Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
IZM konstatē: Latvijas augstākās izglītības sistēma tās attīstības mērķtiecības trūkuma rezultātā pietiekami neatbilst valsts un starptautiskās sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām un tendencēm.
LV portāla infografika
Avots: Informatīvais ziņojums „Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā”
IZM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā sniegts reformu nepieciešamības pamatojums un norādīti augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju sektora reformu virzieni un galvenās veicamās darbības, lai saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iniciētajām reformām sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.
Reformu pamatojums
Informatīvajā ziņojumā uzskatāmi atklāta reformu atbilstība Latvijai saistošajiem plānošanas dokumentiem, piemēram, ilgtspējīgas attīstības stratēģijai "Latvija 2030", kurā uzsvērts, ka augstākās izglītības sistēmas efektivitāte ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. Tas kļūst ar gadu jo aktuālāks kaut vai tāpēc, ka, pasliktinoties demogrāfiskajai situācijai, pēc Pasaules Bankas aplēsēm, līdz 2015.gadam studentu skaits samazināsies par 40 procentiem. Taču darba tirgū visā pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka – cilvēkiem ar tehnoloģiski orientētu augstāko izglītību.
Eiropas Savienības Padomes 2012.gada rekomendācijās Latvijai ieteikts turpināt reformas augstākajā izglītībā un ieviest jaunu finansēšanas modeli, kas palielina tās kvalitāti, stiprina augstākās izglītības saikni ar darba tirgu, zinātniskajām institūcijām, kā arī mazina budžeta resursu fragmentāciju.
Šīs tendences ir iekļautas V.Dombrovska valdības Deklarācijā, paredzot panākt konkurētspējīgu izglītību, novērst augstākās izglītības dublēšanos, fragmentāciju, savrupību, panākt doktorantūras un promociju pilnīgu finansējumu no valsts budžeta.
Tomēr, kā norādīts ziņojumā, vairākas attīstības plānošanas dokumentos minētās izmaiņas nenotika vispār vai arī netika īstenotas pietiekami aktīvi.
Augstākās izglītības problēmas
Informatīvajā ziņojumā atzīts: Latvijas augstākās izglītības sistēma tās attīstības mērķtiecības trūkuma rezultātā pietiekami neatbilst valsts un starptautiskās sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām un tendencēm, kas izpaužas kā virkne savstarpēji saistītu problēmu, tostarp pieticīgās pozīcijas starptautiskajos augstskolu reitingos.
Augstākās izglītības nozaru struktūra neatbilst valsts attīstības vajadzībām – ir vērojams pārlieku liels studējošo īpatsvars sociālajās un humanitārajās nozarēs, bet nepietiekams inženierzinātnēs, dabaszinātnēs.
Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotība pazemina augstākās izglītības kvalitāti un mazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī. Tā vietā, lai savstarpēji kooperētos resursu koplietošanas sistēmas izveidē, augstskolas cīnās katra par sevi, lai iegūtu budžeta finansējumu. Izkliedēti ir arī pieejamie privātie finanšu resursi. Studējošo skaits samazinās, kas nozīmē, ka ir jākoncentrē augstākajai izglītībai pieejamie resursi.
Studējošo skaita dinamika Latvijā 1990./91.-2012./2013. ak. g.
Informatīvajā ziņojumā konstatēts: augstākā līmeņa studiju programmas – maģistrantūra un doktorantūra – nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, programmas ir fragmentētas un saturiski pārklājas (18 augstskolās 91 studiju programma), savukārt sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels. Līdz ar to ir salīdzinoši maz Latvijā veiktu oriģinālu pētījumu.
Studiju un pētniecības vide ir noslēgtāka nekā labākajās ārzemju augstskolās, ko daļēji nosaka kā normatīvie ierobežojumi, tā studiju kvalitātes nepietiekamā starptautiskā konkurētspēja. Gan Latvijā studēt iebraukušo, gan no valsts izbraucošo studentu plūsma ir maza, tomēr vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm, nekā to ārzemnieku, kas studē Latvijā.
Augstākās izglītības publiskais finansējums Latvijā ir salīdzinoši neliels, ir maz iespēju finansēt dažādus inovatīvus projektus, kā arī atbalstīt trūcīgāko, bet spējīgo studentu studijas.
Valsts finansējuma īpatsvars augstākajai izglītībai 2009.gadā veidoja tikai 0,79% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Nav sakārtots akadēmiskā personāla atalgojuma jautājums: atalgojums ievērojami atšķiras pat viena akadēmiskā amata ietvaros. Piemēram, profesori dažādās augstskolās saņem no 838 latiem līdz 3130 latiem mēnesī. Savukārt īpaši zemas algas ir asistentam un pētniekam.
"Pasliktinoties demogrāfiskajai situācijai, līdz 2015.gadam studentu skaits samazināsies par 40%."
Nepietiekama finansējumu problēma attiecas arī uz potenciālajiem studentiem, kas augstāko izglītību neiegūst līdzekļu trūkuma dēļ. Šobrīd 52% studējošo apvieno studijas un darbu, no tiem viena trešā daļa strādā pilnas slodzes darbu, kas ir viens no augstākās izglītības kvalitātes apdraudējumiem. Nereti jaunieši studijas pārtrauc, jo nespēj nosegt dzīvošanas izmaksas galvaspilsētā.
Vēl viena problēma: nepietiekami efektīva augstākās izglītības pārvaldība gan no valsts, gan augstskolu puses. Augstskolas ir dažādu ministriju pakļautībā, kas rada problēmas vienotas augstākās izglītības politikas un finansēšanas īstenošanā. Formāli vienotā politika ir nodrošināta, bet problēmas rodas, īstenojot dažādu ministriju padotībā esošo augstākās izglītības iestāžu studiju vietu finansēšanu no valsts budžeta.
Augstskolu likums nosaka augstskolu pārvaldības institūcijas un to kompetenci. Visas augstskolu pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir pašu augstskolu veidotas, ārpus augstskolas ieinteresētajām grupām ir vien padomdevēju tiesības. Šāda kārtība nosaka augstskolu darbību atbilstoši pašdefinētu mērķu sasniegšanai, nevis valsts un sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Par augstskolu stratēģisko, administratīvo un finansiālo darbību lemj augstskolas padome, kurā vairākumu veido ārpus augstskolas vides pārstāvji, bet augstskolas akadēmiskie jautājumi ir augstskolas veidoto institūciju pārziņā.
Kā turpmāk rīkosies IZM?
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu un rīcības plāna projektu, IZM koncentrēs savu darbību trīs galvenajos virzienos:
Augstākās izglītības un zinātnes reformu mērķis un īstenošanas galvenie rīcību virzieni
Augstākās izglītības sistēmas pilnveidošanai IZM plāno pašreizējās augstākās izglītības struktūras vietā veidot tādu struktūru, kas nodrošinātu mērķtiecīgu resursu sadalīšanu atbilstoši katras augstākās izglītības iestādes tipoloģiskās grupas prioritārajiem uzdevumiem.
Šī struktūra aptvers plašāku studējošo vajadzību spektru, veiksmīgāk apmierinās darba tirgus pieprasījumu, būs efektīvāka un inovatīvāka.
Augstākās izglītības iestāžu (AII) tipoloģiskās grupas un to prioritārie uzdevumi
IZM iedala augstskolas un koledžas piecās grupās.
1. Zinātnes (nacionālā) universitāte: zinātnes attīstībai. Prioritāte - akadēmiskās augstākā līmeņa (maģistra, doktora) studijas humanitārās, sociālās, dabaszinātņu nozarēs. Šajās programmās nonāk studenti no reģionālajām augstskolām un nozaru augstskolām. Bakalaura programmas ir ar akadēmiskās izglītības ievirzi, savukārt doktorantūras studijās tiek īstenotas starpdisciplinārās programmas sadarbībā ar citām augstskolām, un tās ir saistītas ar zinātniskajiem institūtiem.
2. Tehnoloģiju universitāte: inovāciju attīstībai. Prioritāte - galvenokārt inženierzinātnēs, dabaszinātnēs u.c. nozarēs. Doktorantūras studijām jābūt orientētām uz lietišķiem pētījumiem, koncentrētākām un jāpiešķir grāds tikai prioritārajās nozarēs. Līdztekus tam attīstās papildinošas starpdisciplināru nozaru studiju programmas, kas veicina prioritāro studiju programmu atsevišķu aspektu attīstību. Profesionālām programmām jātiek īstenotām arī reģionālajās filiālēs atbilstoši reģionu vajadzībām.
3. Reģionālā universitāte: ierobežota līmeņa konkurences uzturēšanai un augstākā līmeņa studiju pieejamībai Latgalē. Prioritāte – bakalaura un augstākā līmeņa izglītības pieejamība atsevišķās nozarēs, kas veido pilnvērtīgus studiju virzienus, reģiona vajadzību nodrošināšana. Doktorantūras programmas paredzētas atsevišķās nozarēs.
4. Akadēmijas (universitātes): izcilu profesionāļu sagatavošanai. Prioritāte - profesionālā izglītība konkrētā profesionālās darbības jomā, doktorantūras programmas tikai specializācijas nozarēs. Akadēmiskā izglītība bakalaura un maģistra studiju programmās attiecīgās nozares vai starpnozaru/robežzinātņu nozarēs.
5. Reģionālās augstskolas un koledžas: profesionālo kompetenču attīstībai un augstākās izglītības pieejamībai. Prioritāte - profesionālās izglītības programmas, studiju pieejamība, reģionālo vajadzību apmierināšana. Maģistrantūra tikai atsevišķās programmās, kur sasniegts ievērojams potenciāls, vai kopā ar universitātēm.
Prioritāro studiju virzienu noteikšanai jābalstās uz šādiem principiem:
Augstskolu akreditācija, konsolidācija un augstākās izglītības finansēšana
Augstskolu akreditācija ir radījusi ne vienu vien viedokļu sadursmi. IZM ziņojumā norādīts, ka ir sākts darbs pie jauna augstākās izglītības akreditācijas un kvalitātes vadības modeļa ieviešanas, kas paredz stingru akreditācijas kārtību, izmērāmus akreditācijas kritērijus, līdzsvarotu komisijas sastāvu un caurskatāmu ekspertu atlasi.
Tāpat IZM plāno izstrādāt un līdz 2014.gada septembrim ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli (AIFM). Ir sagatavota dokumentācija, lai izsludinātu iepirkumu konkursu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādi, kas veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu.
"Tā vietā, lai savstarpēji kooperētos resursu koplietošanas sistēmas izveidē, augstskolas cīnās katra par sevi, lai iegūtu budžeta finansējumu."
Iecerēts līdz 2013.gada beigām sagatavot priekšlikumus optimāla AIFM izveidei, izvērtēti tā ieviešanas riski, veikts detalizēts sākotnējās ietekmes novērtējums un apkopots sabiedrības, sociālo partneru viedoklis par AIFM un sagatavota normatīvā bāze finansēšanas modeļa ieviešanai.
Lai arī augstskolu apvienošanas idejai ir pretinieki, IZM informatīvajā ziņojumā norāda, ka ir sāktas darbības, kas vērstas uz augstākās izglītības sektora resursu konsolidāciju, koncentrējot tos tajās AII, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte. Lai novērstu Latvijas augstākās izglītības iestāžu sadrumstalotību, IZM aicinājusi Augstākās izglītības padomi apspriest ar visām augstskolām, koledžām, darba devēju, darba ņēmēju un studentu organizācijām un iesniegt trīs scenārijus AII konsolidācijai, kuri paredzētu samazināt augstskolu skaitu attiecīgi par 20%, 40% un 60 procentiem.
Augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācija
IZM plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu pa studiju līmeņiem un studiju virzieniem atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm. Augstākās izglītības pārstrukturizāciju paredzēts īstenot sadarbībā ar sociālajiem partneriem, ar mērķi tuvināt augstākās izglītības iestādēs sagatavoto speciālistu, to skaita un studiju procesa atbilstību darba tirgus prasībām un paaugstināt zinātnisko institūciju starptautisku konkurētspēju.
Tāpat IZM ziņojumā teikts, ka ministrija veiks pasākumus, lai nodrošinātu Augstskolu likumā paredzēto finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai un īstenotu tā mērķtiecīgu sadalījumu budžeta vietu piešķiršanai prioritārajās nozarēs.
Plānojot valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījumu 2013./2014. ak. g., IZM ir vadījusies pēc šādiem principiem:
Budžeta vietu sadalē tiks ņemti vērā vairāki aspekti – studiju programmu kvalitāte, darba tirgus pieprasījums, specializācija, valsts noteiktie sociāli ekonomiskās attīstības prioritārie virzieni, programmu reģionālā nozīme, studiju virziena konkurētspēja.
Jānodala akadēmiskā un administratīvā kompetence
Līdz 2014.gadam IZM paredz izstrādāt un ieviest efektīvu un vienotu pārvaldības un likumdošanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē. Tiks mainīti augstskolu pārvaldes principi, nodalot akadēmisko un administratīvo kompetenci.
IZM ir iecerējusi veikt vairākus atbalsta un administratīvos pasākumus, lai paaugstinātu augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāti, kā arī turpinās atbalstīt maģistru un doktoru sagatavošanu, nodrošinot ES fondu izmantošanas ilgtermiņa pēctecību. Plānots izstrādāt un ieviest arī starptautiska līmeņa kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla izaugsmei un ievēlēšanai amatā.
"Ir uzsāktas darbības, kas vērstas uz augstākās izglītības sektora resursu konsolidāciju, koncentrējot tos tajās augstākās izglītības iestādēs, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte."
Savukārt, lai paaugstinātu Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un vienkāršotu studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, tostarp no valstīm ārpus Eiropas Savienības, IZM turpinās rosināt grozījumus normatīvajos aktos, novēršot šķēršļus ārvalstu akadēmiskā personāla un studējošo piesaistei augstākajā izglītībā.
E-pakalpojumu pieejamība un citas IZM ieceres
Lai nodrošinātu efektīvu izglītības pārvaldību un e-pakalpojumu pieejamību studējošajiem un pedagogiem, paredzēts attīstīt izglītības informācijas sistēmas un veikt pasākumus, lai būtiski palielinātu informācijas komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu visos izglītības līmeņos, veicinot arī attālinātās studijas un tālmācību.
E-vides attīstība, sākot ar 2013.gada 1.ceturksni, ir noteikts kā viens no akreditācijas lēmuma pieņemšanas ietekmējošiem faktoriem.
Sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi IZM veiks Latvijas zinātnes sistēmas, inovāciju politikas un zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirs valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas.
IZM darba kārtībā ir arī citas ieceres un konkrēti pasākumi, ko pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem varētu iekļaut rīcības plānā:
Par IZM izstrādāto "Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plānu 2013.–2014.gadam", tajā paredzētajiem pasākumiem un darbību skaidrojumu lasiet nākamajā tematiskajā publikācijā – sarunā ar IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieci augstākās izglītības jautājumos Inesi Stūri.
