Šo vietu ir grūti nepamanīt. Plašie logi katra garāmgājēja skatienam ļauj ielūkoties vestibilā, grāmatu plauktos, pakavēties pie stendiem ar bukletiem. Līdzās atrodas „Valtera un Rapas” grāmatnīca un „Globusa” lasītava, kas šo Vecrīgas pievārti apvelta ar ļoti radošu auru. Šurp dodas jaunieši, kuri meklē labākās studiju vietas Eiropā, ceļotāji, kuri vēlas par savu galamērķi uzzināt kaut ko vairāk. Eiropas mājā bieži viesi ir arī uzņēmēji, kuri interesējas par Eiropas Savienības fondiem, tāpat arī darba meklētāji, kam pievilcīgs šķiet citu dalībvalstu darba tirgus.
Kāds tad ir bijis Eiropas mājas pirmais darbības gads? Kas ir tie jautājumi, kuru risināšanā varam šeit meklēt padomu un palīdzību?
Eiropas mājas Zināšanu, Sarunu un Mākslas istabas informācijas konsultante Gunita Eberte stāsta, ka gada laikā Eiropas mājā meklētas 4223 uzziņas – cilvēki gan zvanījuši, gan sūtījuši e-pastus, gan bieži nākuši aprunāties arī klātienē, izbaudot šīs vietas iedvesmojošo auru.
Manuprāt, Eiropas mājai ir izdevies radīt ļoti pievilcīgu vidi, ko veido trīs istabas ar vienotu koncepciju „Zeme. Daba. Debess”. Telpu vizuālo noformējumu un aprīkojumu veidojušas māksliniece Frančeska Kirke un arhitekte Nellija Dziedātāja, kuras šai vietai piešķīrušas mūsdienīgu latviskumu. Koncepcijas "Zeme. Daba. Debess" pamatā ir aicinājums saudzēt dabu, saprātīgi izmantojot tās bagātības. Tieši tādēļ istabām izvēlētas mēbeles, kas gatavotas no dabīgiem vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Visas telpas šeit tiek apsildītas un apgaismotas tā, lai maksimāli taupītu enerģiju.
Nelielās ekskursijas laikā G. Eberte norāda uz Zemes istabas sienām, kuru krāsas un tekstūra atgādina agrā pavasarī uzartu lauku. Šī istaba ir vieta dažādām studijām, uzziņām, arī lasīšanai un pat nesteidzīgai kafijas dzeršanai. „Pie mums ir ļoti garšīga un lēta kafija,” smejas Informācijas centra vadītāja, „tādēļ esmu ievērojusi, ka šeit mēdz iegriezties ne tikai tie, kuri vēlas kaut ko uzzināt par Eiropas Savienības institūcijām, bet arī nejauši garāmgājēji, kas mūsu vestibilā sarunā lietišķas tikšanās, izmantojot brīvo pieeju bezvadu internetam. Nevienu prom nedzenam, esam atvērti visiem – šeit var nākt lasīt avīzes, strādāt, pat tikai sasildīties.”
Virziena rādītāji
Iespējams, tieši telpu gaumīgais noformējums un atvērtība bijusi par iemeslu tam, ka Eiropas māja ļoti īsā laikā iekarojusi savu pastāvīgo vietu ne vien Vecrīgas nesteidzīgajos vaibstos, bet arī darbīgo pilsētnieku ikdienas maršrutos.
Līdzīgi Eiropas Savienības informācijas centri jau darbojas 12 ES dalībvalstu galvaspilsētās: Tallinā, Dublinā, Madridē, Stokholmā, Lisabonā, Romā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Vīnē, Helsinkos, Nikozijā un Prāgā. Tikmēr Rīgas centrs ir īpašs ar to, ka šeit zem viena jumta darbojas gan Eiropas Parlamenta informācijas birojs, gan Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un arī Eiropas Savienības informācijas bibliotēka. Tas nozīmē, ka vienuviet ir iespējams uzzināt visplašāko jautājumu loku – vai tie būtu saistīti ar uzņēmējdarbību, kultūru, izglītību vai veselību, nodarbinātību vai kādu citu aspektu. Lai gan ne visas telpas pieejamas brīvām apmeklētāju vizītēm, ikvienas iestādes speciālisti ir gatavi palīdzēt atrast nepieciešamo informāciju, kā arī sniegs kvalificētus padomus. Tiesa, padomu un izziņu sniegšana nebūt nav vienīgais Eiropas mājas darbības virziens.
"Ikviens, kam ir neskaidri ES un Latvijas nākotnes attīstības virzieni, reizi mēnesī var doties uz Eiropas māju."
Eiropas mājas viesi var piedalīties visdažādākajās diskusijās par Latvijai svarīgiem notikumiem, izmantot bibliotēku, aplūkot bērnu un mākslinieku radītus darbus, iepazīties ar ES institūciju darbību, tāpat arī radoši paust paši savas idejas par ES un tās nākotni.
Tāpat Eiropas mājā notiek Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Komisijas komisāru diskusijas ar Latvijas uzņēmējiem un akadēmiķiem par ES vienoto tirgu, ES struktūrfondu atbalstu, konkurences politiku un eiro ieviešanu. Citiem vārdiem sakot, ikviens, kam ir neskaidri ES un Latvijas nākotnes attīstības virzieni, reizi mēnesī var doties uz Eiropas māju, lai pie tases kafijas uzklausītu ekspertu prognozes un viedokļus.
„Mēs esam kā krustceles, kā pirmais pieturas punkts visiem tiem, kuriem radusies interese un nepieciešamība sīkāk izprast kādu ar Eiropas Savienību saistītu jautājumu. Protams, paši nevaram būt eksperti pilnīgi visos jautājumos, taču esam virziena rādītāji un vienmēr pratīsim mūsu apmeklētājiem palīdzēt gan ar norādēm, kura institūcija būs kompetenta sniegt viņam palīdzību, gan ar padomu, kā strādāt ar interneta vietnēm vai kurā grāmatā meklēt atbildes,” klāsta G. Eberte.
„Ikdienā strādājot ar cilvēkiem, esam izveidojuši populārāko jautājumu sarakstu – tie skar uzņēmējdarbību un dažādu fondu apguvi; nodarbinātību un darba iespējas ārzemēs, kā arī izglītību un studijas Eiropas Savienības valstīs.”
Interesanti, ka katram mēnesim Eiropas mājā dota sava ievirze. „Februāri esam pasludinājuši par brīvprātīgā darba mēnesi. Tas nozīmē, ka februārī vairums diskusiju un pasākumu būs saistīti ar šo tēmu. Martā pievērsīsimies dzimumu līdztiesības jautājumiem, aprīlī – vides problēmām, bet maijā runāsim par uzņēmējdarbību,” stāsta G. Eberte.
Iespēja visiem vecumiem
Varētu šķist, ka aktīva darbošanās, izmantojot ES sniegtās iespējas, ir tikai jaunu cilvēku nodarbe, kamēr vecākā paaudze šajā diskusijā vairs nespēj iekļauties, taču G. Eberte ir novērojusi pretējo. „Pie mums nāk visdažādākie cilvēki, tostarp pensijas gados. Regulāri savās telpās uzņemam arī Pensionāru federāciju, kas šeit rīko savus pasākumus.” Jāatzīst, ka šis ir vēl viens pieminēšanas vērts fakts: Eiropas māja nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm bez maksas piedāvā savas telpas dažādu diskusiju un pasākumu rīkošanai. Vienīgais nosacījums – sarunām jābūt saistītām ar norisēm ES.
Notiek ne tikai oficiāli pasākumi
Lai gan plašie Eiropas mājas logi garāmgājējiem ļauj ieskatīties tikai Zemes istabā, izrādās, ka aiz milzīgā grāmatu plaukta slēpjas vēl divas telpas, kam dots „dabas” un „debess” nosaukums.
G. Eberte uzsver, ka pati galvenā mājas telpa ir tieši Dabas istaba, kas paredzēta filmu vakariem, radošajām darbnīcām, zīmēšanas studijām, semināriem, dažkārt pat danču vakariem. „Šeit notiek visdažādākie pasākumi – sākot no pavisam neoficiālām kopā būšanām līdz pat sarunām ar valsts prezidentiem un Saeimas deputātiem.”
"Pie mums nāk visdažādākie cilvēki, tostarp pensijas gados."
Eiropas mājas Informācijas centra vadītāja ir lepna arī par šīs telpas koncepciju: zāle aprīkota ar savdabīgiem filca krēsliem, kuru pamatni veido otrreiz pārstrādātas PET pudeles, savukārt zāles sienas rotā vārds „daba”, kas uzrakstīts visu ES dalībvalstu valodās.
Līdzās Dabas istabai ierīkota arī neliela izstāžu zāle, kam dots „debess” nosaukums. Plaša debesjuma atmosfēru zālei piešķirt arī gaiši zilais apgaismojums un gaisīgi, krāšņi mākslas darbi, kas šeit aplūkojami regulāri.
„Katrai no šīm telpām ir sava aura un sava atmosfēra, taču tās visas ir veidotas tā, lai mūsu apmeklētājos raisītu vēlmi paplašināt savu redzesloku, uzzināt kaut ko jaunu, interesēties par tām iespējām, ko sniedz Latvijas dalība ES. Mūsu misija ir mainīt stereotipu par to, ka Eiropas Savienība un tās institūcijas – tas ir kaut kas tāls un ar mūsu ikdienu nesaistīts,” rezumēja G. Eberte.
UZZIŅAI
Zeme. Zināšanu istaba
Zināšanu istabā interesenti var saņemt informāciju un konsultācijas par Eiropas Savienību. Piemēram, uzņēmējiem speciālisti piedāvās informāciju par finansiālo atbalstu, bezdarbniekiem un tiem, kas vēlas kļūt par pašnodarbinātajiem – par Eiropas Sociālā fonda sniegtajām iespējām, cilvēkiem pusmūžā – par ES mūžizglītības programmas iespējām. Ik mēnesi šeit notiek ES informācijas tīklu konsultācijas. Zināšanu istabā pieejamas brošūras, bukleti un žurnāli, bezmaksas informācijas datubāzes.
Daba. Sarunu istaba
Šeit notiek pasākumi par ES politikas tēmām, ko rīko Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes, interešu grupas u.c. Sarunu istabā var piedalīties visdažādākajos semināros, diskusijās, lekcijās, konferencēs, konkursos un viktorīnās, notiek arī tādi kultūras pasākumi kā kino seansi vai literārie vakari.
"Līdzīgi Eiropas Savienības informācijas centri jau darbojas 12 ES dalībvalstu galvaspilsētās."
Sarunu istaba ir vieta, kur nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri un lobiju grupas var izdiskutēt jaunos politiskos piedāvājumus.
Debess. Mākslas istaba
Sadarbībā ar dažādiem māksliniekiem Mākslas istabā tiek izvietotas ļoti atšķirīgas izstādes. Šobrīd ES mājas Mākslas istabā skatāma Ungārijas vēstniecības vietota izstāde, kurā aplūkojamas Mikloša Šurāņi fotogrāfijas.
ES Bibliotēka
Bibliotēka lasītājiem piedāvā vairāk nekā 3250 izdevumus par dažādiem ar ES saistītiem tematiem. Visi izdevumi pieejami grāmatu elektroniskajā katalogā internetā. Bibliotēkā pieejama visa ES likumdošana no 1952. gada. Lasītājiem tiek piedāvāti 76 periodiskie izdevumi. Tāpat bibliotēkā ir pieejami vairāk nekā 220 elektroniskie informācijas materiāli (CD, video, DVD u.c.). Bibliotēkas darbinieki lasītājiem palīdz atrast ES dokumentus un tiesību aktus, strādāt ar ES datubāzēm, precizēt un noskaidrot faktus, kas saistīti ar ES, sameklēt nepieciešamo informāciju par ES. Bibliotēkas darbinieki informē lasītājus par iespējām saņemt informāciju par ES un ar to saistītām tēmām citās bibliotēkās un informācijas centros. Bibliotēkā ir informācija par ES struktūru un institūcijām, likumdošanu, ekonomiku, sociālajām problēmām, dabas aizsardzību, ārējām attiecībām, paplašināšanos, kandidātvalstīm, dalībvalstīm. Bibliotēkas fonds lasītājiem ir brīvi pieejams, visu vajadzīgo informāciju var izmantot un uz vietas kopēt.
