Darba strīdi, darba un atpūtas laika uzskaite – tiesību izklāsts divās jaunās grāmatās

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) laidusi klajā divus jaunus izdevumus "Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana" un "Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa". Darba strīdi un iespējamā vēršanās tiesā, neizpratne par darba laika uzskaiti un samaksas aprēķināšanu ir visbiežāk uzdotie jautājumi, kuros konsultācijas arodbiedrības juristiem lūdz darbinieki, – izvēli tieši šos darba tiesisko attiecību aspektus plašāk izklāstīt un ar piemēriem izskaidrot jaunajos izdevumos pamato LBAS valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Ja darba strīdā pēdējā iespēja - tiesāties

Izdevuma "Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana" autore Dr.iur. Daina Ose uzsver: grāmata radīta kā palīgs jebkuram interesentam, kas vēlas risināt savas domstarpības, vēršoties jau diemžēl tiesā.  Viņa bilst: nav jau par jebkuru problēmjautājumu jātiesājas. Bet gadījumos, ja domstarpības nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā, nav iespējams to izdarīt vienojoties, atrodot kopsaucēju, protams, šī grāmata palīdzēs cilvēkiem saprast, kādas ir izredzes vērsties tiesā, kāds ir tiesvedības process soli pa solim.

Grāmatas saturs ir veltīts deviņiem pamatjautājumiem, kas saistīti tieši ar tiesvedību.

Izklāstīti un ar piemēriem paskaidroti darba strīdu veidi, prasības iesniegšanas noilguma termiņi, pieteikuma noformēšana, pierādīšana, kāpēc prasība var tikt atstāta bez virzības, kādi ir tiesāšanās izdevumi, izlīguma iespējas, pārsūdzības iespējas un sprieduma nodošana izpildei.

Izdevumā izmantotie piemēri ir neitrāli, un izklāstītas biežāk sastopamās situācijas. Tādējādi katrs savā gadījumā, ja ir jāatrod risinājums un jāsaprot, kas jādara, lai aizstāvētu savu taisnību, var meklēt padomu speciālistes skaidrojošos piemēros.

Viena no lielākajām problēmām darba strīdu risināšanā ir pierādījumi, uzsver autore. Jo ir daudz cita veida  palīgmateriālu – kā sastādīt pieteikumus, kā aizpildīt veidlapas, tie ir pieejami arī internetā. Taču darbiniekam jāzina, kurā brīdī viņam iestājas pierādīšanas nasta, bet kurā brīdī  pierādīšanas pienākums ir darba devējam, atspēkojot darbinieka argumentus. Civilprocesā darbojas sacīkstes princips. Un darbiniekam jāsaprot, ka tā sākusies  krietni pirms tam, kad viņš  ir vērsies tiesā, tātad jau laikus ir jābūt sagatavotiem pierādījumiem. Jo, ja šie dokumenti neatbildīs likumam, tiesa tos var neņemt vērā.

Ne visi strīdi risināmi tiesā, norāda D.Ose. Tāpēc ir skaidrots arī izlīgums un mediācijas process darba strīdā.

Grāmatvedis Darba likumā ir aizmirsts

Izdevuma "Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa" autore Mg.sci.oec. Maija Grebenko – grāmatvežu autoritāte šajos jautājumos – atzīst, ka grāmatā ir viņas personiskais redzējums, tāpēc par metodisko materiālu to varot saukt visai nosacīti, jo tādu raksta kolektīvs, nevis viens cilvēks. Taču ilgus gadus strādājot ar Darba likumu un skaidrojot tā normu piemērošanu, neesot izdevies šādu materiālu kolektīvi sagrupēt.

"No Darba likuma izkārpīt patiesības graudu, kā rīkoties grāmatvedim, ir diezgan pagrūti," secinājusi speciāliste.  Un kopš likuma spēkā stāšanās (2002.gadā) arī sekojošie grozījumi nekādu pienesumu šajā ziņā nav devuši.

"Ja darbinieks nolēmis vērsties tiesā, ir svarīgi pierādījumi."

Turklāt attiecībā uz grāmatvedību likums ir ļoti skops, piemēram, "75.pantam  par vidējo izpeļņu smuki pārlekts pāri".

Darba likuma lielākā nelaime, autoresprāt, ir tā orientēšanās uz normālo darba laiku. Taču jo īpaši pašreiz  ir daudz darbinieku, kas strādā nepilnu darba laiku. Likumā ir definīcija, kas ir nepilnais darba laiks, bet papildus nekāda cita regulējuma praktiķiem nav.

Tāpēc ļoti bieži ir neizpratne, piemēram, par to, ka, rēķinot pēc Darba likuma algoritma, nepilna laika darbiniekam atvaļinājuma laikā ir jāsamaksā divas trīs reizes vairāk, nekā viņš saņemtu, ja strādātu. It kā jau saprotams – ja cilvēks nestrādā pilnu slodzi, tad viņam jāsaņem mazāk, taču tāda algoritma likumā nav.

M.Grebenko aizstāv savu uzskatu: matemātikā ir svarīga proporcionalitāte, un grāmatveži saskaras ar proporcionalitāti arī citos, piemēram, nodokļu likumos. "Grāmatvežus jūs esat pārliecinājusi, kā izrēķināt, juristus – ne," viņa atstāsta sarunu ar kādas lielas zvērinātu revidentu kompānijas speciālistiem, kuri savulaik lūguši konsultāciju tieši šajā jautājumā. "Tāpēc, ka juristi baidās - ja būs tiesa, aizstāvēties būs grūti tāpēc, ka tiesā pretī arī sēž juristi," piebilst eksperte.

Pati autore grāmatā minētajos praktiskajos piemēros, pamatojoties uz likumā rakstīto, piemērojusi elementāru loģiku.

"Vecs kā pasaule" ir kompensāciju jautājums par neizmatoto atvaļinājumu, aizejot no darba, saka M.Grebenko. Un arī tas Darba likumā nav atrisināts. Ja kompensācija jāizmaksā, piemēram, par 10 gadiem, no vienas puses, tiks nogremdēti darba devēji, bet no otras puses – kāpēc zaudētājiem būtu jābūt darbiniekiem. Tāpēc būtu jāatrod kompromiss. Turklāt likumā nav arī pateikts, kā šo kompensāciju rēķina.

Tāpēc arī šim jautājumam grāmatā veltīta atsevišķa nodaļa, kurā paskaidrots: vienīgā vieta Darba likumā, kur minēta iespēja atlīdzināt atvaļinājumu ar naudas summu, ir 149.panta piektā daļa: "Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis." Ar aprēķina algoritmu, termiņiem (par kādiem periodiem) un summām (ierobežojumi) grāmatvedim jātiek skaidrībā patstāvīgi.

"„Vecs kā pasaule” ir jautājums par kompensāciju par neizmatoto atvaļinājumu, aizejot no darba."

M.Grebenko, atsaucoties arī uz tiesu prakses skaidrojumu, piedāvā aprēķinu par atvaļinājuma kompensāciju par dažāda ilguma periodiem, situāciju, kad darbinieks ir ilgstoši slimojis, nepilna darba laika gadījumā u.c.

Saeimā izskatīšanā pašreiz ir jaunie un apjomīgie Darba likuma grozījumi. Tāpēc autore darbā nav pagājusi garām šai aktualitātei, jo likumā ir paredzēts papildināt 149.panta piekto daļu ar tekstu par darba devēja pienākumu atlīdzināt visus atvaļinājumus. Tiesa, pašreiz projektā paredzēts, ka darba devējam būs jāatlīdzina naudā nevis tie atvaļinājumi, kas nebija izmantoti, bet tie, kurus nebija iespējams izmantot. Tātad darbiniekam būs jāpierāda, ka viņš atvaļinājumu vēlējies izmantot, bet darba devējs  šo iespēju liedza. Attiecīgi jau saredzams jautājums – vai darba devējam būs uzkrāti darbinieka iesniegumi par to, ka viņš nevēlas izmantot atvaļinājumu.

Tā kā pašreiz aktīvi tiek izmantoti uzņēmuma līgumi, M.Grebenko skaidro, ar ko atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma, tā plusus un mīnusus. Viņa norāda: ne jau grāmatveži slēdz uzņēmuma  līgumus, bet vadītāji, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina, bet jāzina, ka ir situācijas, kad uzņēmuma līgumi un autoratlīdzības līgumi neder.

Uz LV portāla jautājumu, kāpēc tik svarīgajam Darba likumam tā arī nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi tā piemērošanai, M.Grebenko, runājot par grāmatvedības daļu, saka:  ja likumā nav deleģēts izstrādāt MK noteikumus, tad to nedara. Viņa saredz, ka vajadzīga politiskā griba, lai kāds pateiktu, ka mums tas ir vajadzīgs. Kad ministrija sāktu noteikumus rakstīt, tad saprastu arī, ka nav atbildes uz to vai citu jautājumu, kas ir svarīgi grāmatvedībai Darba likuma attiecīgo normu piemērošanā.

Arī gudram grāmatvedim vajadzīgs padoms, piebilst M.Grebenko. Jo darba samaksas, atvaļinājumu, cita veida aprēķini ir svarīgi gan uzņēmuma vadītājam, gan katram darbiniekam, un grāmatvedis ir starp šīm abām pusēm.

Jaunie LBAS  izdevumi papildina arodbiedrības  darba tiesisko attiecību skaidrojošo un izglītojošo izdevumu bibliotēku, kurā jau ir "Darba likums ar komentāriem", "Eiropas Savienības tiesas prakse darba tiesībās", "Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās" u.c.

Materiāli izdoti par ES struktūrfondu līdzekļiem un ir bez maksas. Grāmatas būs pieejamas bibliotēkās. Par to saņemšanas iespējām var uzzināt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības birojā.