Izprast izglītības sistēmu Nīderlandē nav viegls uzdevums, jo jāsaprot ir ne tikai daudzie saīsinājumi un abreviatūras, bet arī dažādie izglītības līmeņi un klašu skaits. Pēc Nīderlandes Izglītības, kultūras un zinātne ministrijas datiem, gandrīz 22 procenti no valsts iedzīvotājiem apmeklē kādu izglītības programmu, un tas ir ļoti augsts rādītājs. Katrs trešais vidusskolas absolvents pēcāk arī iegūst augstskolas diplomu.
Uz skolu – piecu gadu vecumā
1969. gadā Nīderlandē spēkā stājās likums, kas arī šobrīd nosaka to, ka katram bērnam obligāti ir jāapmeklē skola no pirmās skolas dienas pēc viņa piektās dzimšanas dienas – tātad no piecu gadu vecuma. Neraugoties uz to, gandrīz visi bērni skolu sāk apmeklēt jau četru gadu vecumā vai pat ātrāk. “Pirmie divi skolas gadi nav īpaši nopietni, bērni iepazīstas ar skolas dzīvi un daudz spēlējas, vienlaikus arī mācoties. Sešu gadu vecumā trešajā klasē mācības sāk kļūt pamatīgākas, bērni sēž solos un grupās,” pirmo klašu izglītības kārtībā ieskatu sniedz students Jonass Haijermans, kura mamma ir skolotāja, bet tēvs – pensionējies skolas direktors.
"Katram bērnam obligāti ir jāapmeklē skola no piecu gadu vecuma."
Pamatskola ilgst divpadsmit gadus, no kuriem pirmajos astoņos iegūst pamatizglītību, nākamos četros – vidējo izglītību (lai gan reizēm tie var būt arī pieci un pat seši gadi). 12 gadu vecumā skolēni ir pieraduši, ka stundas ilgst no pulksten 8.30 līdz 15.00, tāpat sabiedrību neizbrīna, ka uz skolu bērni dodas vieni paši uz divriteņiem. Kā stāsta paši nīderlandieši, vecāki lielākoties izvēlas mājām tuvāk esošo skolu, lai bērniem to būtu viegli sasniegt. Īpaša pamatizglītība tiek nodrošināta bērniem ar mācīšanās un uzvedības problēmām un bērniem ar mācīšanās nepilnībām/traucējumiem.
Atšķirība starp VWO, HAVO un VMBO
12 gadu vecumā, beidzot pamatskolu, skolēni turpina mācīties vienā no valsts 700 vidusskolām – tās ir gan publiskās (valsts), gan arī privātās. “Tas, uz kuru skolu bērni dodas, ir atkarīgs no pamatskolas direktora ieteikuma, lai gan tas nav obligāts un var pat tikt ignorēts,” saka J. Haijermans. Topošais žurnālists Tomass de Louvs piebilst, ka viņš zina tikai pāris bērnu, kas apmeklējuši privāto skolu, jo tas nav populāri – lielākā daļa izvēlas valsts skolas - tās nodrošina mācības labā kvalitātē.
Kā iepriekš minēts, vidējā izglītība Nīderlandē var ilgt četrus līdz sešus gadus, atkarībā no skolas tipa. Pavisam ir trīs dažāda veida vidusskolas – sešus gadus ilgā VWO, kas skolēnus sagatavo studēšanai universitātē; piecus gadus ilgā vispārējā praktiskā vidējā izglītība HAVO un četrus gadus ilgā VMBO, kas jāabsolvē, ja ir vēlme vēlāk mācīties arodskolā. VMBO skolēni apgūst ne tikai tādus vispārīgos priekšmetus kā nīderlandiešu valoda un matemātika, bet tiek sagatavoti arī profesionālam darbam, piemēram, dārzniecībā vai metālapstrādē.
"Par augstākās izglītības iegūšanu studentiem vai viņu vecākiem Nīderlandē ir jāmaksā aptuveni 1500 eiro gadā."
HAVO tipa skolā jaunieši apgūst vispārīgas zināšanas dažādos mācību priekšmetus un divas svešvalodas (viena no tām noteikti ir angļu valoda). Skolēni, kas pēc tam domā turpināt mācības augstskolā, izvēlas VWO, kur pirmos trīs gadus apgūst vispārējo izglītību, nākamos trīs – izvēloties specializētus priekšmetu blokus, piemēram, “dabaszinātnes un tehnoloģijas”, “dabaszinātnes un veselība”, “ekonomika un sabiedrība” vai “kultūra un sabiedrība”.
J. Haijermans, kurš pats studē elektroniku, paskaidro, ka viņam obligāti vajadzēja apgūt matemātiku, fiziku un angļu valodu augstākajā līmenī, bet, piemēram, lai studētu medicīnu, pirms tam obligāti ir jāmācās bioloģija un latīņu valoda. Nīderlandes Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas publicētajā informācijā arīdzan minēts, ka praksē lielākā daļa jauniešu, kas mācījušies HAVO, pēc tam pēdējos trīs gadus dodas apgūt zinības VWO, lai pēc tam varētu studēt universitātē.
1500 eiro gadā
Pamatizglītība un vidējā izglītība Nīderlandē ir bezmaksas, taču par augstākās izglītības iegūšanu studentiem vai viņu vecākiem ir jāmaksā aptuveni 1500 eiro gadā, lai gan valdība dod studentiem fiksētu stipendiju, kas aptuveni nosedz šo studiju maksu. Stipendijas apmērs ir atkarīgs no vecāku algas (jo lielāka alga, jo mazāka ir stipendija). Interesanti, ka gadījumā, ja students neabsolvē augstskolu noteiktā laika posmā, no valsts saņemtā stipendija kļūst par studenta parādu, kas viņam ir jāatmaksā – tādējādi studenti tiek motivēti studijas pabeigt laicīgi.
"Lielākā daļa studentu paralēli studijām strādā."
Pavisam Nīderlandē ir 13 universitātes un 43 koledžas, studenti var izvēlēties studēt jebkurā no tām. Mācības ilgst piecus gadus, studiju beigās saņemot maģistra grādu. T. de Louvs skaidro, ka lielākoties iestāšanās augstskolā notiek pēc centralizēto VWO eksāmenu rezultātiem, bet daļai augstskolu ir arī savi iestājpārbaudījumi.
Aktīvas studentu organizācijas
“Lielākā daļa studentu paralēli studijām strādā. Nīderlandē valda uzskats, ka seši ir pietiekami laba atzīme – jo pārsvarā visiem studentiem ir pusslodzes darbs vai viņi aktīvi darbojas kādā studentu organizācijā,” stāsta T. de Louvs, piebilstot, ka vērtējumu sistēma šeit ir tāda pati kā Latvijā:1 – viszemākais un 10 – visaugstākais vērtējums.
Studentu organizāciju skaits valstī ir ļoti liels, piemēram, Eindhovenā, kur studē J. Haijermans, ir aptuveni septiņi tūkstoši studentu, bet 100 studentu organizāciju. Lielākās no tām ir tik aktīvas, ka būt to valdes loceklim praktiski nozīmē veltīt organizācijai visu uzmanību un studijas atlikt otrajā plānā. “Nīderlandē ir normāli studēt ilgāk gadījumā, ja students ir iesaistījies kādā organizācijā. Salīdzinot ar citām valstīm, studentu organizācijas šeit ir ļoti aktīvas. Tas, cik katrs var veltīt tām laiku, ir atkarīgs no studiju veida – ekonomikas studentiem ir vairāk brīvā laika, medicīnas studentiem ir strikts studiju grafiks, bet tehniskās izglītības studenti ir atraduši citas papildu nodarbes. Nereti augstskola šiem rosīgajiem studentiem pat piešķir īpašu stipendiju un īpaši novērtē arī citas ar studijām nesaistītas aktivitātes. Pamatojums tam – šāda darbošanās paaugstina ikviena sociālās un organizatoriskās spējas,” skaidro J. Haijermans.
