Izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņemti trīs pieteikumi, no kuriem visām prasībām atbilstoši bijuši divi.
Pirmā jaunā lokomotīve Igaunijā tiek gaidīta nākamā gada pirmajā pusē, pārējās 15 – 2013. gada otrajā ceturksnī. Lokomotīvju izgatavošanā tiks izmantotas izejvielas no Ķīnas, bet tām nepieciešamais aprīkojums un iekārtas piegādātas no ASV un Eiropas. Šo lokomotīvju parametri atbilst Eiropas standartiem, kā arī tiem standartiem, kādi bija noteikti bijušajā PSRS. Tāpat lokomotīves esot piemērotas "Eesti Raudtee" vajadzībām.
Kā informējis U. Glase, jaunās lokomotīves ir modernas un efektīvas, ļaus būtiski ietaupīt degvielu, kā arī līdzekļus to apkopei un remontam.
Pēdējo reizi lokomotīves pirktas pirms 10 gadiem
Ķīnas konsorcijs CCOEC/BRE ir uzņēmums, kas darbojas kā starpnieks un piedāvā Ķīnas mašīnbūves uzņēmumu pakalpojumus ārpus valsts. "Eesti Raudtee" pārstāvis norāda, ka uzņēmums "EVR Cargo" pēdējo gadu laikā lielākoties investējis vagonu iepirkšanā. Pēdējais lielais lokomotīvju iepirkums bijis aptuveni pirms desmit gadiem, kad iepirktas Amerikā ražotas lokomotīves. Savukārt manevrējošās lokomotīves, ko pašreiz izmanto "EVR Cargo", ražotas Čehijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un to ražošanā izmantotas vēl Otrā pasaules kara laika tehnoloģijas, līdz ar to izdevumi to apkopei un remontam arvien pieaug.
Ministrs nešaubās par pirkuma ekonomisko izdevīgumu
Kā raksta laikraksts "Postimees", jūlijā tika nomainīta Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pakļautībā esošā "Eesti Raudtee" padome, un tā jau augusta sākumā pirmajā sanāksmē ar balsu skaitu 6 pret 2 nolēma iepirkt jaunās lokomotīves. Tajā pašā laikā avīze norāda, ka ir speciālisti, kas uzskata: jaunajām lokomotīvēm varētu būt problēmas ar pārvietošanos, piemēram, pa Krievijas dzelzceļu, jo tam ir nepieciešami īpaši sertifikāti, kurus iegūt var izrādīties problemātiski Ķīnas produkcijas konstrukciju īpašību dēļ. Speciālisti skaidro, ka Krievijā joprojām netiek ielaistas lokomotīves no Amerikas, līdz ar to diezin vai šādas atļaujas tiks piešķirtas Ķīnas produkcijai.
Tāpat daži speciālisti uzsver paaugstināto darījuma cenu, norādot, ka šādām lokomotīvēm ir jāmaksā katrai nevis 1,9 (1,33 milj. latu), bet gan 1,2 miljoni eiro (0,84 milj. latu), sliktākajā gadījumā – 1,4 miljoni eiro (0,98 milj. latu).
"Izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņemti trīs pieteikumi, no kuriem visām prasībām atbilstoši bijuši divi."
Ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Partss šim pirkumam joprojām neesot devis savu vērtējumu. "Man nav tādas informācijas, lai šaubītos par šī lēmuma ekonomisko pamatojumu, taču vienmēr pastāv iespēja, ka var uzrasties apstākļi, kas man liks mainīt savas domas. Ticu, ka jauno lokomotīvju iegāde ir ekonomiski izdevīgāka nekā veco remonts, taču, ja tas tā nav, tad uz "Eesti Raudtee" padomes un vadības pleciem gulstas materiālā atbildība," avīzei pauda ministrs. Viņš arī piebildis: lokomotīves ir likvīds īpašums, un pasaules tirgū pieprasījums pēc tām ir krietni lielāks nekā piedāvājums.
Šobrīd "EVR Cargo" manevrēšanas darbiem izmanto 21 Čehijā un Ukrainā ražotu lokomotīvi.
Investīcijās šogad plāno ieguldīt 1,4 miljardus kronu
Pēc "Eesti Raudtee" konsolidētā 2011. gada budžeta šajā gadā tiek plānoti 1,4 miljardi kronu (63 milj. latu) lieli ieņēmumi. Uzņēmuma tīrā peļņa varētu būt 92,6 miljoni kronu (4,17 milj. latu). Tiek plānots, ka kopumā šogad uzņēmums pārvadās 24,9 miljonus tonnu kravas.
Investīcijās uzņēmums šogad plāno ieguldīt 1,4 miljardus kronu (63 milj. latu), no kuriem paredzēts 504 miljonu kronu (22,68 milj. latu) liels Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums. Lielākās investīcijas šogad paredzēts ieguldīt Koidulas dzelzceļa stacijā (tikai pašu līdzekļi), kā arī projekta "Rail Baltic" dzelzceļa posmā Tallina–Tartu un pasažieru peronu renovācijā.
"Uzņēmums “EVR Cargo” pēdējo gadu laikā lielākoties investējis vagonu iepirkšanā."
Kā liecina "Eesti Raudtee" publicētā informācija, meitasuzņēmums "Eesti Raudtee – EVR Infra" jau martā sāka projekta "Rail Baltic" ietvaros paredzētā dzelzceļa posma Tallina–Tartu remontu. Darbus paredzēts pabeigt novembrī. Kopējās 2009. gadā uzsāktā projekta izmaksas ir 41,6 miljoni eiro (29,12 milj. latu). Šajā laikā dzelzceļa posmā Tallina–Tartu tiks veikts kapitālais remonts, notiks balasta slāņa tīrīšana 109 kilometru garumā, nomainītas 114 pārmijas un ieklāti 8,9 kilometri metināto sliežu. No Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļiem tiek finansēti 85% no projekta kopējām izmaksām.
Galveno dzelzceļu kapitālo remontu, kā rezultātā pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 120 kilometrus stundā, šajā gadā plānots veikt aptuveni 20 kilometru garumā. Tāpat šogad plānots nomainīt aptuveni 80 pārmiju un veikt citus dzelzceļa rekonstrukcijas darbus.
