Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Civillikuma astotajam izdevumam ir pievienoti grozījumi, kas izsludināti līdz 2013.gada 4.jūlijam, kā arī jauns satura papildinājums - pievienoti normatīvie akti par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Civillikums ir viens no vecākajiem un apjomīgākajiem likumiem Latvijā. Tas tika pieņemts 1937.gada 28.janvārī, pirmo reizi to 1937.gada 20.februārī publicēja „Valdības Vēstnesis”. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā pirmās brīvvalsts periodā pieņemtais Civillikums atkārtoti tika skatīts un pieņemts pa daļām, bet pilnā apjomā spēku tas atguva 1993.gada 1.septembrī. Līdz šim brīdim Civillikumā ir izdarīti vairāk kā 20 grozījumi, tādēļ „Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā sērijā „Latvijas Vēstneša bibliotēka” ir izdots jau astotais Civillikuma izdevums, lai interesentiem būtu pieejama likuma aktuālā redakcija ar tā jaunākajiem grozījumiem un papildinājumiem.
Civillikumu 1937.gada 28.janvārī pieņēma Saeimas deputāti, un tas stājās spēkā 1938.gada 1.janvārī, taču jau pēc nepilniem trim gadiem zaudēja spēku. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Civillikumu neveidoja no jauna, bet pakāpeniski atjaunoja tā regulējumu, veicot tajā daudzus grozījumus.
Līdz šim brīdim Civillikums ir grozīts 20 reizes, pēdējie jaunākie grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Grozījumi likumā veikti gandrīz ik gadu, visvairāk grozījumu - trīs reizes – Civillikumā ir izdarīti 2013.gadā.
Civillikums ir visapjomīgākais Latvijas likums, tam kopumā ir četras daļas. Pirmā daļa apver ģimenes tiesības. Šī daļa nosaka laulības slēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumus, kā arī adopciju, aizgādību, aizbildniecību u.c. ģimenes tiesību aspektus.
Otrā Civillikuma daļa ietver mantojuma tiesības. Nosaka, kāda ir mantošanas kārtība, mantojuma pieņemšana un iegūšana, kas ir likumiskā, laulāto, līgumiskā, testamentārā mantošana, un regulē citus ar mantojuma tiesībām saistītus aspektus.
Civillikuma trešā daļa - lietu tiesības – aptver personiskās, lietu un saistību tiesības, kā arī kustamo un nekustamo lietu tiesības, paredzot to iegūšanu, atgūšanu, izbeigšanu u.c. situācijas.
Ceturtā Civillikuma daļa saucas saistību tiesības. Saistību tiesību nozīmi skaidro Civillikuma 1401.-1402.pants. Tie noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Kopš Civillikums 1992.gadā tika atjaunots, kopumā visapjomīgākie grozījumi skāruši ir Ģimenes tiesību daļu un Mantojuma tiesību daļu.
"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgāda sērijas "Latvijas Vēstneša bibliotēka" izdotajam astotajam Civillikuma izdevumam ir pievienoti grozījumi, kas izsludināti līdz 2013.gada 4.jūlijam. Bez tā izdevumam ir pievienoti arī normatīvie akti par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
