Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valsts pirmās personas piedalās sanāksmēs, televīzijas un radio intervijās gan agrās rīta stundās, kad citi vēl mājās tikai pošas darba dienai, gan vēlos vakaros, piemēram, dažādos diskusiju raidījumos, kas dažkārt ieilgst teju līdz pusnaktij. Viņām jāspēj formulēt domas, atcerēties svarīgus faktus, izteikt viedokli un atbildēt uz žurnālistu āķīgajiem jautājumiem tad, kad citi tai laikā sēž dīvānā pie televizora istabas čībās vai citādi atpūšas un krāj spēkus nākamajai dienai. Dažkārt arī brīvdienās redzam Valsts prezidentu vai premjeru dažādos svinīgos vai ikdienišķos pasākumos, pildot amata pienākumus. Lasītāju intereses rosināts, portāls LV.LV pēta, vai vispār un kādā veidā amatpersonām tiek atlīdzināts viņu virsstundu darbs.
Prezidents 24 stundas diennaktī
Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa skaidro, ka Valsts prezidenta kancelejā ne Valsts prezidentam, ne Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem netiek maksāta papildu atlīdzība par virsstundām darba dienās, brīvdienās vai svētku dienās. Līdz ar to nav īpašas metodes, kā tiktu uzskaitītas virsstundas. Tas pats attiecas uz braucieniem Latvijas robežās jeb iekšzemes komandējumiem, proti, par tiem netiek aprēķināta komandējuma nauda. Tādējādi, piemēram, piedalīšanās kādā valstiskā pasākumā reģionos (kā tas bija pērn Latvijas valsts deviņdesmitgades svinībās) ir darba pienākums, par kuru prezidents nesaņem atlīdzību ne par virsstundu darbu, ne izbraucienu ārpus ierastās darba vides.
"Valsts prezidents ir valsts augstākā amatpersona 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā."
“Ir būtiski atzīmēt, ka Valsts prezidenta amata specifika neparedz amata pienākumu pildīšanu vienīgi darba laika ietvaros, Valsts prezidents ir valsts augstākā amatpersona 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Tāpēc arī piedalīšanās radio un televīzijas raidījumos agrā rītā vai vēlā vakarā ir Valsts prezidenta darba pienākums, kura ietvaros sabiedrībai ir iespēja uzzināt par valstī notiekošajām aktualitātēm,” norāda I. Rassa.
Ar premjeru darba līgumu neslēdz
Tāpat arī premjera virsstundas netiek uzskaitītas, un samaksa vai papildu brīvdienas par tām nav paredzētas, stāsta Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Jautāta, vai šāda rīcība nav pretrunā ar Darba likumu, viņa paskaidro, ka “ar Ministru prezidentu netiek slēgts darba līgums, jo tā nav profesija. Nepastāv arī speciāli premjera darba kārtības noteikumi, kuros būtu atruna par virsstundām un to apmaksu”. L. Krapāne norāda, ka tas pats attiecas uz Ministru prezidenta štata padomniekiem, lai gan ar viņiem Valsts kanceleja slēdz darba līgumus.
Pēc Ministru prezidenta biroja ziņām, šai valstij grūtajā laikā premjers Valdis Dombrovskis nereti strādā vairāk nekā 70 stundas nedēļā, arī citi biroja darbinieki bieži ir aizņemti darbā 12–14 stundas dienā.
"Premjera virsstundas netiek uzskaitītas, un samaksa vai papildu brīvdienas par tām nav paredzētas."
Izrādās, ka arī piedalīšanās diskusijās medijos un intervijās ārpus ierastā darba laika (no plkst. 9.00. līdz 18.00 u.tml.) ir Ministru prezidenta darbs, par kura izpildi papildu samaksas nav.
Līdzīgi kā Valsts prezidentam, arī Ministru prezidentam darba braucieni pa valsti netiek klasificēti kā komandējumi un komandējuma nauda par tiem netiek maksāta.
Šā gada 16. jūnijā Saeima pieņēma Ministru kabineta izstrādātos grozījumos Ministru kabineta iekārtas likumā. Grozījumi likumā nosaka jaunus koeficientus Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgai, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju un budžeta iespējas, attiecīgi samazinot mēnešalgas par 20 procentiem. Līdzšinējais Ministru prezidenta atalgojums ir 2385 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas, tādējādi pēc grozījumu stāšanās spēkā valdības vadītāja mēnešalga būs 1908 lati pirms nodokļu nomaksas, informē Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.
Katrs pats var izvērtēt, vai tas ir maz vai daudz par Ministru prezidenta veiktajiem darba pienākumiem, kuru izpildei netiek ņemts vērā virsstundu ierobežojums.
Ko nosaka Darba likums
Ja valsts pirmās personas nebūtu valsts pirmās personas 24 stundas diennaktī, Darba likums noteiktu, ka viņu virsstundas ir precīzi jāuzskaita un par tām jāizmaksā papildu atalgojums.
Vilnis Virza, Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītājs, skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo daļu: “Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas.” Savukārt Darba likuma 68. panta pirmā daļa nosaka: "Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes...”
“Tas nozīmē, ka darba devēja pienākums ir precīzi uzskaitīt nostrādātās darba stundas, kā arī veikt atbilstošas piemaksas par to. Kādā veidā darba devējs organizē katra darbinieka nostrādāto stundu uzskaiti, tā ir katra darba devēja izvēle,” atzīmē V. Virza.
Ar komandējumiem vai darba braucieniem, tostarp arī Latvijā, saistīto izmaksu kārtību regulē MK noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi". Noteikumu 19.2. punkts paredz dienas naudu – četrus latus par katru komandējuma dienu. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski pamatoti, institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50% apmērā no minētās summas. Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu un var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto darba un atpūtas režīmu, dienas nauda netiek maksāta.
