Aizraujoša vasaras nometne bērniem ir saskarsmes un sadarbības skola, laiks kopīgiem piedzīvojumiem, kas ļauj atraisīties, atklāt sevī jaunus talantus, kļūt patstāvīgākam, apgūt sociālās prasmes saskarsmē ar saviem vienaudžiem un nometnes audzinātājiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Latvijas Republikā bērnu un jauniešu nometņu darbu regulē Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobrī izdotie noteikumi Nr. 447 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība” (izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 25. punktu).
Vēlas uzlabot bērnu nometņu darbību
Par bērnu nometņu darbību Latvijā no 2009. gada 1. jūlija atbild Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – Valsts izglītības satura centrs (VISC), kas izveidots, apvienojot Izglītības satura un eksaminācijas centru (ISEC), Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC) un Valsts speciālās izglītības centru (VSIC).
Inta Kraskeviča, VJIC pārvaldes vecākā referente: "Lai palielinātu bērnu nometņu darbā iesaistīto personu atbildību, VJIC izstrādājis Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”, kas paredz palielināt nometnes organizētāja, vadītāja un vecāku atbildību par bērna dalību un drošību nometnē, vienotas informācijas sistēmas par bērnu nometnēm izveidi, kā arī paredz nosacījumus bērnu ārvalstnieku dalībai Latvijas nometnēs.
MK noteikumu projekts palielina vecāku tiesības un pienākumus, slēdzot līgumu ar nometnes organizētāju, kā arī nometņu organizatoru atbildību. Tajā konkrēti norādīts, kāda informācija ietverama līgumā, kuru nometnes organizētājs slēdz ar vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem.
Projektā noteikti arī citi nometņu klasificēšanas kritēriji, jo to nepieciešamību paredz kontrolējošo dienestu izvirzītās prasības nometnes sagatavošanai un darbības uzsākšanai (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir atšķirīgas prasības dienas un diennakts nometnēm). Atšķirībā no šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem jauno noteikumu projektā ietvertās normas pārstrukturētas pa tematiskām grupām, lai noteikumi kopumā būtu pārskatāmāki un lietotājam vieglāk uztverami, akcentēts nometnes programmas izstrādes nozīmīgums un iekļauti galvenie nosacījumi programmas izstrādei.
Projektā ietverta arī jauna norma, kas paredz, ka 10 darba dienas pirms nometnes darbības uzsākšanas organizētājam jāiesniedz Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā saskaņotā iesnieguma kopija un informācija par nometni.
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs informāciju apkopo un publicē mājaslapā www.vjic.gov.lv.”
Vien jāpiebilst – šovasar nometnes būs beigušās, bet jaunie Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtības noteikumi tā arī nebūs stājušies spēkā. Valsts sekretāru sanāksmē minētais noteikumu projekts tika izskatīts 2009. gada 12. martā. Kā zināms, pēc saskaņošanas ministrijās visi projekti tiek virzīti MK apstiprināšanai.
Pirms slēdzat līgumu, vērtējiet!
Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), kuras funkcijas pēc reorganizācijas, visticamāk, pildīs Veselības inspekcija, izvēloties nometni, aicina bērnu vecākus noskaidrot ne tikai nometnes piedāvāto mācību vai izklaides pasākumu saturu, bet arī pārliecināties, ka nometnes rīkotāji parūpējušies par bērnu veselību un drošību un ir saņemti nepieciešamie atzinumi un saskaņojumi.
Nozīmīgs bērnu vasaras nometņu kvalitātes faktors ir atbilstošu higiēniskās drošības pasākumu ievērošana. Higiēnas prasības nometnēm ietver ne tikai tīrīšanas režīma nodrošināšanu, bet arī nosacījumus un prasības telpām, iekārtām un personālam, lai līdz minimumam samazinātu vai likvidētu iespējami kaitīgo vides faktoru (fizikālo, ķīmisko, bioloģisko) iedarbību.
Vecākiem arī pašiem ieteicams novērtēt nometnes teritoriju, uzmanība jāpievērš rotaļu un sporta ierīču drošumam – no kāda materiāla tās ir veidotas, vai ir droši nostiprinātas un nav redzamu bojājumu. Tāpat jāpārliecinās, vai nometnes teritorijā tiek nodrošināta sadzīves atkritumu savākšana un uzglabāšana.
Novērtējot telpas, to iekārtojumu un apdari, svarīgi painteresēties, vai ir ierīkotas visas nometnes programmas īstenošanai nepieciešamās telpu grupas: guļamtelpas, ēdnīca vai ēdamzāle, kultūras un atpūtas telpas, nodarbību telpas, sadzīves telpas, sanitārās telpas, telpas vai vietas apģērbu, apavu žāvēšanai un inventāra uzglabāšanai.
"Lai kādi būtu pieaugušo mērķi vai ambīcijas, vissvarīgākais ir, lai šo ambīciju rezultātā neciestu bērni, par kuriem viņi ir atbildīgi."
Pievērsiet vērību, vai tualetes telpas ir atbilstoši aprīkotas, vai ir nodrošināta iespēja nomazgāt rokas pēc tualetes lietošanas, kā arī pirms ēšanas (arī lauka apstākļu (telšu) nometnē). Tualetē jābūt tualetes papīram vai salvetēm, ziepēm un roku žāvēšanas vai susināšanas līdzeklim/ierīcei.
Attiecībā uz ūdensapgādi un ventilāciju noskaidrojiet, vai nometnes dalībnieki tiks apgādāti ar drošu un kvalitatīvu dzeramo ūdeni, der painteresēties, kad pēdējo reizi veiktas ūdens apgādes sistēmas laboratoriskās analīzes un kādi ir to rezultāti. Nometnes telpām jābūt tādām, lai tās būtu iespējams vēdināt.
Lai pārliecinātos par tīrības nodrošināšanu nometnē, aicinām noskaidrot, vai ir sastādīts telpu uzkopšanas plāns. Nometnes telpu mitrā uzkopšana ir jāveic katru dienu, lietojot mazgāšanas līdzekļus. Tualetes jāuzkopj pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes dienā, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus.
Lai uzturs neradītu veselības problēmas, vecākiem būtu jāpārliecinās, vai uzņēmums, kas nometnē nodrošinās ēdināšanu, ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Ja nometnes ir saistītas ar atrašanos dabā, vajadzētu atcerēties par profilakses pasākumiem pret ērcēm – par piemērotu apģērbu, ērču un odu atbaidīšanas līdzekļiem, kā arī vakcināciju pret ērču encefalītu.
Ja nometnes teritorijā vai tās tuvumā atrodas peldvieta, ieteicams pārbaudīt, vai tā ir oficiāla peldvieta un vai peldūdens ir veselībai nekaitīgs. Lai novērstu ar peldēšanos saistītu traumatismu, bērni peldēšanās laikā jāpieskata.
Par bērnu iesaistīšanu ar mācību procesu nesaistītu pienākumu veikšanā
Izglītības kvalitātes valsts dienests (bijusī Izglītības valsts inspekcija) atbalsta nepieciešamību apgūt pašapkalpošanās prasmes un iemaņas, piemēram, savas darba vietas sakārtošanu pēc mācību stundas, sava šķīvja novākšanu pēc pusdienām skolas ēdnīcā u. c. Minētās iemaņas varētu attīstīt arī bērnu vasaras nometnēs. Piemēram, nometnes "Pie Sprīdīša” bērni jau veic nelielus praktiskos darbiņus teritorijas uzkopšanā, stāsta nometnes organizators Aleksandrs Kalvāns.
Ņemot vērā starptautiskās konvencijas un bērnu tiesību aizsardzības normatīvos aktus, bērnu līdzdalība skolas (šajā gadījumā – nometnes) un tās teritorijas uzkopšanā un labiekārtošanā var notikt brīvprātīgi ar bērna vecāku piekrišanu. Vēlams būtu šo atļauju noformēt kā vecāku iesniegumu nometnes vadītājam. Pirms papildu pienākumu noteikšanas ir jāizvērtē arī iespējamie riski, kādi pastāv, atļaujot bērniem iesaistīties sadzīves darbu veikšanā. To, kādu pienākumu izpildē (ar vecāku atļauju) drīkst iesaistīt bērnus, var iestrādāt bērnu nometnes nolikumā un iekšējās kārtības noteikumos, kurus saskaņo ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI).
Pievērsiet uzmanību bērniem!
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad liela daļa vecāku vairs nevar atļauties bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm, kā arī nometņu skaits ir samazinājies un bērniem bieži vien nākas palikt mājās vieniem, VBTAI aicina vecākus pievērst uzmanību bērnu drošībai.
Zvani uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 80006008 liecina, ka vasarā bērni nav nodarbināti, garlaikojas un nezina, kā pavadīt brīvlaiku. Tomēr, neraugoties uz krīzes situāciju, vasaras brīvdienu nometnes tiek organizētas un arī šogad VBTAI turpina ierastās pārbaudes, kuru laikā pārrunā ar bērniem drošības jautājumus, piemēram, drošību uz ūdens. Vienlaikus inspektori uzklausa bērnu viedokļus par nometnes norisi, organizētajiem pasākumiem un savstarpējām attiecībām nometnē.
"Viņiem visiem ir darbs un ir sava iztikšana. Prieks pašiem un nometnes bērniem."
Daina Upīte, VBTAI galvenā inspektore: "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija divos mēnešos ir pārbaudījusi 26 bērnu vasaras nometnes. Līdz šim ir saņemtas divas sūdzības no vecākiem, tomēr pārbaudot minētie fakti nav apstiprinājušies. Šogad būtiski pārkāpumi bērnu vasaras nometņu darbā nav konstatēti. Visbiežāk bērniem pieejamā vietā nav izvietota informācija ar nometnes darbinieku un glābšanas dienestu tālruņiem, vairākās nometnēs nav bijuši izstrādāti peldēšanās noteikumi. Lielākoties bērni izsaka prieku par iespēju interesanti un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, un inspekcija pateicas visiem nometņu vadītājiem un darbiniekiem par viņu pašaizliedzīgo darbu.”
Inspektore norāda, ka šogad nepietiekamā bērnu skaita dēļ vairākas nometnes tiek atceltas. Nometņu organizatori ir spiesti mainīt plānotos pasākumus, atsakoties no ekskursijām un dārgākiem pasākumiem un piedāvājot bērniem pārgājienus tuvākā apkārtnē. Aizvien populārākas kļūst dienas nometnes, kurās bērni attīsta savas prasmes un saturiski pavada laiku no rīta līdz pēcpusdienai.
"Līčmuižas” nometnes
Portāls "LV.LV” bija Līčupē, kas atrodas 85 kilometru attālumā no Rīgas un 15 kilometrus no Ērgļiem. Ceļa "Rīga – Ērgļi” kreisajā pusē bijušajā Aptiekas mājā atrodas viesu nams "Līčmuiža”. Norobežojoties no sabiedrības negācijām, vēlos piebilst – nometni izvēlējos nejauši, aplūkojot VJIC mājaslapā www.vjic.gov.lv sadaļā "Bērnu nometnes” ievietoto informāciju un piezvanot uz vairākām nometnēm, kas savu darbību bija pieteikušas šajā laika posmā. Nometnes "Pie Sprīdīša” Amatas novada Drabešu pagastā organizators A. Kalvāns sacīja, ka diemžēl trešā nometne nepietiekamā dalībnieku skaita dēļ nenotiks, savukārt āra dzīves apmācību centrs "Pelēkais vilks” mums šoreiz šķita par tālu.
"Līčmuižā” tobrīd notika jau devītā bērnu vasaras nometne un vēl notiks, ja vien gribētāji būs, teic nometņu organizators, saimnieciskās darbības veicējs Raimonds Fārenhorsts. Par saprātīgu cenu, kas atbilst nometnē piedāvātajām ērtībām, lauku mierā un klusumā atpūtās astoņi bērni no Rīgas, Rīgas rajona un citām Latvijas vietām. Kādam varbūt šāds skaitlis ir par mazu, lai būtu izdevīgi uzņemties rūpes un atbildību, taču nometnes organizators atteic: "Mēs visi strādājam.” Nometnes darbā iesaistīti arī ģimenes locekļi – dēls Rinards ir šaušanas nodarbību instruktors un māca ģitārspēli. Viņiem visiem ir darbs, un ir sava iztikšana. Prieks pašiem un nometnes bērniem.
Madara, Hugo, Žaks un citi bērni labprāt piekrīt sarunai, jo ir pozitīvi noskaņoti un stāsta, kas viņiem te patīkot: viņi peldoties un sportojot – teritorijā ir gan baseins, gan volejbola laukums. Viņi iemācījušies daudz jauku lietu, piemēram, kreklu un trauku apgleznošanu. Esot paredzēts arī brauciens ar laivām (ja būs attiecīgi laika apstākļi), peintbols un vēl, un vēl… Nemaz nerunājot par to, cik draugu iegūts!
Nometnes vadītāja Irita Žīgure atbraucējiem laipni izrāda telpas un nometnes apkārtni, pēc tam ceļ priekšā biezu mapi ar vecāku un nometnes vadības līgumiem, atļaujām un dažādiem saskaņojumiem no valsts institūcijām. Priekštelpā pie ziņojumu dēļa – nometnes iekšējās kārtības noteikumi un cita noderīga informācija: palīdzības dienestu un nometnes darbinieku tālruņu numuri, nometnes darba plāns u. c.
Vecākiem, lai nebūtu pārsteigumu un lieku uztraukumu, lai viņi vairāk uzticētos nometnes vadībai, Irita iesaka: "Parakstot līgumu, vispirms izvērtējiet reālo situāciju nometnē, kurā kādu laiku dzīvos jūsu atvase, noskaidrojiet, vai nometnes noteikumi un programma jums ir pieņemami, jo ir tikai normāli, ja iestāde paziņo, ka neuzņemas atbildību, piemēram, par mobilajiem tālruņiem, nevis liedz sakarus. To pašu gribu teikt par kabatas naudu. Jebkurā nometnē tiek noteikts arī apmeklējumu laiks, un, ja ļoti gribas satikt savus bērnus, tas taču netiek liegts! Iepriekš sazvanoties par visu varam vienoties.”
Der tikai piebilst, lai kādi būtu pieaugušo mērķi vai ambīcijas, vissvarīgākais ir, lai šo ambīciju rezultātā neciestu bērni, par kuriem viņi ir atbildīgi. Tiem bērniem, kam vasarās nav, kur izbraukt ārpus pilsētas, nometnes dod iespēju satikt jaunus draugus, kopīgi nodarboties ar sportu vai radošām aktivitātēm. Un bieži vien bērnu domāšana ir tālu prom no vecāku aizdomīguma un neuzticības, tāpat citām negācijām, kas pieaugušajiem traucē rast kopīgu valodu.