Audits, augstskolu akreditācija un visvairāk vainīgā medīšana. Kur slēpjas patiesība?

Atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai IZM uzaicināja iesniegt piedāvājumus trīs pakalpojumu sniedzējiem – starptautiski lielākajām auditorfirmām Latvijā. Iepirkuma procedūras rezultātā IZM noslēdza līgumu ar auditorfirmu SIA "Deloitte Latvia", kas izlases kārtā veica projekta dokumentu un informācijas pārbaudes, tādējādi analizējot projekta norises likumību un kvalitāti.

Pirms iedziļināties detaļās, jāsaprot, ka pilns auditoru ziņojums publiski vēl nav pieejams, jo tas satur ierobežotas pieejamības informāciju. IZM ir izplatījusi ministrijas ierēdņu sagatavotu audita ziņojuma apkopojumu ar galvenajiem secinājumiem.

Ko satur auditoru secinājumi?

Auditors konstatējis normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, par ko paredzēta juridiskā atbildība – disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība –, un konstatēta ar projekta īstenošanu saistošo dokumentu noteikumu nekonsekvence un piemērošanas pārkāpumu gadījumi. Piemēram, manipulāciju riski, ko apstiprina tas, ka atsevišķi eksperti ir parakstījušies uz tukšām lapām, atrauti no novērtēšanas komisijas ziņojuma satura, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un rada iespējas veikt manipulācijas ekspertu ziņojumos bez viņu ziņas. Vairākos gadījumos, analizējot novērtēšanas komisiju ziņojumus, konstatēts, ka visi eksperti ziņojumos nav parakstījušies vai parakstījušies vairāk ekspertu, kas nozīmē, ka parakstījušies eksperti, kas nav norādīti ziņojuma sākumā, vai arī – ziņojumā norādīto ekspertu vietā parakstījušies citi eksperti.

Tāpat auditors konstatējis šādas interešu konflikta pazīmes:

1. AIP, apstiprinot ekspertus, ir pieļāvusi vairāku interešu konflikta situāciju pastāvēšanu, nenodrošinot pietiekamu kontroli pār nodibinājuma "Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs" (AIKNC) un pašas AIP darbu.
2. Konstatēti gadījumi, kad AIP locekļi (Uzraudzības komitejas locekļi) ir pārkāpuši ierobežojumus, ko paredz likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
3. Atsevišķas ar AIP saistītas personas iepriekš ir bijušas cieši saistītas ar projekta normatīvās bāzes izveidi, vēlāk nodibinot arī darba tiesiskās attiecības ar AIP par dalību Projektā.

Turklāt konstatēti arī pārkāpumi ekspertu atlasē, piemēram, neatbilstība Ministru kabineta noteikumu prasībām, kas varētu izskaidrot gadījumus, kad eksperti vērtēja studiju programmas neatbilstoši savai kompetencei un kvalifikācijai, vai arī praktizētā ekspertu atlases elektroniskās saskaņošanas procedūra, kas uzskatāma par prettiesisku, jo ārējie un AIP iekšējie normatīvie akti neparedz elektronisku lēmumu pieņemšanu.

Konstatēts, ka pretrunā ar metodoloģiju AIP apstiprinātā kārtība neparedz augstskolai iespējas paust viedokli, sniegt komentārus un piedalīties ekspertu sagatavotā ziņojuma saskaņošanas procesā, kā arī piedalīties projekta Vadības komitejas sēdē, kurā tiek apstiprināts ekspertu ziņojums.

Kā iespējams pārkāpums minēts tas, ka metodoloģija vēl nebija apstiprināta, kad sākās studiju programmu izvērtēšana, tāpat pastāv neatbilstības metodoloģijai angļu un latviešu valodā, metodoloģijā ietverti vispārīgi nosacījumi, un tā neparedz stingrus ziņojumu formātus, stingrus laika grafikus. (Plašāk ar apkopojumu var iepazīties šeit.)

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vērš uzmanību uz finanšu risku, jo audita rezultāti norāda uz to, ka projekta nauda tērēta neatbilstoši, kas revīzijā var tikt kvalificēta kā neattiecināmās izmaksas. Un Eiropas struktūrfondu prakse ir tāda, ka izmaksas, kas atzītas par neattiecinām, ir jāatgriež finansētājam.

"Auditors konstatējis normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, par ko paredzēta juridiskā atbildība – disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība."

Ministrs norāda, ka saskaņā ar MK noteikumiem (Nr.668 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi") studiju virzienu akreditācijai būtu jānotiek, pamatojoties uz AIP īstenotā projekta rezultātiem. No audita secinājumiem izriet, ka, pieņemot studiju virzienu akreditācijas lēmumu, kas tiek balstīts uz projekta rezultātiem, būtu nepieciešams veikt ļoti kritisku projekta rezultātu izvērtēšanu, ņemot vērā normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, metodoloģijas trūkumus un projekta īstenošanas neatbilstības projekta iesniegumam un metodoloģijai.

Akreditācija kavējas. Kāds ir iespējamais risinājums?

R.Ķīlis uzsver: ja AIP projekts būtu pētījums, kura rezultātā vētītu augstākās izglītības kvalitāti, un tas nebūtu sasaistīts ar akreditācijas procesu, viss būtu vienkāršāk. Ņemot vērā auditora ziņojumu, IZM apskata trīs iespējamos risinājumus:

1. izmantot pilnībā AIP iesniegto projekta rezultātu ziņojumu un gaidīt - būs vai nebūs tiesvedība, kas būtībā nozīmē problēmu atbīdīt;
2. rezultātus izmantot daļēji – virzieni, kuros ir pietiekamas kvalitātes ekspertu vērtējumi, varētu tikt izmantoti, bet citos virzienos ir jāveic papildu darbības;
3. pieņemt, ka projekts ir bijis mēģinājums, kas nav izdevies, un uzsākt jaunu izvērtēšanu studiju virzienu akreditācijai. Tas gan nozīmē ievērojamu procesa kavēšanos pat uz vairākiem mēnešiem.

R.Kīlis norāda, ka otrs variants pieļauj tūlītēju darba uzsākšanu, ja vien Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN, ar kuru tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumu, piekritīs izanalizēt projekta ekspertu vērtējumus studiju programmām un noteikt, kādas darbības papildus jāveic. Ministrs apgalvo, ka Vācijas kolēģiem šī nebūtu pirmā reize, kad nāktos nokļūt sarežģītā situācijā. Taču jau tagad ASIIN kategoriski iebilst pret pirmo risinājuma variantu.

Ministrs norāda, ka katram variantam ir arī savas izmaksas, piemēram, trešais varētu izmaksāt 1 līdz 2 miljonus latu. Savukārt derīgu studiju programmu vērtējumu daļēja izmantošana būtu ne tik dārga.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra ir pārliecināts, ka izeja ir tikai viena: ņemt ESF ekspertu ziņojumus kopā ar augstskolu iesniegtajiem komentāriem un maksimāli ātri nodot akreditācijas komisijai.

R.Ķīlis uzsver: akreditācijas komisija ir jau cits posms, un akreditācija netiek veikta projekta ietvaros. Ministrs ir gandarīts, ka akreditācijas procesu Latvijā organizēs konkursa kārtībā izvēlēta Eiropas kvalitātes tīklā strādājoša un sertifikātus izsniedzoša Vācijas aģentūra, jo, ja tā būtu AIP, tad visticamāk nebūtu iespējams pilnā mērā iepazīties ar pētījuma rezultātā izdarītajām kļūdām un visdrīzāk akreditācijas lēmumu pieņemšanā izmantotu šī projekta ziņojuma rezultātus, kas negatīvi ietekmētu augstākās izglītības nākotni tuvāko sešu (akreditācijas perioda) gadu laikā.

Saeimas komisijā "skalda matus"

Dienu pēc tam, kad IZM publicēja audita apkopojumu un R.Ķīlis ar to iepazīstināja medijus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notika šī jautājuma izskatīšana, kas gan no konstruktīvas diskusijas pārvērtās par īstu "matu skaldīšanu", meklējot, kādas nepilnības rodamas pretējos viedokļus pārstāvošo pušu rīcībās. Ja IZM nostāju pamato audita ziņojums, tad AIP – pārliecība par to, ka projekta gaitā pārkāpumi nav notikuši.

Balstoties uz to, ka IZM audita apkopojumu izsūtīja vien iepriekšējā vakarā, bet ar pašu auditorfirmas ziņojumu neviens nav iepazinies, komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete liedza iespēju R.Ķīlim iepazīstināt komisijas deputātus un uzaicinātos viesus ar šobrīd publiskotajiem audita rezultātiem.

I.Druviete norādīja, ka visticamāk, jau izsūtot apkopojumu, ir notikusi informācijas noplūde, un aicina R.Ķīli izdot rīkojumu par izmeklēšanu saistībā ar dienesta stāvokļa izmantošanu, nopludinot informāciju.

"J.Vētra ir pārliecināts, ka uz katru auditora jautājumu AIP ir atbildes un pirms to noskaidrošanas izziņot publiski audita secinājumus nebija nepieciešams."

Akmeņi mesti arī auditora virzienā. Deputāte Janīna Kursīte–Pakule atzīmēja, ka SIA "Deloitte Latvia" darbiniekiem, iespējams, ir Rīgas Ekonomikas augstskolas diplomi, kuras ilggadējs pasniedzējs ir Roberts Ķīlis, tādējādi vēršot uzmanību uz it kā absurdu situāciju par konstatētajiem interešu konflikta gadījumiem auditora ziņojumā, jo par interešu konfliktu varētu liecināt arī iepriekšminētais fakts.

Deputāts Vladimirs Reskājs secināja: no diskusijas izriet, ka tiek apšaubīta auditoru darbība un vajadzīgs audits par auditu, taču ir skaidrs, ka pārkāpumi bija un turpmākā diskusija nav iespējama, ja visas iesaistītās puses nav iepazinušās ar ziņojumu un nav sniegušas argumentāciju.

AIP pārliecināta – projekts īstenots bez pārkāpumiem

AIP priekšsēdētājs J.Vētra uzsver, ka projekta uzraudzību veica Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kas nekonstatēja nekādus pārkāpumus. To apstiprina arī sēdē pieaicinātā VIAA pārstāve.

Savukārt AIP projekta vadītāja profesore Baiba Rivža norāda, ka auditori saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu un pieprasītos projekta materiālus. Ja auditors būtu sagatavoto ziņojumu vispirms parādījis AIP, tad tajā nevajadzētu iekļaut lielu daļu punktu par pārkāpumiem, jo tie bija skaidrojami un papildināmi. B.Rivža uzskata, ka netika nodrošināts normāls audita process, un par to, ka ar audita ziņojumiem firma neiepazīstināja AIP, ir gatava ziņot auditoru apvienībai.

Arī J.Vētra ir pārliecināts, ka uz katru auditora jautājumu AIP ir atbildes un pirms to noskaidrošanas nebija vajadzīgs publiski izziņot audita secinājumus.

Kā atraisīt domstarpību mezglu?

I.Druviete sēdē uzsvēra, ka pie šī jautājuma izskatīšanas komisija atgriezīsies, līdzko audita ziņojums būs pieejams. Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa–Lukaševica, kas sekoja līdzi sēdes norisei, atzina, ka Eiropas lietu komisijas specifikas dēļ ikdienā nākas strādāt ar ierobežotas pieejamības informāciju, kas visbiežāk kļūst pieejama iepriekšējā vakarā, taču arī šādos apstākļos ir iespējams organizēt darbu efektīvi un produktīvi, tāpēc, ja nepieciešams, varētu sniegt kolēģiem padomu.

Z.Kalniņa–Lukaševica pauda nožēlu, ka IZM centieni, pieaicinot auditoru, nav novērtēti, un sēdes norise raisa pārdomas, ka tās ir bailes pieskarties jautājuma būtībai, pat nedodot iespēju izglītības un zinātnes ministram sniegt sagatavoto prezentāciju par šī audita galvenajiem secinājumiem.

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga uzsver: ņemot vērā radušos situāciju, IZM lūdz veikt izmaiņas Augstskolu likumā un MK noteikumos un pagarināt akreditācijas periodu par sešiem mēnešiem, taču pašlaik grozījumu projektā pagarinājums plānots vien divi mēneši.

"R.Ķīlis sola: studenti, kas šovasar beidz augstskolas, pilnīgi noteikti saņems valsts atzītus diplomus."

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzīst, ka ir uzklausīti pušu viedokļi, bet gala lēmumu par AIP projekta izmaksu attiecināmību vai neattiecināmību varēs pieņemt sadarbībā ar revīzijas institūciju, un tā ir Finanšu ministrija.

R.Ķīlis norāda, ka risinājumam jābūt tādam, lai augstskolas, kuras piedalījās projektā, neciestu, jo tās ir ieguldījušas darbu datu vākšanā un apkopošanā. Ministrs apņemas darīt visu iespējamo, lai jebkurš no izvēlētajiem situācijas risinājuma variantiem maksimāli maz skartu gan augstskolas, gan studentus, savukārt ar tām studiju programmām, kam akreditācijas periods beidzas tuvākajā laikā, komisija sāktu strādāt iespējami ātri.  Izglītības ministrs sola: studenti, kas šovasar beidz augstskolas, pilnīgi noteikti saņems valsts atzītus diplomus.

Līguma parakstīšana ar Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN, kas organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, varētu notikt 28.februārī. Savukārt par iespējamiem pārkāpumiem, kuru pazīmes aprakstījis auditors SIA "Deloitte Latvia" projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenošanā, izglītības un zinātnes ministrs plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs.