Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzņēmumu reģistra konsultatīvās padomes locekļi un tieslietu ministrs Mareks Segliņš pārrunāja atbalsta palielināšanas iespējas uzņēmējiem krīzes apstākļos, tostarp Komerclikuma grozījumu jaunās iespējas.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
2009. gadā ir reģistrēti 9200 jauni uzņēmumi, kas ir aptuveni par 25% mazāk nekā pirmskrīzes gados. Komercvirziena izvēlē joprojām dominē tirdzniecība, arī finanšu konsultāciju pakalpojumi. Uzņēmumu reģistra informācija liecina – kļūst aktīvāki jaunieši, sievietes vairāk pievēršas grāmatvedības pakalpojumu biznesam, vīrieši - celtniecībai.
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis informēja, ka jaunu subjektu reģistrācijā joprojām visvairāk ir SIA – 81% no visām uzņēmējdarbības formām. Iespēja, ka SIA varēs reģistrēt ar pamatkapitālu viens lats, acīmredzot šo situāciju pavērsīs vēl radikālāku par labu tieši SIA dibināšanai.
Virkne jautājumu, kas tika apspriesti konsultatīvajā padomē, saistīti ar Komerclikumu, kā arī pašreiz Saeimā izskatāmajiem un vēl topošajiem šī likuma grozījumiem un priekšlikumiem. Likumprojekts, kas paredz arī uzņēmuma vienkāršotu dibināšanu, 11. martā tika pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikumu trešajam lasījumam jāiesniedz līdz 25. martam. Pagaidām paredzams, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. maijā.
Par valdes locekļu pilnvarām
Latvijas Tirgotāju asociācija konsultatīvajai padomei rosinājusi izskatīt iespēju atteikties no komercsabiedrību valdes locekļu pilnvaru termiņu noteikšanas.
Atbilstoši Komerclikuma 224. pantam valdes locekļu pilnvaras jāatjauno reizi trijos gados. R.Balodis informēja, ka grozījumos jau ir iestrādāta norma, paredzot, ka komercsabiedrību valdes locekļus turpmāk varēs ievēlēt uz nenoteiktu laiku, ja vien statūtos nav atrunāta citāda kārtība.
Kā padomei paskaidroja tieslietu ministrs Mareks Segliņš, apspriežot šo priekšlikumu, novērtēts, ka nebūtu jānosaka termiņa ierobežojums, līdz ar to samazinās procedūru skaits, retāk jāapmeklē Uzņēmumu reģistrs. Taču, ja uzņēmēji vēlas noteikt termiņus, tas būtu viņu ziņā.
Lai nekaitētu viegli valdes un dalībnieku maiņas nosacījumi
Ārvalstu investoru padome darījusi zināmu par problēmām saistībā ar kapitālsabiedrības valdes un dalībnieku maiņas nosacījumiem Komerclikumā. Kā informēja investoru padomes pārstāvis Māris Vainovskis, tiklab vietējie, kā arī ārvalstu uzņēmēji ir norūpējušies par kapitāldaļu, par savu uzņēmumu drošību. Ārvalstu investoru un vēstniecību komercatašeju līmenī ir paustas bažas, vai pašreizējais liberālais normatīvais regulējums nav iebraukšana no viena grāvja otrā.
Pašreiz negodprātīgi ir iespējams nomainīt kapitālsabiedrības valdes locekli, pamatojoties tikai uz vienas personas, tā dēvētā jaunā valdes locekļa, parakstu, proti, kad tiek sagatavots izraksts no dalībnieku sapulces, kura pareizību apliecina jaunais valdes loceklis, viņš arī paraksta pieteikumu reģistrācijai. Šādi dokumenti atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tie tiek reģistrēti. Un praksē jau ir bijuši gadījumi, ka uz negodprātīgi sagatavota dokumenta pamata ir pārreģistrēta gan izpildinstitūcija un vēl ļaunāk – akcionāri vai dalībnieki.
Seku novēršana līdzinoties cīņai ar vējdzirnavām. Pēc trim četriem gadiem, kad tas varbūt izdodas, ir jau par vēlu, jo ir neatgriezeniski pazaudēta biznesa iespēja. Tāpēc Tieslietu ministrijai tiek lūgts izvērtēt, kādā veidā šo problēmu varētu novērst. Ārvalstu investoru padome domā rosināt, lai uzņēmējam, grozot statūtus vai arī dibinot firmu, ir iespēja parakstīties zem smagāka regulējuma kapitāldaļu īpašnieku maiņai un sapulču norises dokumentēšanai. Jo visas problēmas pamatā esot „šis slavenais izraksts”.
Koriģējot nosacījumus, nevajadzētu apgrūtināt mazo uzņēmumu darbību. Taču lielākiem uzņēmumiem, kur ir šāds strīdu risks, kur ir vairāk akcionāru, varētu paredzēt regulējumu, ka uzņēmums statūtos vai citādi var noteikt, ka, piemēram, izraksta iesniegšana šādu uzņēmēju lietās nav iespējama un jāiesniedz pilns protokols. Savukārt protokolā dalībnieku sapulces vadītāja un sekretāra parakstu apliecinātu zvērināts notārs – tas būtu apliecinājums, ka sapulce notiek kontrolētā vidē. Ārvalstu investoru padomei esot arī citi priekšlikumi.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis pauda viedokli, ka, izstrādājot jaunas procedūras, būtu nepieciešams uzņēmēju atbalsts to ieviešanai. Viņš gan atzina, ka, vienojoties par kādu papildu procedūru, kas vērsta uz drošību, tā šajā aspektā būtu svarīga.
"Uz negodprātīgi sagatavota dokumenta pamata ir pārreģistrēta izpildinstitūcija un vēl ļaunāk – akcionāri vai dalībnieki."
Savas korekcijas procedūrās ienes elektroniskās saziņas, reģistrēšanās un apliecinājumu iespējas. Tālab, ieviešot elektronisko parakstu, reģistrējot uzņēmumu, varētu tikt piedāvāta iespēja, ievadot visu nepieciešamo informāciju veidlapā, izvēlēties, piemēram, vai uzņēmējs vēlas drošo SIA, kur vajadzīgs pilns protokols, vai mazāk prasību.
R.Balodis uzsver, ka tehnoloģizācija, elektroniskā reģistrēšana vienlaikus prasa arī vienkāršošanu. Un, visticamāk, ka uzņēmējs slieksies izmantot vienkāršākās procedūras.
Kā informēja TM Civiltiesu departamenta direktore Anita Zikmane, ministrijas priekšlikums ir paredzēt nepieciešamību apliecināt parakstus vai nu pašiem dalībniekiem par dalībnieku maiņu, vai arī uzticēt to Uzņēmumu reģistram. Jo problēma, pēc speciālistu domām, ir kapitālsabiedrības dalībnieku maiņa.
“Savukārt attiecībā uz jauna valdes locekļa iecelšanu vai nozīmēšanu ir runa par īpašu kārtību, kurā mēs arī vēlētos redzēt, ka jaunais valdes loceklis ir ar drošu elektronisku parakstu, ar parakstu, kas apliecināts pie notāra Uzņēmumu reģistrā un kas ir sevi atļāvis iecelt par valdes locekli,” apsvērumus izklāstīja A.Zikmane.
Par dabā neatrodamiem uzņēmumiem
Ilgstoši neatrisināta problēma ir komersantu fiktīvās juridiskās adreses. Tirgotāju asociācija uzskata, ka nepieciešams mehānisms, lai novērstu tādu uzņēmumu pastāvēšanu, kas nav atrodami, kaut arī reģistrēti Uzņēmumu reģistrā. R.Balodis informēja, ka TM strādā pie vienkāršas likvidācijas shēmas izveidošanas.
Arī šajā jautājumā “liberalizācija ir pāršāvusi pār strīpu”, atzīst tieslietu ministrs. Jo zināmi taču stāsti par to, kādas grūtības un pat tiesu darbi sagaidāmi, ja kādu savā īpašumā piedeklarējušos mēģina dabūt ārā no „mājas grāmatas”.
Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs uzskata, ka ir situācijas, kurās valstij būtu jārīkojas stingrāk, un par jebkuru nepatiesu ziņu sniegšanu valstij vajadzētu iekasēt kādu summu.
Komerclikumam ir paredzēti grozījumi, ka jaundibinātiem uzņēmumiem reģistrējoties, kā arī mainot juridisko adresi būs jāiesniedz ēkas vai telpu izmantošanas atļauja. Izņēmums būs tās SIA, kuras īpašnieks ir arī objekta īpašnieks.
Uzņēmējiem nākas saskarties ar dažādu reģistru datu nesakritībām, nereti reģistros nav fiksēta ēkas adrese. Nododot ēku ekspluatācijā, tai piešķir adresi, pašvaldībai ir pienākums šo adresi nosūtīt uz Valsts zemes dienestu, taču gadās, ka tas nav izdarīts. Pašreiz Valsts zemes dienests strādā ar pašvaldībām, lai tās jaunpiešķirto adresi ievadītu adrešu reģistrā pašas, informēja M.Lazdovskis.
Tomēr starpgadījumos esot vienkārša alternatīva: ja cilvēkam uz rokas ir pašvaldības lēmums par adreses piešķiršanu, tad, pat ja šī adrese nav reģistrēta, tas ir pietiekams pamats, lai uzņēmumu reģistrētu. Protams, var būt gadījumi, kad kāds vēlas uzņēmumu reģistrēt ātrāk, pirms nokārtota īpašuma nodošana ekspluatācijā. Taču, ja tiktu koriģēti šie nosacījumi, ir jāpadomā arī par konsekvencēm, kas no tā izrietētu, tostarp, vai vēlamies atbalstīt situācijas, kad uzņēmumi tiek reģistrēti jaunbūvēs un objektos, kuros ir tikai pamati, spriež M.Lazdovskis.
Valsts likusi darīt, neatbrīvojot no izdevumiem
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvis Andris Rozentāls informēja, ka Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas likums kredītiestādēm nosaka pienākumu pārliecināties par klienta sniegto ziņu atbilstību valsts publiskajiem reģistriem, kādu ir septiņi. LKA atgādina, ka Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis, ir pārņēmusi atbilstošo Direktīvu.
Likums ir spēkā pusotru gadu, un kredītiestādes joprojām maksā reģistriem par likuma izpildei nepieciešamo informāciju. LKA vēlas uzzināt, kad varētu tapt izmaiņas likumā par Uzņēmumu reģistru saistībā ar to, lai šo informāciju varētu saņemt bez maksas, jo pašreiz divu svarīgāko reģistru – Uzņēmumu reģistra un Iedzīvotāju reģistra – informācija ir maksas pakalpojumi.
Uzņēmumu reģistrs varētu sniegt informāciju papīra formā, taču reģistra elektroniskās informācijas turētājs ir privātuzņēmums „Lursoft”. Problēmas risinājums ir iespējams, taču tas jāveic kopā ar trešo personu, kas ir sistēmas turētājs, norādīja R.Balodis. Bankas, kā paskaidroja LKA pārstāvis, neizmanto informāciju, kas nav tiešsaistes režīmā.
M.Lazdovskis uzskata: ja valsts ir uzlikusi bankām pienākumu pārbaudīt datus pēc reģistriem, vajadzētu šo jautājumu atrisināt.
Mazāk tēriņu oficiālajai publikācijai
Pēdējā laikā Uzņēmumu reģistrā ļoti bieži interesējas, kad varēs dibināt uzņēmumu par vienu latu. Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā izskatītajos Komerclikuma grozījumos normu, ka jebkura fiziska persona varēs dibināt SIA ar pamatkapitālu, sākot no viena lata. Vienlaikus likumā tiek paredzēts, ka būs mazāk jāmaksā par uzņēmuma reģistrēšanu un ieraksta publicēšanu.
Latvijas Tirgotāju asociācija ierosina atteikties no obligātajām publikācijām oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, aprobežojoties ar informācijas ievietošanu Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Tirgotāji arī prasa samazināt publikācijas maksu.
M.Lazdovskis informēja, ka ar nākamā gada 1. janvāri oficiālais laikraksts „Latvijas Vēstnesis” papīra formā vairs netiks izdots.TM ir izstrādājusi koncepciju par oficiālo elektronisko publikāciju. Dokuments atrodas pēdējā saskaņošanas stadijā. Tiks rakstīts arī speciāls likums par normatīvo aktu izsludināšanu, kurā oficiāli avīze tiks aizstāta ar oficiālu elektronisko vietni.
"Ja ir pašvaldības lēmums par adreses piešķiršanu, tad, pat ja šī adrese nav reģistrēta, tas ir pamats, lai reģistrētu uzņēmumu."
Attiecīgajā e-vietnē tiks publicēti ne tikai likumi un Ministru kabineta noteikumi, bet arī komercreģistra informācija, notāru oficiālie sludinājumi, tiesu izpildītāju izsoles. Tad, kad tiks ieviesta oficiālā elektroniskā publikācija, izmaksas visiem varētu samazināties aptuveni par 30 procentiem.
Maksājumu jautājums ir apspriests arī diskusijās par mikrouzņēmumiem. Komerclikuma grozījumu otrajā lasījumā 11. pants “Komercreģistru izsludināšana” papildināts ar normu attiecībā uz jaunajām mikrouzņēmējsabiedrībām, proti – maksa par šādas jaunas SIA komercreģistra ierakstu izsludināšanu nedrīkst pārsniegt ar šī ieraksta izsludināšanu saistītos administratīvos izdevumus. Grozījumos analogi ir papildināts 15. pants “Valsts nodeva”.
Par reģistru dažādības grupēšanu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras juridiskais direktors Jānis Endziņš uzskata, ka strukturālo reformu ietvaros būtu lietderīgi veikt dažādu reģistru sakārtošanu sistēmā. Viņaprāt, varbūt tieši pašreiz būtu jēga reformai, lai valstī izveidotu vienu lielu reģistru. M.Segliņš atgādināja – klientiem būtiskāk, lai viss noris ātri un ar mazākām izmaksām. Tāpēc būtu nepieciešams mēģināt reģistrus jūgt kopā. Pasaulē ir dažāda prakse, kā reģistri tiek savienoti. Piemēram, Norvēģijā visi esot sasēdināti vienā ēkā.
M.Lazdovskis uzsvēra, ka pašreiz ir vēlme koncentrēt pakalpojumu pieejamību, piemēram, salikt vienuviet Uzņēmumu reģistru, Zemesgrāmatu, Valsts zemes dienestu – lai katru atsevišķo reģistru neapkalpotu trīs serveri, bet viens. Par novēroto, ka joprojām iestādes sūta iedzīvotājus ar izziņām no viena lodziņa pie otra, tieslietu ministrs norādīja: neviena valsts iestāde nedrīkst prasīt datus, kas ir iegūstami citā valsts iestādē.
Lata firmu darbībai prognozē galvassāpes
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāvis Ingus Gailums izklāstīja bažas saistībā ar jaunā Maksātnespējas likuma projektu situācijā, kad Komerclikums paver iespēju dibināt viena lata firmu – tātad uztaisīt biznesu no viena lata. Viņa retoriskais jautājums ir - cik no šiem dibinātajiem paliks pēc gada un kas notiks ar kreditoriem pēc šo uzņēmumu likvidācijas? Jo neesot šaubu, ka maksātnespējas gadījumu skaits pieaugs, it īpaši saistībā ar Maksātnespējas jauno likumu (projekts Saeimā), kur sanācija ir izsvītrota, izlīgums izsvītrots un tiesiskās aizsardzības process divu mēnešu garumā vien vairs nav iespējams, tāpēc jauno likumu “nav jāsauc par Maksātnespējas likumu, bet saucam par apbedīšanas pakalpojumu likumu vai bankrota likumu”.
Tieslietu ministrs M.Segliņš uz to bilda, ka var jau atrast arī pamatu ironijai. Taču ideja ir radusies, jo latvietis savam biznesam ir krietni kūtrāks nekā ļaudis citās valstīs, tāpēc spriests, ka jāsniedz dažādi piedāvājumi, lai dotu pirmo impulsu darboties.
Arī J.Endziņš uzsvēra, ka iniciatīvas ir virzītas, lai strādātu dažādos virzienos. Situācija ekonomikā nav laba, un arī viena lata SIA iespēja nav brīnumzāles, lai ekonomika acumirklī ietu augšup. Ir jārada sistēma un soli pa solim jārada dažādu pasākumu kopums, kas varbūt var radīt izšķirīgo grūdienu, jo tikai kopums var iekustināt ekonomisko aktivitāti, rezumēja uzņēmēju pārstāvis.
