Jāveicina ģimenes ārstu un pacientu sadarbība

Ģimenes ārstu jeb primārās veselības aprūpes (PVA) loma samilzušo veselības problēmu risinājuma meklējumos tiek izcelta arvien biežāk, īpaši ņemot vērā to, ka ģimenes ārsts ir ikviena pacienta un ģimenes pirmais saskarsmes posms ar veselības aprūpes sistēmu. Arī jaunās valdības deklarācijā veselībai veltītajā sadaļā ir iekļauta apņemšanās stiprināt ģimenes ārstu komandas darbu, paplašinot sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu, veicinot pašu pacientu personīgo atbildību savas veselības uzturēšanā.

Lai apkopotu informāciju par primārās veselības aprūpes rezultātiem, trūkumiem un turpmākajiem mērķiem, 2013.gadā Veselības ministrija sadarbībā ar vairākām nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv primāro veselības aprūpi - ģimenes ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm, zobārstiem, farmaceitiem, kā arī pacientu tiesību aizstāvjiem, strādāja pie īstermiņa politikas plānošanas dokumenta "Primārās veselības aprūpes attīstības plāns 2014.-2016.gadam" (turpmāk – attīstības plāns). Ir izvirzīti mērķi – stiprināt primāro veselības aprūpi kā pieejamāko, efektīvāko un visaptverošāko veselības aprūpes līmeni, palielinot ģimenes ārstu lomu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā. Saskaņā ar attīstības plānu paredzēts strādāt trīs galvenajos virzienos, lai uzlabotu primārās veselības aprūpes pieejamību, pakalpojumu kvalitāti un drošību, kā arī liela nozīme piešķirta pacientu informēšanas nodrošināšanai un līdzdarbības veicināšanai.

Lai gan šobrīd attīstības plāns atrodas starpministriju saskaņošanas procesā, beidzot nepieciešamība definēt, kas ir primārā veselības aprūpe, kas ir PVA pakalpojumu sniedzēji, kādi ir ģimenes ārstu uzdevumi un darba principi, ir ļoti atzīstama un svarīga, teic Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte

"Laba un koordinēta primārās veselības aprūpes sistēma var atrisināt lielāko daļu iedzīvotāju veselības problēmu, pielietojot vienkāršākās un izmaksu ziņā efektīvākās metodes," norādīts attīstības plānā. "Primārā veselības aprūpe ir valsts veselības aprūpes sistēmas galvenais posms veselības aprūpes nodrošināšanā, tas ir pirmais veselības aprūpes sistēmas līmenis daudzpakāpju sistēmā. Tā ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās attīstības sastāvdaļa." Līdz ar to attīstības plānā tiek uzsvērts, ka PVA ir racionālas veselības aprūpes sistēmas pamats. Tās centrā ir ģimenes ārsts, kura kompetencē ir iedzīvotāju veselības veicināšana, slimību profilakse, agrīna slimību diagnosticēšana, ārstēšana un rehabilitācija.

Ģimenes ārsti nenoliedz, ka primārās veselības aprūpes loma ir būtiska veselības aprūpes kopainā un profilakses veicināšanā. Tomēr ir daudz praktisku šķēršļu, kas kavē efektīvu PVA attīstību. Piemēram, Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Andris Baumanis vērš uzmanību uz to, ka ģimenes ārsti lielākoties nodarbojas nevis ar profilaksi, bet "ugunsgrēku dzēšanu": "Mēs ārstējam to, ar ko pacients atnāk." Un parasti pacients atnāk jau ar nopietnām sūdzībām.

"Informācija, sabiedrības izglītošana ir veselas sabiedrības stūrakmens."

Dati liecina, ka ap 18% iedzīvotāju pie sava ģimenes ārsta nenonāk pat vairākus gadus. Un aina nav iepriecinoša arī par bezmaksas vakcinācijas un kolorektālā vēža, dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīninga aptveres rezultātiem (2012.gadā – 32,7%, 26,7% un 7,6%). Imunizācijas pret infekcijas slimībām līmenis 2012.gadā nesasniedz rekomendētos 95 procentus. Vakcinācijas līmenis pret gripu virs 65 gadiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstīs, 2011.-2012.gada sezonā sasniedzot 1,7%, savukārt 2012.gadā pret stingumkrampjiem un difteriju vakcinēto skaits nepārsniedz 60% no pieaugušajiem.

Ģimenes ārstiem nav praktisku veidu, kā panākt, lai pacienti tiešām veiktu profilaktiskās pārbaudes, piemēram, dzemdes kakla skrīningu. "Vienīgais, ko ģimenes ārsts var darīt, ir pavaicāt pacientei, vai viņa ir bijusi pie ginekologa. Tad atkarībā no pacientes atbildes ārsts veic ierakstu kartītē. Atgriezeniskās saites, vai tā tas patiešām ir, ģimenes ārstam nav. Bet atbildība par profilaktisko darbu ir novelta tieši uz mums, tas ir viens no kvalitātes kritērijiem," ar nožēlu secina A.Baumanis.

Pacientu personiskā atbildība

"Kā ģimenes ārstam panākt, lai pacients reizi gadā veic profilaktisko apskati?" vaicā L.Kozlovska. Iedzīvotāji ir mobili, studenti dodas studēt, daudzi pārceļas dzīvot uz citu valsti, mainās tālruņu numuri un adreses. Ģimenes ārsts nevar piespiest pacientus atnākt.

Ir vēl cits problēmas aspekts – kāda ir pašu pacientu attieksme pret savu veselību? Kāpēc iedzīvotāji neņem vērā pazīmes, kas liecina par nopietnu saslimšanu? Kāpēc zaudējam iedzīvotājus spēka gados, jo tie savlaicīgi nav veikuši profilaktiskās apskates?

Visi speciālisti kā viens atzīst, ka izšķiroša nozīme ir izglītojošam darbam. Veselības ministre Ingrīda Circene uzsver: informācija, sabiedrības izglītošana ir veselas sabiedrības stūrakmens.

Izglītojošām aktivitātēm liela nozīme piešķirta arī attīstības plānā, secinot, ka ģimenes ārstu darba rādītāju, rezultātu uzlabošanai nepieciešama primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju aktīvāka iesaiste, tāpēc nepieciešami informatīvi materiāli un kampaņas, kas domāti pacientiem.

Izglītojošo pasākumu programma

Vērtējot plānoto pasākumu programmu ģimenes gada ietvaros, informatīvās kampaņas un iedzīvotāju izglītošanai ir paredzēts ļoti plašs pasākumu kopums. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate stāsta, ka 2014.gadā SPKC plāno īstenot vairākas informatīvas kampaņas, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību ģimenes veselībai. Piemēram, pavasarī tiks atklāts interneta portāls grūtniecēm un jaunajiem vecākiem www.grutnieciba.lv. Papildus tam plānots veikt izglītojošus pasākumus jauniešiem par psihoaktīvo vielu ietekmi, seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Vasarā SPKC uzsāks informēšanas kampaņas par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā. Informācijas plūsma turpināsies līdz gada beigām.

Uzlabojot sabiedrības izpratni par katra individuālo atbildību par savu veselību, cer veicināt sadarbību starp pacientu un ģimenes ārstu. Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube atgādina par valdošo uzskatu, ka ģimenes ārsts tikai izraksta receptes un nosūta pie speciālista. Šādam uzskatam gan ir pamats. Latvijā ir novērojams ļoti augsts nosūtījumu skaits pie citiem speciālistiem. Ja optimālais nosūtījumu skaits gadā Eiropas Savienībā ir 184-363 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem, tad Latvijā saskaņā ar NVD rīcībā esošiem datiem uz 1000 reģistrētiem pacientiem ir veikti vairāk nekā divi tūkstoši nosūtījumu.

Pēc M.Taubes domām, ģimenes ārsts ideālā gadījumā ir katra pacienta, ģimenes padomdevējs, pie kura var vērsties dažādos ar veselību saistītos jautājumos, savlaicīgi saņemt palīdzību un izmeklējumus, tādējādi novēršot ielaistas slimību stadijas, kad vienīgā izeja ir saukt neatliekamo palīdzību vai ilgstoša ārstēšanās slimnīcā.

"Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta ir bez maksas, ja pacients nav vērsies pie ģimenes ārsta ar kādu saslimšanu pēdējā gada laikā."

Šeit nozīme varētu būt sabiedrības informēšanai par pakalpojumiem, kādus ikviens ir tiesīgs saņemt pie ģimenes ārsta. M.Taube stāsta, ka ļoti svarīgi pacientus ir iesaistīt un informēt par to, kāda veida izmeklējumus un pakalpojumus tie var saņemt savā ģimenes ārsta praksē: "Ja pacients būs aktīvs, uzdos jautājumus, nevis tikai būs ārsta soģis, tas tikai veicinās sadarbību starp pacientu un ģimenes ārstu."

Veselības ministre uzsver, ka ģimenes ārstu praksē ir iespējams veikt 58 dažādas manipulācijas un bieži vien pacients nav jāsūta uz papildu izmeklējumiem vai manipulācijām, kas veido garas rindas.

Speciālisti ieteic ik gadu veikt bezmaksas profilaktiskās apskates pie sava ģimenes ārsta pat tad, ja nekādu sūdzību par veselību nav un vajadzība vērsties pie ārsta ar kādu saslimšanu nav bijusi. NVD direktors M.Taube klāsta, ka tas, ka šodien pacients jūtas labi, nenozīmē, ka pēc gada nebūs jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Profilaktiskajā apskatē ģimenes ārsts uzklausa pacientu, izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādas stāvokļa pārbaudi, mutes dobuma apskati, limfmezglu apskati, vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu, krūšu dziedzeru pārbaudi, vēdera iztaustīšanu, asinsspiediena, pulsa noteikšanu un citus izmeklējumus, kas var speciālista vērīgai acij ļaut pamanīt kādas agrīnas slimības pazīmes.

Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta ir bez maksas, ja pacients nav vērsies pie ģimenes ārsta ar kādu saslimšanu pēdējā gada laikā. Lai veiktu šo apskati, laicīgi jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku.

Ģimenes ārsta pieejamība

Profilaktisko apskašu pie ģimenes ārsta īpatsvars pacientiem no 18 gadiem pēdējo gadu laikā nesasniedz pat 14 procentus. Primārās veselības aprūpes pārstāvji zemo īpatsvaru skaidro ar to, ka kopš 2009.gada ģimenes ārstiem atsevišķi netiek apmaksāta apskates veikšana.

Tomēr paralēli iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai jāņem vērā ārsta pieejamības problēmas, īpaši lauku reģionos. Attīstības plānā secināts, ka ģimenes ārstu skaita izvietojums Latvijā nav vienmērīgs. Nav pieņemami, ja uz primārās veselības aprūpes pakalpojumu ir jāgaida vairākas dienas vai pat ilgāk par nedēļu. Konstatēts, ka viens no ilgas gaidīšanas cēloņiem ir noteiktu ģimenes ārstu pieņemšanas laiku neievērošana.

NVD atgādina, ka saskaņā ar 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" ir noteikts ģimenes ārsta prakses darba laiks un plānota medicīniskā palīdzība pacientiem ar iepriekšēju pierakstu jāsniedz ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā no pierakstīšanās dienas. Praksei jābūt atvērtai 40 stundas nedēļā. Tajā laikā praksē ne vienmēr jābūt pašam ģimenes ārstam, bet jābūt pieejamai māsai vai ārsta palīgam. Praksē katru dienu jāorganizē vismaz vienu stundu pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta akūtu saslimšanu gadījumos.

Situācijās, kad cilvēku ir piemeklējusi pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasinājums, bet ģimenes ārsts nav pieejams, ir vēla vakara stunda, NVD ieteic vērsties pie dežūrārsta lielākajās Latvijas pilsētās. Dežūrārstu pieņemšanas vietu un laiku saraksts ir pieejams NVD mājaslapā.

Ja tas nav iespējams – katru dienu pēc darba laika un nakts stundās (no plkst. 17.00 līdz 8.00), kā arī brīvdienās un svētku dienās visu diennakti var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Tas ir valsts organizēts dienests, kura galvenais mērķis ir nodrošināt iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskas konsultācijas un padomus no pieredzējušiem ģimenes ārstiem, ārstu palīgiem un feldšeriem, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā palīdzība.

Jāuzsver, ka Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis nav paaugstinātas maksas tālrunis. Zvanot uz to no fiksētā vai mobilā tālruņa, būs jāmaksā atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem. Tāpat piezvanot var palikt anonīms un savu vārdu, tālruņa numuru un atrašanās vietu var nenorādīt, ja vien ārstam nebūs nepieciešams pārzvanīt.

Ārpus ģimenes ārstu darba laika pēc padoma pie mediķiem var vērsties, izmantojot arī elektroniskās sarakstes līdzekļus, piemēram, skype vai e-pastu.

Ģimenes konsultatīvā tālruņa speciālistu padomu var saņemt:
Pa e-pastu: medkonsultacija@gmail.com
Skype: medkonsultacija
MSN Messenger: medkonsultacija@hotmail.com