Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja līgumsodu rēķina par katru kavēto maksājuma dienu, ilgstošā laikposmā var sakrāties parādniekam ļoti apgrūtinoša summa.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Saņemot kārtējos rēķinus par nama apsaimniekošanu, gāzi, siltumu vai citiem komunāliem pakalpojumiem, mēs visai bieži pat nepievēršam uzmanību līgumsoda procentiem, kas pirmajā brīdī šķiet visai niecīgi. Piemēram, saskaņā ar norēķinu kārtību a/s "Latvijas Gāze" par kavētiem maksājumiem aprēķina līgumsodu 0,15% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu. Tātad mēnesī tie jau būs 4,5% no attiecīgās summas. Līgumsodus ir paredzējuši faktiski visi pakalpojumu sniedzēji, un šīs sankcijas ir visai atšķirīgas, jo likumi neierobežo līgumsoda apmēru.
Kreditors nav tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina
Līgumsods ir definēts Civillikuma 1716. pantā: "Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi." Šis likums arī paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Pie tam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Jāņem arī vērā, ka Civillikums paredz: ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, ne tikai samērīgā daļa. Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais. Tiesība prasīt līgumsodu, kā arī atbildība par tā samaksu pāriet uz attiecīgas personas mantiniekiem; ja mantinieki ir vairāki, tie tomēr neatbild solidāri. Tiktāl Civillikums.
Taču Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumā ir minēts: "Kaut arī Latvijas Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus."
Piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. pants "Nokavējuma naudas aprēķināšana" nosaka: par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
"Līgumsodus ir paredzējuši faktiski visi pakalpojumu sniedzēji."
Taču tiesas tiek spriestas, vadoties arī pēc judikatūras (tiesu prakses), kurā atzīts, ka pārmērīgs līgumsods ir pretējs labiem tikumiem, līdz ar to - nav spēkā. Pat ja līgums, kurā ir netaisnīgi līguma noteikumi, ir jau noslēgts, tas var tikt lauzts vai arī noteikumi, kas bijuši netaisnīgi, – izslēgti.
Šādu risinājumu paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. panta "Patērētāja tiesību pārkāpums" šādas sadaļas:
2) nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips, un līguma noteikumi ir netaisnīgi;
7) patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, noslēgta līguma nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās vai līgumiskās tiesības, kā arī šā likuma 6. pants "Netaisnīgi līguma noteikumi": "Līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus."
Kopumā līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta, gan kā atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina, un tādēļ līgumsoda apmērs nedrīkst būt nesamērīgi liels.
Tātad cīnoties par savām tiesībām, šādā gadījumā ieteicams prasīt, lai parādu piedziņas firma netaisnīgos līguma noteikumus atzīst par spēkā neesošiem. Ja tā nepārtrauc pildīt netaisnīgos līguma noteikumus, ieteicams vērsties ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Lēmumu par līgumsoda apmēru pieņem dzīvokļu īpašnieki
Minētās vēstules autore, ļoti iespējams, dzīvo mājā, kuru dzīvokļu īpašnieki no pašvaldības nav pārņēmuši savā valdījumā, saka SIA ,,Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde" (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. Tas nozīmē, ka pārvaldīšanas līgumā dzīvokļu īpašnieki nevar iekļaut tās normas, kuras paši uzskata par taisnīgām.
Lai labotu situāciju, dzīvojamā māja vispirms ir jāpārņem savā valdījumā, turpina J. Vidžis. Tad jāpieņem lēmums, vai māju apsaimniekos paši vai arī tiks slēgts līgums ar profesionālu pārvaldnieku. Tieši šajā līgumā īpašnieki pēc savstarpējas vienošanās (50% plus viena balss) tad arī norāda, par kādiem pakalpojumiem norēķinās pārvaldnieks un par kādiem - dzīvokļa īpašnieks, kā arī nosaka līgumsoda apmērus vai arī pieņem lēmumu, ka soda procenti netiks aprēķināti. Šajās sarunās ir jāpiedalās trim pusēm – dzīvokļa īpašniekiem, pārvaldniekam un pakalpojumu sniedzējiem.
Šeit jāatceras Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma norma, kas noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Tas nozīmē, ka pārvaldniekam nav jāmeklē nauda vai jānodrošina pakalpojumi.
Vēl jāņem vērā, ka dzīvokļu īpašnieki – parādnieki - nav parādā apsaimniekošanas kompānijai, bet gan dzīvojamai mājai, uzsver J. Vidžis. Lai šādā situācijā iegūtu atvieglojumus, "grēkāzim" ir jāsaņem pārējo dzīvokļu īpašnieku akcepts. "Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis cilvēks ir parādā nevis pārvaldniekam, bet gan dzīvojamai mājai," tā J. Vidžis.
"Civillikums paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam."
Savukārt Rīgā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārvaldītajos namos dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts jau sagatavots apsaimniekošanas līgums, informē SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Juridiskās pārvaldes direktore Indra Dreika. Daži līgumprojekti tiek sagatavoti atbilstošā datorprogrammā, bet ir arī tādi, kurus sagatavo RNP darbinieki, izmantojot standarta veidlapu, kurā attiecīgi ir paredzēts arī līgumsoda apmērs. Šo līgumu atsevišķi punkti tiek pārskatīti gadījumos, ja to lūdz dzīvokļa īpašnieks. Līdz šim līgumsoda procenti ir bijuši atkarīgi no attiecīgās komercsabiedrības – iepriekšējās namu pārvaldes, un svārstās no 0,1% līdz 0,5% no kavētā maksājuma par katru kavējuma dienu.
Saistībā ar Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas likuma spēkā stāšanos un līguma noslēgšanu ar Rīgas domi par domei piederošo ēku pārvaldīšanu tiks apstiprināta vienota pārvaldīšanas līguma veidlapa ar vienotu līgumsoda apmēru.
Ikvienam ir tiesības apstrīdēt
Protams, ikvienam ir tiesības iesniegt pretenzijas par līgumsoda apmēru vai arī tiesvedības gaitā apstrīdēt līgumsoda apmēru. Ņemot vērā, ka vidējā līgumsoda apmērs ir 0,3% un tas tiek uzskatīts par visai nelielu, tad šādas pretenzijas gandrīz nemaz netiek saņemtas, saka I. Dreika.
Savukārt Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko laikrakstā "Darīsim kopā!" informē: "Kopumā apsaimniekošanas uzņēmumi parādniekiem galvenokārt piemēro kavējuma naudu 0,2% apmērā par katru nokavēto dienu."
I. Dreika stāsta, ka lielākā daļa no iekasētajiem līgumsodiem tiek pārskaitīta pakalpojumu sniedzējiem (komunālie pakalpojumi, zemes nomas maksājumi zemes īpašniekiem u.c.), kuriem apmaksas termiņus kavē arī apsaimniekotājs, ja dzīvokļu īpašnieki savus maksājumus neveic vispār, veic nepilnā apmērā vai kavē samaksas termiņus. Tas izraisa maksājumu kavējumu, un pārvaldniekam par kavētajām summām nākas maksāt nokavējuma naudu vai līgumsodu.
Jāatzīmē, ka līgumsoda aprēķins un piedziņa ir process, kas pārvaldniekam prasa arī papildu resursus – uzskaitei, līguma vadībai, aprēķiniem, brīdinājuma sagatavošanai un nosūtīšanai, prasības pieteikumam tiesai, valsts nodevām un tiesāšanās izdevumiem, kā arī iespējamiem piedziņas izdevumiem, turpina I. Dreika. Tāpēc daļēji šāda veida izdevumi tiek segti arī no līgumsoda.
Civillikums ļauj namu pārvaldēm no parādnieka iekasēto naudu vispirms izmantot soda sankciju samaksai, tātad nekā nelikumīga tur nav. Taču lielākā daļa apsaimniekošanas uzņēmumu, kas patiesi vēlas saglabāt klientus, izvēlas kompromisa ceļu: daļu līdzekļu izmanto kavējuma naudas samaksai, daļu – pamatparāda dzēšanai. "Mēs uzskatām, ka tā ir taisnīga rīcība, kas ļauj cilvēkiem izkļūt no parādu jūga," domā I. Trubko.
"Ja pēc visiem izdevumiem rodas līgumsoda naudas pārpalikums, tas tiek ieskaitīts attiecīgās mājas kasītē," saka J. Vidžis.
Pie pārvaldnieka jādodas laikus
Sabiedrībā ne reizi vien izskanējis jautājums, vai pašreizējais parādu piedziņas tiesiskais regulējums nodrošina arī parādnieku tiesību interešu aizstāvību. Diemžēl kultivēts tiek mīts par "stūrī iedzītajiem" parādniekiem, kurus kreditoru pilnvarotie parādu piedzinēji gatavi "vai plikus izģērbt". Bet paši parādnieki dažkārt ieņem "strausa pozīciju" – izliekas, ka parādsaistību kārtošana uz viņiem neattiecas, ignorē brīdinājumus un izvairās no kontakta ar kreditoru, tādējādi novilcinot laiku un diemžēl pakļaujot sevi tiesvedību procesiem, kuros jau būs daudz mazākas iespējas vienošanās ceļā risināt situāciju, portālam "Apollo" pauž "Allied Irish Banks, p.l.c." Latvijas filiāles piedziņas juriste Daiga Pirogova.
Tāpēc parādniekam nekavējoties jādodas pie pārvaldnieka un jāuzsāk sarunas par iespējamiem problēmu risinājumiem. J. Vidžis uzskata, ka tas būtu darāms pat agrāk, tiklīdz dzīvokļa īpašnieks saprot, ka pēc brīža viņš vairs nevarēs apmaksāt rēķinus. "Tad mēs sagatavojam vienošanos, kas tiek saskaņota ar dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu vai kopsapulci," informē J. Vidžis. "Turklāt kārtību, kā tiek iekasēti parādi, ir jāparedz līgumā ar pārvaldnieku."
"Lielākā daļa no iekasētajiem līgumsodiem tiek pārskaitīta pakalpojumu sniedzējiem."
Liela līgumsoda gadījumā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" paredz iespēju noslēgt ar parādnieku vienošanos par parāda samaksas termiņiem un līgumsoda aprēķina apturēšanu, bet īpašos gadījumos - vienošanos par līgumsoda aprēķināšanas pārtraukšanu uz noteiktu laiku. Ja parāds nokārtots daļēji vai visā pilnībā, līgumsoda apmērs var tikt samazināts.
Ja personai vai ģimenei ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss, līgumsods tiek dzēsts. Noslēdzot vienošanos par parāda atmaksu, daudzbērnu ģimenēm un bezdarbniekiem tiks samazināts arī aprēķinātā līgumsoda apmērs.
"Neatceros nevienu reizi, kad normāls apsaimniekošanas uzņēmums nebūtu izrādījis tādam parādniekam pretimnākšanu," saka I. Trubko. "Tikai vienā gadījumā nevar būt runa par soda sankciju dzēšanu, proti, ja parādnieka lieta iesniegta tiesā."
Tātad viens ir skaidrs - nekā nedarīšanai noteikti būs sekas: jūs neliks mierā gan kreditors, gan tā nolīgtie parādu piedzinēji, kas var uzrasties pašā nepiemērotākajā laikā un vietā. Turklāt izvairīšanās no parāda nomaksas ir arī krimināli sodāms nodarījums.
