Rumāniju un Bulgāriju Šengenā pagaidām neuzņem. Dānija kontrolē robežas

Tikšanās laikā ministri pauda viedokli, ka, neraugoties uz to, ka abas valstis izpildījušas uzņemšanas tehniskos kritērijus, Rumānijā un Bulgārijā joprojām ir pārāk augsts korupcijas un organizētās noziedzības līmenis, nav notikusi tiesībsargājošo institūciju reforma, valstis nespēj nodrošināt nepieciešamo ES ārējās robežas drošību. Īpaši tas attiecas uz Bulgārijas un Turcijas robežu – tā esot pārāk caurumaina, ļaujot ES iekļūt daudziem trešo valstu nelegālajiem imigrantiem.

Vēl viens atteikuma iemesls ir bažas par romu pārvietošanos ES teritorijā, kas saasinājās pēc nesenajiem skandāliem Francijā, jo Bulgārijā un Rumānijā ir vislielākās šīs etniskās grupas kopienas.

Ministri vienojās, ka jau septembrī jautājumu par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos skatīs vēlreiz.

"ES ministri uzskata: Rumānijā un Bulgārijā joprojām ir pārāk augsts korupcijas un organizētās noziedzības līmenis, tās nespēj nodrošināt pietiekamu ES ārējās robežas drošību."

Pēc tam sekoja Eiropadomes lēmums reformēt bezvīzu režīma nosacījumu izstrādi un valstu pārbaudi pirms iestāšanās Šengenas zonā padarīt stingrāku. Tas attieksies arī uz Rumāniju un Bulgāriju, ne tikai uz nākamajām valstīm, kuras vēlēsies piepulcēties šai savienībai.

Reakcija uz šo Eiropadomes atteikuma lēmumu Bulgārijā bija opozīcijas partijas pieprasījums izteikt neuzticību premjerministram.

Otra problēma, kas patlaban saistās ar Šengenas zonu, ir Dānijas lēmums ieviest robežkontroli uz Vācijas robežas – lidostās un ostās, kā arī pie tilta, kurš savieno Dāniju ar Zviedriju. Dāņi uzskata, ka viņus apdraud starptautiskā noziedzība un kontrabanda, ko viņi šādā veidā vēlas apturēt. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) izveidota komisija, kuras darbu koordinē iekšlietu un tieslietu komisāre Sesīlija Malmstrēma, izteica viedokli, ka šie draudi tomēr nav pierādīti un robežkontroles ieviešana nav guvusi attaisnojumu. S. Malmstrēma nosūtījusi vēstuli Dānijas valdībai, lūdzot sniegt atbildes uz papildu jautājumiem, motivējot šo ierobežojumu nepieciešamību. ES iekšlietu ministri un EK uzskata, ka Dānija tomēr nogrēkojusies pret Šengenas sistēmas brīvās pārvietošanās principu.

"Dāņi domā, ka viņus apdraud starptautiskā noziedzība un kontrabanda."

Līgums par brīvu kustību ES dalībvalstu vidū tika noslēgts 1985. gadā Luksemburgas pilsētā Šengenā. Vēlāk, 1999. gadā, šie principi tika iekļauti Amsterdamas līgumā.

Taču Šengenas zonā ietilpst arī trīs valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, – Islande, Norvēģija un Šveice, bet de facto tajā ir arī mazās valstis Monako, Sanmarīno un arī Vatikāns. Latvija kopā ar vairākām citām valstīm Šengenas zonā iestājās 2007. gadā. Divas ES valstis – Apvienotā Karaliste un Īrija – no dalības Šengenas sistēmā atteikušās. Savukārt Kipra lūdza šo procesu atlikt.