Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lielākās, ar bērnu vasaras nometnēm saistītās problēmas Latvijā ir piemērotu telpu trūkums – bērni visbiežāk mitinās viesu namos.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Stingrāki MK noteikumi bērnu vasaras nometnēm
Šī ir pirmā vasara, kad spēkā ir jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 981 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”. 2009. gada 1. septembrī izdotie noteikumi ir daudz detalizētāki, precizēts bērnu vasaras nometņu iedalījums, organizatoru pienākumi un tiesības.
MK jaunie noteikumi atvieglo nometņu rīkošanu, taču paredz daudz stingrāku atbildību gan no nometnes organizatoriem, gan vadītājiem. Lai nometne varētu darboties, nepieciešams saskaņojums ar pašvaldību, atzinums no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Veselības inspekcijas (VI) atļauja uzsākt nometnes darbību, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaude un atzinums par nometnes dalībnieku ēdināšanu.
Šīs atļaujas bērnu nometņu organizatoriem jākārto katru gadu, un bērnu vecākiem ir tiesības pieprasīt, lai vadītāji tās uzrāda, pirms slēdz līgumu ar konkrēto nometni. Vadītājiem jāiziet speciāli apmācību kursi, lai saņemtu sertifikātu nometņu organizēšanā, vēlama arī pedagoga izglītība.
MK jaunie noteikumi palielina arī vecāku atbildību, kā arī pievērš valsts atbildīgo iestāžu lielāku uzmanību vasaras nometnēm. Noteikumi paredz, kādas darbības atļauts veikt nometnē un iespēju robežās nodrošināt bērniem drošību. To izpildi atbilstoši kompetencei kontrolē tiesībaizsardzības iestādes, kā arī VUGD, Veselības inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Vecāki atbildīgi par to, kādu nometni izvēlēties bērnam
Jaunatnes informācijas un mobilitātes centra „JUMC” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs jaunos MK noteikumus vērtē pozitīvi: „Šovasar organizatoriem ir vieglāk rīkot nometnes, ir saprotamas prasības, kuras nosaka valsts. Noteikumi precizē, kas kontrolē nometņu darbību.”
Kā pastāstīja A. Milovs, nometņu skaits krīzes ietekmē gandrīz nav sarucis. Ja tika prognozēts, ka vasaras nometnes valsts ekonomiskās situācijas dēļ varētu sarukt līdz pat 25 procentiem, tad šajā vasarā samazinājums ir tikai par aptuveni 10 procentiem. „Krīze patiesībā ir pozitīvi ietekmējusi šo jomu, jo nometnes ir izsijājušās un izdzīvojušas tikai labākās. Tās, kurām ir sakārtota dokumentācija, zinoši vadītāji un atbilstība noteikumiem,” norāda A. Milovs.
"Bērnu vecākiem ir tiesības pieprasīt, lai nometņu vadītāji pirms līguma slēgšanas uzrāda nometnes darbības atļaujas."
„JUMC” valdes priekšsēdētājs stāsta, cik liela nozīme ir vecāku dalībai un atbildībai, izvēloties nometni. Jāsāk ar to, ka jānoskaidro, vai izvēlētā bērnu vasaras nometne ir legāla. Vecākiem ir tiesības prasīt no organizatoriem, lai viņi uzrāda visas nepieciešamās atļaujas. Tāpat iespējams zvanīt uz „JUMC,” lai noskaidrotu, vai nometne ir legāla. Var ielūkoties interneta portālā www.nometnes.lv, kur izvietots plašs saraksts par katru nometni, tās vadītājiem, programmu, kā arī cita svarīga informācija. Bērna vecāki ir atbildīgi par to, ko izvēlas savai atvasei.
A. Milovs aicina vecākus pievērsties nometnes meklēšanai ļoti nopietni. Nevajadzētu atsaukties uz šaubīgiem sludinājumiem. Rūpīgi izpētīt līgumu, ko slēdz par bērna dalību nometnē. Būtu vēlams iepriekš iepazīt to vidi, kur bērns pavadīs visu nometnes laiku. Tāpat izrunāt, ko vēlas pats nometnes dalībnieks.
"Nereti laika trūkuma dēļ nometnes tiek izvēlētas steigā, pavirši izlasīti līgumi, nepietiekami pievērsta uzmanība bērnu drošībai un labsajūtai. "
„Nereti ir tā, ka vecāku intereses nesakrīt ar bērna vēlmēm. Vecāki bieži vien grib, lai bērns dodas uz kādu mācību nometni, taču atvase labprāt atpūstos no skolas. Šāda izrunāšanās un bērna vēlmju uzklausīšana ļautu izvairīties no gadījumiem, kad bērni zvana uz mājām un raudot saka, ka viņiem tur nepatīk. Jāļauj bērnam izpriecāties,” stāsta A. Milovs.
„JUMC” valdes priekšsēdētājs salīdzina bērnu vasaras nometnes tagad un pirms ekonomiskās krīzes valstī: „Treknajos gados nometnes bija pārpildītas. Trūka piedāvājumu, vecāki stāvēja rindās, bija gatavi maksāt lielākas summas un sūtīt vairākus bērnus no ģimenes. Arī paši nometnes organizatori varēja celt augstākas cenas, jo rēķinājās, ka nometne būs pilna. Tagad vecāki piedomā pie katra lata, ko tērē bērna nometnei, seko līdzi, vai tiek ievērots līgumā paredzētais. Nav tā, ka nometni var atļauties tikai bagāti vecāki. Ir dienas nometnes, kurām ir pašvaldības atbalsts, līdz ar to arī cena saprātīga. Tie var būt tikai trīs lati dienā.”
Nometņu organizatori spiesti cenas pazemināt
Šajā vasarā līdz jūlija sākumam valstī kopumā darbojās 400 nometnes, uz augustu komplektējas arī jaunas. Lielu popularitāti gūst dienas nometnes, tās visbiežāk organizē skolas un pašvaldības. A. Milovs norāda uz pēdējo gadu tendenci: „Ir tikpat kā izzudušas nometnes, kas notiek krievu valodā. Vecāki atvases ved uz latviešu nometnēm. Bieži vien bērni rotaļājoties runā abās valodās, notiek dabīga integrācija.”
Par lielākajām, ar bērnu vasaras nometnēm saistītajām problēmām Latvijā A. Milovs atzīst piemērotu telpu trūkumu – bērni visbiežāk mitinās viesu namos. Ārzemēs šādam nolūkam ir atvēlētas speciālas vietas. Viņš norāda, ka joprojām trūkst vecāku informētības. Nereti laika trūkuma dēļ nometnes tiek izvēlētas steigā, pavirši izlasīti līgumi, nepietiekami pievērsta uzmanība bērna drošībai un labsajūtai.
Šovasar situācija vērtējama kā laba
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) departamenta direktore Inga Millere norāda, ka šovasar bērnu nometnēs situācija ir laba: „Ir bijis tikai viens gadījums, kad nometnē atklāti nopietni pārkāpumi, kuru rezultātā cieta arī bērni.” 8. jūlijā Engurē nometnes vadītāju nolaidības dēļ izcēlās konflikts starp diviem zēniem, kā rezultātā viens no viņiem guva galvas traumu.
I. Millere skaidro, ka šis gadījums ir nepiedodams, atbildīgajiem darbiniekiem jau iepriekš bija jānovērš konflikts starp bērniem un tam nevajadzēja attīstīties tik tālu. Atklātas arī nepilnības dokumentācijā. Engures nometnes vadītājs apliecību par nometnes vadītāja tiesību iegūšanu uzrādīt nevarēja.
"Jaunie MK noteikumi palielina arī vecāku atbildību, kā arī pievērš valsts atbildīgo iestāžu lielāku uzmanību vasaras nometnēm."
Tomēr kopumā VBTAI departamenta direktore ļoti pozitīvi vērtē vasaras nometņu darbu. Uzlabotie MK noteikumi atvieglo darbu gan vadītājiem, gan valsts iestādēm, kas nometnes kontrolē.
Kā pastāstīja I. Millere, līdz šim bērnu nometņu pārbaude nav VBTAI prioritāte, jo šovasar inspektori bija ļoti noslogoti saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem, tomēr iespēju robežās tiek apmeklētas arī nometņu vietas. Inspektori runā ar bērniem, noskaidro viņu atsauksmes. Kopumā dalībnieki ir ļoti apmierināti.
Nometne „Annāriņas pasakas un leģendas Stāmerienā”
Portāls „LV.LV” devās uz Stāmerienu, lai apmeklētu bērnu nometni „Annāriņas pasakas un leģendas Stāmerienā”. Tajā bērniem tiek dota iespēja iejusties dažādu pasaku tēlu lomā. Noslēgumā paredzētas divas izrādes, kurās bērni atveidos pasaku tēlus. Bērni kļūs par režisoriem un scenogrāfiem, veidos tērpus un sagatavos visu, kas nepieciešams izrādei.
Vieta izvēlēta ļoti skaista un piemērota, jo pati Stāmeriena liek gremdēties pagātnes atmiņās, iztēloties sensenos laikus, kad Stāmerienas pils bija pilna ar ļaužu čalām. Mūs ļoti laipni sagaida nometnes direktora vietniece Ingūna Rauda. Viņa gādā par to, lai viss noritētu saskaņā ar plānoto. Tehniskās jaunrades nams „Annas 2” nometnes rīko jau vairākus gadus, taču Stāmerienā šī ir pirmā reize.
"Bērna vecāki ir atbildīgi par to, ko izvēlas savai atvasei."
Vadītāja atzīst: „Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad ir mazliet grūtāk. Ietekmē tas, ka Rīgā notika Dziesmu un deju svētki, arī ekonomiskā situācija ir pavisam cita, jāsaskaras ar dažādām problēmām. Tomēr ir Rīgas domes, kā arī Stāmerienas pašvaldības atbalsts.” Bērni šeit sabraukuši no Rīgas un Rīgas rajona un mitinās viesu namā „Sonāte”. Dalībnieki ir priecīgi un ar nometni apmierināti.
„Jaunie noteikumi kopumā palīdz organizēt nometnes – vienkāršota saskaņošanas procedūra, ja laicīgi uzsāk nometnes organizēšanu. Pozitīvi arī tas, ka nav jāmaksā par atļauju iegūšanu,” skaidro I. Rauda.
Vadītāja norāda, ka netiek pieļautas disciplīnas problēmas vai konflikti: „Svarīgi sabalansēt grupas lielumu ar pedagogu skaitu, kas šajā nometnē, manuprāt, ir veiksmīgi izdevies – seši pedagogi, viens brīvprātīgais, 20 bērni. Veicam visdažādākās aktivitātes, kas virzītas uz bērnu saliedēšanu. Problēmas, ar kurām jāsaskaras, ir savstarpējās attiecības un vērtību atšķirības.”
Liels solis ir sperts, sakārtojot bērnu nometņu organizēšanas noteikumus, vēl viens solis jāsper, lai savā starpā saprastos vecāki un organizatori, lai nebūtu informācijas trūkuma. Gala rezultātā bērna drošībai jābūt pirmajā vietā.
