2010.gada pārskata revīzija bija par visiem valstī konkrētajā gadā gūtajiem ieņēmumiem un izdevumiem, par bilanci, saistībām un prasībām, kādas ir pret valsti. Papildus vērtēta arī valdības darbība budžeta un finanšu vadībā.
Inguna Sudraba akcentē, ka valdībai sniegtais atzinums par 2010.gada pārskatu ir ar iebildēm. Tas nozīmē, ka ne visa informācija pārskatā ir atspoguļota pilnīgi un pareizi, vispirms tas skar nodokļu un nodevu ieņēmumu daļu.
Otra būtiska iebildumu pozīcija attiecas uz Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu, Rīgas pilsētas pašvaldības gandrīz 270 miljonu latu saistībām pret "Deutsche Bank AG". Šis darījums ir klasificēts kā prasības pret darbu izpildītājiem, pakalpojuma sniedzējiem, kas neatspoguļo darījuma ekonomisko būtību, jo tas, pēc Valsts kontroles (VK) atzinuma, ir klasificējams kā aizņēmums.
I.Sudraba kā nozīmīgu uzsver 2010.gadā valdības īstenotās budžeta politikas analīzi. "Ja 2008.gads un 2009.gada sākums varbūt bija tāds, kad, sākoties krīzei, bija attaisnojama ātra rīcība, varbūt arī matemātiska pieeja budžeta likuma, budžeta likuma grozījumu sagatavošanai, tad nekādā veidā to vairs nevar saistīt ar 2010.gadu," uz revīzijā konstatēto norāda kontroliere. Viņa par šokējošu dēvē informāciju, ka faktiskais budžeta deficīts 2010.gadā ir par 74% jeb par 388 miljoniem latu lielāks, nekā tas bija apstiprināts valsts budžeta likumā. (Tas nozīmē: katru dienu valdība iztērēja vairāk nekā miljonu latu, ko nebija plānojusi tērēt.) Tas iespējams jau vairākus gadus ieviestās prakses dēļ, ka valdība drīkst mainīt budžeta izdevumu apropriāciju, vien saskaņojot to ar Saeimas Budžeta komisiju, bet nemainot likumu.
VK kritiskā nostāja ir tāpēc, ka izdevumi palielināti nevis ārkārtas situāciju finansēšanai, kas būtu attaisnojams, bet gan iepriekš paredzamām vajadzībām. Turklāt neekonomiska ir bijusi arī turpmākā rīcība ar papildu piešķīrumiem. Piemēram, struktūrfondu piesaistē dominē tēze, ka ir "jāapgūst nauda". To valdība burtiski realizējusi 2010.gadā. Negrozot likumu, bet palielinot apropriāciju, decembrī 140 miljoni latu projektu realizētājiem pārskaitīti avansā. Pusgada laikā pēc tam no šī avansa nav izlietoti vairāk kā 84 procenti latu. "Lai valdība uz papīra parādītu, ka ir apgūti visi ES struktūrfondu līdzekļi, pārskaitījums notiek uz papīra, nerēķinoties, ka tas ir papildu deficīts, ka tie ir papildu izdevumi," valsts kontroliere ir kritiska.
Uz LV portāla vaicāto, ka valdības sociālie partneri nemitīgi ir prasījuši aktīvāk piesaistīt Eiropas naudu, lai sildītu ekonomiku, I.Sudraba atteica: "Praktiskajā ekonomikā tā nauda nenokļuva, bet gulēja kontos. Tā nesildīja ekonomiku, vien sildīja ierēdņu atskaites, kuri varēja parādīt Briselei, ka Latvija naudu iztērējusi. Te arī parādās nesaimnieciskums."
"Budžetam ir jāatspoguļo ne tikai iztērētā nauda, bet arī par to sasniegtais rezultāts."
Tāpat palielinot izdevumus, ir maksāts arī par tādiem izdevumiem, par kuriem varēja norēķināties vai nu šogad, vai 2012., vai 2013.gadā. Īpaši ar to izcēlusies Aizsardzības ministrija, pārslēdzot līgumus un samaksājot plānotos izdevumus jau 2010.gadā par trim gadiem uz priekšu (par Jūras spēku pretmīnu kuģu iegādi; patruļkuģu būvi; gaisa telpas novērošanas radaru iegādi; NBS transportlīdzekļu iegādi). Pēc revidentu aplēsēm, tādējādi uz priekšu samaksāti vairāk nekā 11 miljoni latu, un līdz ar to, mainot līgumos paredzēto maksājumu grafikus, valsts budžetam ir radītas papildu izmaksas vismaz 69 miljonu latu apmērā.
"Nauda maksā naudu. Maksājot ātrāk, nekā līgumi paredz, palielinājās deficīts pagājušajā gadā, un līdz ar to tie ir papildu maksājumi par parāda apkalpošanu," rīcību ar naudu vērtē valsts kontroliere.
I.Sudraba šonedēļ žurnālistus informēja, ka ar Finanšu ministriju ir saskaņoti ieteikumi budžeta veidošanas pieejas maiņai: "Lai pirmām kārtām budžets balstītos uz konkrētu izstrādāto politiku un būtu sasaistīts ar rezultātiem, jo neviens par to šodien nav atbildīgs. Atbildība ir tikai par to, ja rīcība nav likumīga, bet, ja rīcība ir izšķērdīga, ļoti neefektīva, diemžēl par to atbildība neiestājas."
Valsts kontrole pagājušajā gadā Saeimā iesniegusi priekšlikumus saistībā ar Attīstības plānošanas likuma grozījumiem un grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai fundamentāli mainītu pieeju budžeta veidošanai. "Valstij politikas plānam, kurā mēs redzam mērķus, redzam rezultātus, redzam darbības, ar kādām tie tiek sasniegti, ir jābūt apstiprinātam vismaz uz četriem gadiem. Un tad, balstoties uz šo politiku, var tikt veidots budžets. Budžetam ir jāatspoguļo ne tikai iztērētā nauda, bet arī tas rezultāts, kas ir jāsasniedz par iztērēto naudu. Un, kamēr nav iedibināta atbildība, cik efektīvi strādā katrs ierēdnis, katra amatpersona, šāda veida darbības nav iespējams apturēt," uzsver I.Sudraba, piebilstot, ka tagad šie priekšlikumi iesniegti arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
Finanšu ministrija: bija nepieciešami papildu izdevumi
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai BNSS paskaidroja, ka visas apropriācijas pērn palielinātas ar Saeimas saskaņojumu. 2010.gadā valsts budžetā plānotais finansiālais deficīts pieaudzis saistībā ar to, ka atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību un likuma "Par valsts budžetu 2010.gadam" nosacījumiem palielināti valsts budžeta izdevumi – 76,3 miljonu latu apmērā palielināta apropriācija līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; 184,6 miljonu latu apmērā – apropriācija valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam, lai izpildītu Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumu. Tostarp 110,9 miljoni latu bija, lai nodrošinātu vecuma un izdienas pensiju izmaksu pilnā apmērā no 2010.gada 1.februāra, bet 73,7 miljoni latu – lai 2010.gada aprīlī atmaksātu no vecuma un izdienas pensijām ieturēto daļu par laika posmu no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada janvārim. Tāpat 213,6 miljonu latu apmērā pieaugusi apropriācija ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.
Pašvaldībās turpina uzskaitīt īpašumus
Pašvaldībās revīzija veikta, sadarbojoties ar zvērinātiem revidentiem, kuri saskaņā ar likumu pārbauda katras pašvaldības gada pārskata atbilstību. Pašvaldībās būtiskākās neatbilstības ir saistītas ar īpašumu uzskaiti. Tiesa, šajā jomā ir konstatēts progress, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, taču joprojām daudzās pašvaldībās atklātas nepilnības. Revīzijā ir konstatēts, ka no izlasē iekļautajām 20 pašvaldībām Jūrmalas pilsētas un Rīgas pilsētas pašvaldība nav ņēmušas uzskaitē visus tām piederošos nekustamos īpašumus.
Revīzijas laikā, salīdzinot Jūrmalas pilsētas domes lēmumos minētos zemes gabalus ar Valsts zemes dienesta datiem un Jūrmalas pilsētas pašvaldības grāmatvedības uzskaites datiem, ir konstatēts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības grāmatvedības uzskaitē nav ņemti un 2010.gada pārskatā nav uzrādīti pašvaldībai piekrītošie zemes īpašumi 20 412 ha platībā, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir 5 799 132 lati.
Nodokļu izstrādes process ir sasteigts
Revīzijas ziņojumā par ieņēmumu daļu vērtēta arī nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību ietekme uz nodokļu administrēšanu. Valsts kontrole konstatējusi, ka pērn stājušies spēkā 32 grozījumi nodokļu normatīvajos aktos, turklāt atkārtoti izdarīti grozījumi vienos un tajos pašos normatīvos. Nodokļus regulējošo normatīvo aktu izstrādes process ir sasteigts, ir noteikti īsi tajos iekļauto prasību ieviešanas termiņi – vidēji 30 dienas –, un ne vienmēr ir apzināti prasību izpildei nepieciešamie resursi, kā dēļ nav iegūti ieņēmumi tādā apmērā, kādā tie tika plānoti, kā arī nodokļu administrācija nevar pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus, norāda revidenti. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākuma no kapitāla un kapitāla pieauguma 2010.gadā tika iekasēts tikai 31% apmērā no normatīvā akta projekta anotācijā norādītās summas.
"Nodokļus regulējošo normatīvo aktu izstrādes process ir sasteigts."
Sadaļā par Valsts ieņēmumu dienestu vērtēti arī pārmaksāto nodokļu atmaksas termiņi un kritēriji.
Finanšu ministrijai ieteikts veikt pasākumus, lai normatīvo aktu grozījumu anotācijas sagatavotu atbilstoši normatīvā akta prasībām, apzinātu normatīvo aktu sekas un to ietekmi uz nodokļu administrēšanu, kā arī normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanas jomā tiktu noteikts saprātīgs ieviešanas termiņš, ņemot vērā nepieciešamos resursus noteikto prasību ieviešanai.
Kopumā Valsts kontrole ir sniegusi atzinumus par 24 ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem. Pārliecību par 118 (deviņu pilsētu un 109 novadu) pašvaldību 2010.gada pārskatiem Valsts kontrole ir guvusi, pamatojoties uz zvērinātu revidentu veikto darbu.
