Modernās tehnoloģijas var izmantot savā labā
Semināri “Kā sagatavoties e-komercijai?” paredzēti cilvēkiem, kam nav pamatzināšanu šajā laukā. “Mūsu nolūks ir dot pirmo impulsu, lai cilvēki zinātu, kas viņiem ir jāizpēta vairāk un dziļāk,” skaidro LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Evija Pudāne, “un mēs varam palīdzēt topošajiem uzņēmējiem veidot kontaktus, ieteikt tos uzņēmējus, ar kuriem var aprunāties un izvērtēt tālākas attīstības iespējas. Diemžēl atbalsta programmas Latvijā e-komercijai nav. Ja uzņēmējiem būs vēlme iesaistīties e-komercijā, tad LIAA atbalstīs, kā vien spēs.”
Mūsdienu modernās tehnoloģijas paver aizvien jaunas iespējas, tās vien laikus jāpamana, jāizvērtē un jāizmanto savā labā. Varbūt tieši krīzes situācija varētu būt īstais brīdis, kad jāmeklē risinājumi, lai savu biznesu noturētu. “TNS Latvia” pirms gada veiktais Mediju pētījums liecina, ka vairāk nekā trešā daļa interneta lietotāju (35 % jeb aptuveni 334 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem) pēdējā pusgada laikā ir pirkuši, pasūtījuši preces vai pakalpojumus, izmantojot internetu. Vidēji 14 % aptaujāto atzinuši, ka pēdējā pusgada laikā internetā iegādājušies biļetes (uz koncertiem, pasākumiem, aviobiļetes u.c.). Katrs desmitais tīmeklī iegādājies telekomunikāciju, interneta pakalpojumus, bet katrs devītais aptaujas dalībnieks bija pircis biroja vai datortehniku. Tātad e-komercija jau tagad plaši tiek izmantota, atliek tikai apzināt jaunas iespējas.
E-komercijas iespējas un kļūdas
Elektroniskā komercija jeb saīsināti e-komercija ir preču un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru līdzekļus, galvenokārt uzņēmumu interneta vietnes un e-pastu.
Tas ir viens no biznesa veidiem, kura mērķis ir tāds pats, kā veicot citu uzņēmējdarbību, – gūt peļņu. Atšķiras tikai tā sasniegšanas veidi. Ja pakalpojumu sniedzējs vai preču īpašnieks cenšas realizēt savu produkciju tiešsaistē, kas parasti ir interneta veikals, tad tā ir pārdošana. Pie e-komercijas pieder arī tēla popularizēšana. Piemēram, uzņēmuma, tirdzniecības markas vai produkcijas reklāma tiešsaistē arī notiek nolūkā iegūt vairāk klientu, kas iznākumā garantēs pakalpojumu vai produkcijas pārdošanu.
"Ja uzņēmējiem būs vēlme iesaistīties e-komercijā, tad LIAA atbalstīs, kā vien spēs."
E-komercija uzreiz lielu peļņu nesola, bet tā var palīdzēt paplašināt tirgu, vienkāršot procesus, paaugstināt jau esoša uzņēmuma prestižu. E-komerciju var pielietot, lai izmantotu interneta plašās publicitātes iespējas. Veidi, kā īstenot e-komerciju, ir dažādi. Piemēram, interneta mājaslapas, tiešsaistes izsoles, elektroniskie žurnāli, izklaide elektroniskā vidē, pasūtītāju piesaiste ar e-pasta palīdzību un citi veidi. Latvijā pirmie e-veikali parādījās jau 1997. un 1998. gadā, un tiek lēsts, ka patlaban to ir aptuveni pustūkstotis. SIA “FMS” pārdošanas direktors Aldis Ērglis seminārā norādīja, ka pasaulē ir 1,4 miljardi interneta lietotāju (20 % visas zemeslodes iedzīvotāju), savukārt Latvijā pēc 2008. gada datiem internetu lieto aptuveni miljons iedzīvotāju. Tīmekli aktīvi lieto ceturtā daļa iedzīvotāju, un tas ir labs rādītājs mūsu valstij.
A. Ērglis minēja vairākus veidus, kā var izmantot e-komerciju. Ja kādam uzņēmējam jau ir veikals, e-komercija var kļūt par esošā biznesa paplašinājumu – informēšana par precēm un preču pārdošana arī ar interneta palīdzību. Cits variants – e-komerciju izmantot kā mārketinga kanālu, ko tēlaini varētu saukt par “durvis uz manu biroju”. E-komercijas veids ir arī sociālais tīkls, kurā pulcējas kāda kopiena, savā starpā sarunājoties, kur tiek ievietoti raksti par noteiktām tēmām, komentāri.
A. Ērglis minēja piecas lielākās kļūdas e-komercijā. Viena no galvenajām kļūdām – interneta veikala uzturētājiem nav sava biroja un noliktavas, viņiem šķiet, ka visu izdarīs no mājām. Bet izrādās, ka tā nav iespējams tikt ar šo biznesu galā, jo ir iesaistīti citi darbinieki un, ja nav telpas, kurā visiem pulcēties un strādāt, rodas komunikācijas problēmas. Otra kļūda, ka interneta saziņa tiek izmantota par vienīgo saziņas kanālu, nav pat telefona. Tas atkal apgrūtina saikni ar klientiem un sadarbības partneriem. Trešā kļūda – tehnoloģiskās lamatas: lai izveidotu e-veikalu, ir nepieciešama dažāda programmēšana. Lai uzņēmējs, kas nepārzina šo jomu, neiekristu, uzklausot programmētāju ieteikumus, vajadzīgi profesionāli un uzticami speciālisti. Kā vēl raksturīgu kļūdu A. Ērglis nosauc vāju klientu vadības sistēmu (CRM), kas rāda, kurš klients ko ir aplūkojis un pircis, kā arī atlasa un grupē klientus, un esošo klientu ignorēšanu.
E-komercijas likumiskais pamats
E-komerciju regulē 2004. gada 4. novembrī pieņemtais Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Tas definē, ka informācijas sabiedrības pakalpojums ir “distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu”.
Tāpat e-komercijas ieviesējiem jāņem vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likums, un viņiem ir saistoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 207 "Noteikumi par distances līgumu".
"E-komercija ir viens no biznesa veidiem, kura mērķis ir tāds pats, kā veicot citu uzņēmējdarbību, – gūt peļņu."
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa norāda: pirms uzsākt e-komerciju, ir jāizpēta reklāmu un komercpraksi reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Piemēram, noteikumos par distances līgumu ir visi nosacījumi, kas jāievēro starp pircēju un pārdevēju, ja pārdošana notiek ar distances saziņas palīdzību. Viens no biežāk sastopamajiem pārkāpumiem ir tas, ka mājaslapā pakalpojuma sniedzējs nav norādījis pilnīgu informāciju, kas ietver uzņēmuma reģistrācijas numuru, adresi un citu informāciju, kura prasīta MK noteikumos. Nereti nav informācijas par atteikuma tiesībām vai minēti nepamatoti ierobežojumi atteikuma tiesību izmantošanai; cenas precēm norādītas bez PVN (vai arī trūkst norādījuma, ka cenā ir vai nav iekļauts PVN); neskaidras piegādes izmaksas; noslēpta kāda svarīga informācija. Par šo prasību neievērošanu paredzēti administratīvie sodi, un I. Baldiņa kā piemēru min kādu e-komersantu, kurš vietnē nebija norādījis tikai vienu informācijas rindiņu par uzņēmumu. Viņam tas vairākkārt atgādināts, kamēr uzlikts sods. Viņš nemaksājis arī sodu, līdz par šo sākotnēji sīko prasības neievērošanu sakrājis sev saistības gandrīz tūkstoš latu apmērā.
Par komerciālu paziņojumu sūtīšanu – bargs naudas sods
E-komercija ietver arī komerciālu paziņojumu sūtīšanu. Tās ir dažādas pakalpojumu un preču reklāmas, ko cilvēki saņem savā privātajā e-pastā. Tajā ienāk ļoti daudz šādu komerciālu no ārvalstīm sūtītu vēstuļu, ko dēvē par mēstulēm jeb spamiem, bet katra portāla īpašnieki cenšas uzlikt aizsardzību pret šiem nevēlamajiem sūtījumiem. Cilvēki, kas nav iedziļinājušies normatīvo aktu noteikumos, bieži vien rīkojas nelikumīgi, izsūtot paziņām informāciju par kādām atlaidēm savā firmā vai veikalā, pat neaptverot, cik graujošas soda sankcijas par to var saņemt. Par šāda paziņojuma izsūtīšanu vienam adresātam var uzlikt administratīvo sodu, sākot no 500 latiem. Pats galvenais, ka nedrīkst izsūtīt komerciāla rakstura paziņojumus, ja adresāts nav devis nepārprotamu brīvu piekrišanu.
Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī, un būtiskas ir izmaiņas šā likuma 9. pantā, kas apraksta komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegumu:
“(1) Aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai automātiskās zvanīšanas (galiekārtu) sistēmas, kas darbojas bez cilvēka līdzdalības (automātiskās izsaukumierīces), elektronisko pastu vai faksa aparātus (faksimilus), kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar pakalpojuma saņēmēju, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš nav devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu.
(2) Pakalpojuma sniedzējs, kas savu komercdarījumu ietvaros ieguvis no pakalpojuma saņēmējiem elektroniskā pasta adreses, drīkst tās izmantot citiem komerciāliem paziņojumiem, ja:
1) komerciālie paziņojumi tiek sūtīti par līdzīgām pakalpojuma sniedzēja precēm vai pakalpojumiem;
2) pakalpojuma saņēmējs jau sākotnēji nav iebildis par turpmāku elektroniskā pasta adreses izmantošanu;
3) pakalpojuma saņēmējam katrā turpmākajā komerciālā paziņojuma saņemšanas brīdī tiek dota nepārprotama bezmaksas iespēja (iesniedzot iesniegumu vai nosūtot paziņojumu elektroniski) atteikties no turpmākas elektroniskā pasta adreses izmantošanas.
"Cilvēki, kuri nav iedziļinājušies normatīvo aktu noteikumos, bieži vien rīkojas nelikumīgi."
(3) Cita veida komunikācija, izmantojot komerciāla paziņojuma sūtīšanai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, var notikt, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš ir devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos gadījumus.
(4) Elektronisko pastu aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai, ja tiek slēpta vai noklusēta sūtītāja identitāte (arī tad, ja komunikāciju veic sūtītāja vārdā) vai tiek lietota nederīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru pakalpojuma saņēmējs varētu sūtīt pieprasījumu pārtraukt komunikāciju.
(5) Katra aizliegta komerciāla paziņojuma sūtīšana ir atsevišķs pārkāpums."
Ko es varu labāk par citiem?
Ja kāds vēlas pārcelt savu veikaliņu internetā un tirdzniecību turpināt šādi, tad vispirms jānoskaidro, vai tas samazinās uzņēmēja izmaksas un palielinās klientu ieguvumus. Visvieglāk internetā ir pārdot elektroniskas preces: mūziku un filmas, jo nav vajadzīga fiziska piegāde – šis preces iespējams iegādāties, piedāvājot lejupielādi. A. Ērglis iesaka neaizmirst, ka iepirkšanās internetā ir vairāk emocionāla nekā loģiska un šai nodarbei jābūt pircējam patīkamai, tādai, kas sagādā pozitīvas izjūtas. Pirms sākt e-komerciju, būtu vērts apsvērt vēl vienu būtisku jautājumu: kas ir tas, ko es varu izdarīt labāk par citiem Latvijā vai labāk par citiem Eiropā? Varbūt – labāk par citiem pasaulē... “Es teiktu, ka šis ir nevis krīzes, bet ideju laiks, kad ir jāattīsta savas idejas,” iedvesmojošu uzskatu pauž LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja E. Pudāne. “Var vienkārši izveidot pirmās idejas pavisam pieticīgā mājaslapā un testēt auditoriju, kā tās strādā, ko esi izdarījis pareizi, ko nepareizi. Es ceru, ka uzņēmēji saņemsies pirmajiem soļiem un e-komercija Latvijā attīstīsies arvien plašāk.”
