mums ir, vai 2014.gadā dzīvojam labāk nekā pirms desmit gadiem. Atbildi uz to, iespējams, spētu sniegt tikai visaptveroši dati par iedzīvotāju noskaņojumu un visu valsts pārvaldības jomu darbību kopumā. Taču viskonkrētāk – labklājības, veselības, drošības, izglītības sfērām, kuras iedzīvotāji izjūt vistiešāk.
Kopš 2004.gada IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā pieaudzis par 30% un mēneša vidējā darba samaksa palielinājusies no 214 līdz 488 eiro. Taču starplaikā valsti piemeklēja dziļa krīze, inflācijai 2008.gadā sasniedzot 15,4 procentus. Reālais darba samaksas pieaugums, vērtējot pirktspēju, bijis 45%. Taču par labklājības pieaugumu neliecina ienākumu sadalījums. Piektdaļas turīgāko iedzīvotāju ienākumi trūcīgāko 20% iedzīvotāju ienākumus 2012.gadā pārsniedza 6,4 reizes, tādējādi paliekot apmēram 2004.gada līmenī, kad šis rādītājs bija 6,7. Samazinājusies īpaši nabadzīgo iedzīvotāju proporcija, no 39,3% 2005.gadā noslīdot līdz 25,6% 2012.gadā. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas pirms desmit gadiem bija 46,5%, bet tagad ir 64,1% no ES vidējā līmeņa.
Ievērojama atpalicība no Savienības vidējiem rādītājiem konstatējama arī tādā ar iedzīvotāju labklājību cieši saistītā nozarē kā veselības aprūpe, kur nabadzība un ienākumu nevienlīdzība joprojām daudziem liedz laikus pieeju pakalpojumiem un medikamentiem. Lai gan situācija kopš 2004.gada ir uzlabojusies, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties medicīnisko palīdzību, kad tā ir nepieciešama. ES vidējais rādītājs attiecībā uz šo problēmu ir tikai 2,2% no iedzīvotāju kopskaita. Tās iemesls mūsu valstī ir ne tikai iedzīvotāju zemie ienākumi, bet arī lielie pacienta līdzmaksājumi un medicīnas pakalpojumu nepieejamība, ko reģionu iedzīvotājiem rada grūtības nokļūt līdz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietai. Latvijā ir pieaugusi saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem. Taču vērojamas arī pozitīvas tendences: samazinājusies saslimstība ar aktīvo tuberkulozi, mazumā gājis alkoholisms, traumatisms, zīdaiņu mirstība. Neraugoties uz iepriekšminētajām problēmām, pieaudzis prognozējamais mūža ilgums, kas 2004.gadā vīriešiem bija 65,6, bet aizpērn sasniedza 68,9 gadus. Savukārt sievietēm minētajā laika periodā tas palielinājies no 76 līdz 78,9 gadiem.
"Reālais darba samaksas pieaugums, vērtējot pirktspēju, bijis 45%."
Pozitīvs faktors, kas liecina par labu Latvijas iedzīvotāju dzīves standartu pieaugumam, ir noziedzības samazināšanās pēdējā desmitgadē. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits no 62 173 gadījumiem 2004.gadā sarucis līdz 47 561 pērn. Būtiski, ka vairākkārt samazinājies sevišķi smago noziegumu (slepkavību un laupīšanu), kā arī smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits. Sarucis arī notiesāto un ieslodzījumā esošo personu skaits. Pēdējais no šiem faktoriem panākts, pateicoties Valsts probācijas dienesta izveidošanai un iespējām individualizēt soda sankcijas. Toties kā negatīva tendence jāatzīmē ar narkotikām saistīto noziegumu skaita palielināšanās.
Zināms labklājības līmeņa indikators ir studējošo skaits, kas 2004.gadā bija 127 656, bet tagad ir nokrities līdz 89 671 pērn. Tiesa, iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir augstākā izglītība, šajā periodā palielinājies no 16,7 līdz 27%, tādējādi nedaudz pārsniedzot ES vidējo līmeni. No 1044 līdz 807 samazinājies vispārizglītojošo skolu skaits. Savukārt, kā labklājības rādītāju uzlūkojot automobili, jāsecina, ka saglabājies status quo: reģistrēto spēkratu ir apmēram tikpat, cik pirms 10 gadiem.
Latvija kļuvusi pievilcīgāka ārvalstu pilsoņiem, kuri izvēlas šeit gan ceļot, gan apmesties uz dzīvi. Atļauju dzīvot Latvijā līdz pieciem gadiem laikā, kad mūsu valsts iestājās ES, lūdza ap 2000 cilvēku, bet tagad šis skaits trīskāršojies. Toties ievērojami samazinās to nepilsoņu skaits, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Daļa no viņiem to jau ieguvuši, daļa – pieņēmuši Krievijas pilsonību vai izvēlējušies saglabāt savu nepilsoņa statusu. Kopumā Latvijā iedzīvotāju skaits aizvadītajā desmitgadē ir samazinājies galvenokārt zemās dzimstības, augstās mirstības un vērienīgās emigrācijas dēļ.
Latvijas iedzīvotāji ES aizvadītajos desmit gados, lai gan pārcietuši globāla mēroga ekonomisko krīzi, caurmērā dzīvo par dažiem gadiem ilgāk, ir kļuvuši ražīgāki un pelna ievērojami vairāk, rezumē pētījuma veicēji. Vairāk cilvēku tic saviem spēkiem ietekmēt lēmumus. Taču mūsu valsts sabiedrība joprojām ir nabadzīga, sociāli noslāņojusies un neuzticas valsts pārvaldības institūcijām, ieskaitot valdību un pašu ievēlēto Saeimu.
