Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sieviešu Eiropā ir vairāk nekā vīriešu, darba tirgū vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, bet ES un tās valstīs pie varas galvenokārt ir vīrieši. Dzimumu proporcijas statistika nav tikai fons, bet fakti, kas būtu jāņem vērā attīstības stratēģiem.
FOTO: www.growclicks.com
Taču pašreizējo krīzi ne tikai emocionāli smagāk jūt sievietes – ekonomiskās depresijas seku pētījumos allaž ir norādes uz to, ka bezdarba risks un citas ekonomisko problēmu izpausmes visvairāk apdraud tieši sievietes.
EK ierosina jaunu ekonomikas stratēģiju: Eiropa 2020
Eiropas Komisija šomēnes pieteica stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pārvarēt kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem postošāko krīzi un sagatavot ES ekonomiku izaugsmei nākamajā desmitgadē. Komisija noteikusi trīs svarīgākos virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus ES un valstu līmenī: gudra izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību).
EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu uzsvēris – ekonomikas ir nesaraujami saistītas, neviena dalībvalsts nevar efektīvi atrisināt pasaules mēroga problēmas, rīkojoties izolēti, tāpēc mērķu sasniegšanai ir jāmobilizē visi dalībnieki Eiropā. „Ja mēs to nespēsim, rezultāts varētu būt „zudusi desmitgade”, ko raksturo relatīva lejupslīde, ilgstoši ierobežota izaugsme un strukturāli augsts bezdarba līmenis.”
Tādēļ stratēģijā „Eiropa 2020” ir izklāstīts redzējums par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku nākamajā desmitgadē. Piecus reprezentatīvus ES līmeņa pamatmērķus dalībvalstis tiks aicinātas pārņemt savos valsts mērķos, atspoguļojot šādas sākumpozīcijas:
Mērķu sasniegšanai Komisija stratēģijā iekļāvusi vairākas pamatiniciatīvas, tostarp pārorientēt politiku pētniecībā, izstrādē un inovācijās uz galvenajām problēmām, likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu, lai atklājumi varētu pārtapt par ražojumiem. Piemēram, izmantojot Kopienas patentu, uzņēmumi varētu ietaupīt 289 miljonus eiro gadā.
Ir jāstiprina Eiropas augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un starptautiskā pievilcība, veicinot studentu un jauno speciālistu mobilitāti, brīvajām darbavietām visās dalībvalstīs jābūt labāk pieejamām visā Eiropā.
"Eiropieši vidēji strādā par 10% mazāk stundu nekā amerikāņi un japāņi."
Līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt pieejamam ātrgaitas internetam – tāds ir digitālās programmas mērķis. Jāpalīdz rūpniecības bāzei kļūt konkurētspējīgai pēckrīzes pasaulē un jāveicina uzņēmējdarbība.
Jaunu iemaņu un darbavietu programmas mērķis ir radīt nosacījumus darba tirgu modernizācijai, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni un nodrošinātu ES sociālo modeļu ilgtspēju laikā, kad „demogrāfiskā sprādziena” paaudzes pārstāvji aiziet pensijā.
Komisija aicina valstu un valdību vadītājus uzņemties līdzatbildību par jauno stratēģiju un apstiprināt to Eiropas Padomes pavasara sanāksmē. Arī Eiropas Parlamenta nozīme pieaugs, norādīts EK pārstāvniecības Latvijā informācijā par nākamās desmitgades stratēģiju.
Sieviešu hartā uzsver līdztiesību
Pirms Starptautiskās sieviešu dienas Eiropas Komisija pieņēmusi Sieviešu hartu. Politiskajā deklarācijā ir izklāstītas piecas galvenās darbības jomas un apņemšanās dzimumu līdztiesības perspektīvu nākamajos piecos gados iekļaut visās politikas jomās, vienlaikus veicot īpašus līdztiesības veicināšanas pasākumus, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Hartā ir iekļautas vairākas saistības, kuru pamatā ir kopīgi pieņemtie principi sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā. Tās mērķis ir arī veicināt līdztiesību darba tirgū un vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības panākšanu sievietēm un vīriešiem, piemēram, izmantojot stratēģiju „Eiropa 2020”, turpmāko piecu gadu laikā ievērojami samazināt atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā.
Kā liecina jaunākais Eirobarometra pētījums par dzimumu līdztiesību, 62% eiropiešu uzskata, ka daudzās sabiedrības jomās joprojām pastāv dzimumu nelīdztiesība. Eiropiešu izpratnē, divas svarīgākās prioritātes ir pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana un atšķirību samazināšana sieviešu un vīriešu darba samaksā (attiecīgi 92% un 82% no respondentiem uzskata, ka šie jautājumi ir jārisina nekavējoties).
Pašlaik vīriešu un sieviešu atalgojuma vidējā atšķirība ES ir 18 procenti. EK plāno veikt vairākus pasākumus, lai nākamo piecu gadu laikā ievērojami samazinātu atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā. Nav izslēgta jaunu juridisko pasākumu ieviešanas iespēja. Komisija paredz apspriesties ar Eiropas sociālajiem partneriem un veikt analīzi par dažādu risinājumu, piemēram, stingrāku sankciju, atalgojuma pārskatāmības nodrošināšanas un regulāru ziņojumu par darba samaksas atšķirībām, ietekmi.
Darba tirgū sieviešu mazāk
Eiropā nodarbinātības līmenis (69%) 20-64 gadu vecuma grupā ir ievērojami zemāks nekā citur pasaulē, norādīts EK jaunās stratēģijas dokumentos, turklāt nodarbinātas ir tikai 63% sieviešu, salīdzinot ar 76% vīriešu. Savukārt pirmspensijas 55-64 gadu vecumā Eiropā ir nodarbināti tikai 46% iedzīvotāju, bet ASV un Japānā šāda vecuma iedzīvotāju nodarbinātība ir vairāk nekā 62 procenti. Turklāt eiropieši vidēji strādā par 10% mazāk stundu nekā amerikāņi un japāņi.
Eiropas Savienībā ir pusmiljards iedzīvotāju. Pirmskrīzes statistika liecina, ka 2008. gadā ES bija nodarbināti 65,9% iedzīvotāju. Augstākā nodarbinātība bija Dānijā – 78,1%, zemākā – Maltā (55,5%) un Ungārijā (56,7%). Savukārt Latvijā nodarbinātība (68,6%) pašreiz ES izvirzītajam 75% mērķim bija tuvāk nekā vairākās citās jaunajās ES dalībvalstīs. 2008. gadā vidēji ES strādāja 59,1% sieviešu un 72,8% vīriešu, Latvijā – 65,4% sieviešu un 72,1% vīriešu.
ES darba tirgus izaugsmes gados no 2000. līdz 2008. gadam nodarbināto skaits pieauga aptuveni par 17 miljoniem, galvenokārt pateicoties sieviešu ienākšanai darba tirgū un vecāka gadagājuma iedzīvotāju nodarbinātības pieaugumam. Krīze atsevišķas nodarbināto grupas var ietekmēt vairāk, secināts ES apskatā „Nodarbinātība 2009”. Visstraujāk darbavietas tika zaudētas nozarēs, kurās ir augstāka vīriešu nodarbinātība, piemēram, būvniecībā.
Saskaņā ar „Eurostat” aktuālajiem datiem ES šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, bezdarba līmenis vīriešiem ir pieaudzis no 7,8 līdz 9,7 %, sievietēm – no 8,1 līdz 9,3 procentiem. Visstraujākais bezdarba pieaugums gada laikā bijis Latvijā – no 12,3 līdz 22,9 procentiem. Vīrieši darbu zaudējuši izteiktāk nekā sievietes - no 14,9% līdz 26,6 procentiem, sievietes – no 9,7% līdz 19,2 procentiem.
Eiropas nodarbinātības un sociālo lietu ministri 8. un 9. martā apspriedīs jauno kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu. EK jau ir uzsvērusi, ka ir būtiski mazināt ekonomiskās krīzes tūlītējo sociālo ietekmi, taču vienlaikus jārisina arī ilgtermiņa strukturālās problēmas. ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors norādījis: lai gan situācija starp dalībvalstīm ievērojami atšķiras, iekšpolitikā ir svarīgi iespējami mazināt krīzes ietekmi, lai aizsargātu mājsaimniecības un indivīdus, novērstu atstumtību.
Nabadzības riska pakļautībā
Latvijā pērn no 2,26 miljoniem iedzīvotāju 53,9% bija sievietes. Šī proporcija ir ļoti pastāvīga, tāda tā bijusi arī pagājušajā gadsmitā.
Visā Savienībā sieviešu vidējais mūža ilgums ir cienījamāks nekā vīriešiem – apmēram par desmit gadiem. Jaunajās valstīs, salīdzinot ar labklājības zemēm, gan vīriešiem, gan sievietēm mūžs apraujas apmēram par 10 gadiem ātrāk.
Saskaņā ar „Eurostat” datiem 2006. gadā viszemākais paredzamais vidējais mūža ilgums tika lēsts Lietuvas (65,3 gadi) un Latvijas vīriešiem (65,4 gadi), visaugstākais – Zviedrijas un Kipras vīriešiem (78,8 gadi). Sievietēm atšķirība atkarībā no labklājības lēsta mazāka – zemākais sagaidāmais vidējais mūža ilgums tika paredzēts Rumānijā (76,2 gadi), Latvijā un Bulgārijā (76,3 gadi), augstākais – Spānijā un Francijā (84,4 gadi).
"Pašlaik vīriešu un sieviešu atalgojuma vidējā atšķirība ES ir 18 procenti."
Savukārt iedzīvotājiem, kuri 2006. gadā jau bija sasnieguši 65 gadu vecumu, prognozētais atlikušā mūža ilgums vismazākais bija Latvijas vīriešiem – 12,7 gadi, visilgākais Francijas vīriešiem – 18,2 gadi. 65 gadu sasniegušajām sievietēm tika prognozēts, ka vidēji vismazāk dzīves gadu vēl atvēlēts Bulgārijas iedzīvotājām (16,3 gadi), visvairāk Francijas sievietēm (22,7 gadi), Latvijas sievietēm – 17,3 gadi.
Latvijā strādājošo nabadzības riska indekss (iedzīvotāju īpatsvars zem izraudzītā nabadzības riska sliekšņa procentos) kopš 2005. gada ir pieaudzis no deviņiem līdz 11 procentiem 2009. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Detalizētas informācijas par pērno gadu vēl nav, bet 2008. gadā sievietēm darbspējas vecumā (18-64 gadi) šis riska procents (12%) bija augstāks nekā vīriešiem.
Vēl stabilajā 2007. un 2008. gadā eiropiešu sabiedrības vērtējot, Latvija tika minēta kā valsts, kurā nabadzības risks palielinājās par 5 procentu punktiem. Mūsu valsts tika minēta starp tām, kurās trūkums apdraud trešo daļu par 65 gadiem vecākus iedzīvotājus un redzamāk nekā citās ES valstīs šeit pieaug materiālā atstumtība.
Sievietes pie varas Latvijā un ES
Patlaban Saeimas deputātu simtā ir 22 deputātes sievietes, Latvijas valdībā strādā trīs ministres.
Eiropas Parlamentā darbojas 736 deputāti, kas ir ievēlēti 27 ES dalībvalstīs. Sieviešu skaits EP nepārtraukti palielinās, un šobrīd nedaudz vairāk nekā viena trešā daļa deputātu ir sievietes, ar lepnumu ziņots EP mājaslapā. Eiropas Parlaments ir vienīgā pārnacionālā iestāde, kuras locekļus demokrātiski ievēlē tiešās, vispārējās vēlēšanās. Parlaments, ko ievēlē reizi piecos gados, pieņem tiesību aktus (direktīvas, reglamentus u.c.).
Eiropas Komisijas sastāvā ir deviņas sievietes no 27 dalībniekiem. Komisija ir līgumu uzraugs un Kopienas izpildiestāde.
Uzziņai: Latvijā atkal svinamā sieviešu dienu
Šogad trešo gadu Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena. Tās pirmsākumi tiek saskatīti dažādos datumos un dažādos kontinentos, gan 19. gadsimta beigās, gan 20. gadsimta sākumā.
1910. gadā Kopenhāgenā 2. starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma tika nolemts 8. martā svinēt Starptautisko sieviešu dienu kā solidaritātes dienu cīņā par sieviešu līdztiesību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā. Tā, lūk, izrādās – šogad šai iniciatīvai ir apaļa simtgade.
1977. gadā ANO pieņēma rezolūciju, kurā tiek pausta vēlme, lai visas tās dalībvalstis 8. martu par godu cīņai par sieviešu tiesībām pasludina par Starptautisko sieviešu dienu. Bijušajā Padomju Savienībā 8. marts bija svētku brīvdiena.
Latvijas Saeima 2007. gada 24. maijā pēc vairāku gadu diskusijām pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 8. martā tiek atzīmēta Starptautiskā sieviešu diena, kas no Latvijas svētku kalendāra tika svītrota pēc neatkarības atgūšanas kā kaitinošs padomju mantojums.
Aģentūras “TNS Latvia” aptaujā februārī noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 8. martu uzskata par ļoti nozīmīgu un atzīmējamu dienu, kurā sievietes visbiežāk tiek iepriecinātas ar ziediem.
