Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietniece Līva Krastiņa komentē, ka uz jebkuru distances līgumu, arī uz pirkumu internetā, tieši tāpat kā uz klasisku pirkuma līgumu, attiecināms Civillikuma regulējums. Tas nozīmē, ka izšķirošs nav brīdis, kad pircējs par preci vai pakalpojumu pārskaita naudu – to var darīt gan pirms, gan pēc preces fiziskas iegūšanas, un tas ir pircēja un pārdevēja savstarpējās vienošanās ziņā. Noteicošais sastapējā pirkšanas un pārdošanas darījumā ir mirklis, kad līgumslēdzējpuses – pircējs un pārdevējs – par šādu tiesisku darījumu vienojas.
„Noslēgts tiesisks līgums un lietas īpašumtiesību pāriešana, un ir divi dažādi aspekti”, skaidro L. Krastiņa. „Pirkuma līgums tiek noslēgts tajā brīdī, kad cilvēks mājaslapā uzklikšķina uz ikonas „pirkt”, nevis brīdī, kad tiek pārskaitīta nauda. Bet par preces īpašnieku cilvēks kļūst preces fiziskas piegādes mirklī.”
Brīdis, kad preci tur rokās
Uzklikšķinot uz ikonas „pirkt”, nekāds pirkuma līgums parasti parakstīts netiek. Kā un kas var apliecināt, ka darījums tiešām ir noticis?
PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa teic, ka preces pārdevējam, saņemot informāciju par to, ka preci kāds vēlas pirkt, pēc iespējas ātrāk jānosūta šim pircējam apstiprinājums par to, ka pārdevējs ir informēts par izteikto vēlēšanos. Pircējam nosūtītajā apstiprinājumā jābūt norādītam preces nosaukumam, cenai, piegādes termiņam, informācijai par atteikuma tiesībām un tamlīdzīgām detaļām. „Bet par preces īpašnieku pircējs kļūst, preci saņemot,” uzsver I. Baldiņa.
L. Krastiņa papildina: „Civiltiesību izpratnē pirkuma līgumam un distances līgumam atšķirīgs ir tikai un vienīgi laiks un veids, kādā patērētājs preci vai pakalpojumu reāli iegūst. Ja cilvēks veikalā pārliecinās, ka prece ir laba un to pērk, tāda pati pārliecināšanās iespēja (ar laika nobīdi) viņam ir, pērkot preci internetā. Izpaliek tikai klātbūtnes moments.”
"Noslēgts tiesisks līgums un lietas īpašumtiesību pāriešana ir divi dažādi aspekti."
Negadījums preces ceļā
Arvien vairāk preču piegādei tiek izmantoti kurjeri, dažas sabiedrības preces piegādā ar pasta starpniecību. Ja ar preci kaut kas notiek brīdī, kad tā ir ceļā pie pircēja, kurš par šo negadījumu ir atbildīgs un maksā?
L. Krastiņa teic, ka līgumā jābūt detalizēti atrunātai preces vai pakalpojuma piegādei, piegādes laikam, atbildībai piegādes laikā un tamlīdzīgiem jautājumiem.
I. Baldiņa piemetina, ka patērētājam nav jāatbild un jāmaksā, ja tiek piegādāta sabojāta prece: „Ja prece ir bojāta līdz piegādes brīdim, tad pārdevējam nauda jāatmaksā atpakaļ pircējam, jānodrošina nebojātas preces piegāde uz sava rēķina vai jānodrošina citu patērētāja likumīgo tiesību realizācija.”
Bet kā pierādīt to, ka precei defekts radies vēl līdz tās nokļūšanai pie īpašnieka? PTAC speciālistes piekodina, ka, saņemot preci, noteikti un vienmēr jāpārliecinās par tās stāvokli. „Pirms uzlikt savu parakstu uz dokumenta par preces piegādi, vajag to apskatīt un novērtēt, vai nav kādi vizuāli bojājumi vai neatbilstības,” saka I. Baldiņa. „Ja tādas ir, tad pircējam ir tiesības piegādes dokumentu neparakstīt vai arī parakstīt, uzrakstot pretenziju par preces bojājumu un minot, ka bojāto preci pircējs nepieņem.”
Tādēļ ieteicams preci vienmēr apskatīties, arī tad, ja tā tiek piegādāta un saņemta pastā. Pretējā gadījumā būs grūti pierādīt, kurā brīdī un kas ir preci sabojājis.
Speciālistes piekodina arī pircējiem neaizmirst, ka brīdī, kad prece tiek piegādāta, ir spēkā atteikuma tiesības no šīs preces.
Atteikuma tiesības un termiņš
Distances līguma gadījumā Latvijas patērētājs var no preces vai pakalpojuma atteikties (lauzt līgumu) 14 dienu laikā pēc preces vai pakalpojuma fiziskas saņemšanas. Šādu tiesību nav, iegādājoties preci veikalā, kur pircējam pirms iegādes bijusi iespēja ar preci iepazīties. Latvijā ir viens no garākajiem atteikuma tiesību realizācijas termiņiem – 14 dienas. Citās ES valstīs tas ir šāds:
- 7 darba dienas – Austrijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Slovākijā un Spānijā,
- 8 darba dienas – Ungārijā,
- 10 darba dienas – Grieķijā, Itālijā un Polijā,
- 14 dienas – arī Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Islandē, Kiprā, Norvēģijā, Portugālē, Somijā, Vācijā un Zviedrijā,
- 15 darba dienas – Maltā.
Ja cilvēks pērk preci, piemēram, no Nīderlandes, tad spēkā būs nevis Latvijas 14 dienas, bet Nīderlandes 7 darba dienas, jo starpvalstu tirdzniecībā darbojas tās valsts normatīvi, kurā prece tiek iegādāta.
Slēdzot distances līgumu, atteikuma tiesības nevar izmantot, ja:
"Par preces īpašnieku pircējs kļūst, preci saņemot. "
- ir nopirkts audioieraksts, videoieraksts vai datorprogramma un atvērts tā iepakojums,
- tiek piegādāta periodika,
- līgums saistīts ar azartspēļu vai izložu pakalpojumiem,
- līgums noslēgts izsolē,
- tiek piegādātas pārtikas preces, dzērieni un citas tūlītēja patēriņa preces,
- noslēgts līgums par izmitināšanos vai transporta pakalpojumiem, ēdināšanas vai izklaides pasākumiem, kuri jums jāsaņem noteiktā dienā un laika posmā (piemēram, koncerta biļetes, dzimšanas dienas svinību organizēšana),
- iegādātas lietas, kas izgatavotas pēc pasūtījuma vai ir neatvietojamas, vai arī tās ātri bojājas un ir ātri izlietojamas,
- preces vai pakalpojuma cena ir atkarīga no finanšu svārstībām, kuras pārdevējs nevar kontrolēt,
- noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu un pakalpojuma izpilde ar pasūtītāja piekrišanu jau sākusies pirms 14 dienu atteikšanās termiņa beigām, kā arī pakalpojuma sniedzējs ir informējis par atteikuma tiesību izmantošanas neiespējamību.
L. Krastiņa akcentē, ka pircējiem skaidri jānošķir divas lietas: atteikuma tiesību realizācija un nekvalitatīva (līguma noteikumiem neatbilstoša) prece vai pakalpojums. Tas nav viens un tas pats.
Ja prece pasūtīta internetā, tad patērētājam ir izveidojies priekšstats, kāda šī prece varētu būt. Ja saņemtā prece priekšstatu neattaisno, tad 14 dienu laikā no tās saņemšanas brīža pircējam ir tiesības preci nosūtīt atpakaļ Latvijas pārdevējam, nepamatojot atteikumu.
Bet, ja prece ir bojāta vai nekvalitatīva, tad ar tās saņemšanas brīdi spēkā ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktais 2 gadu termiņš, kurā patērētājam ir tiesības pieteikt prasījumu par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Šādā gadījumā par preces atpakaļ nosūtīšanu jāmaksā pārdevējam.
"Saņemot preci, noteikti un vienmēr jāpārliecinās par tās stāvokli. "
Vienošanās par ekvivalentu preci
E-komercijas darījumiem ir vēl viena īpatnība. Var izveidoties situācija, kad vairāki pircēji gandrīz vienlaikus piesakās un vienu un to pašu – pēdējo – preci, bet pasūtījuma veikšanas laikā tas nav redzams. Tad var tikt piemērota pircēja un pārdevēja vienošanās par ekvivalentu preci, ko paredz arī distances līguma noteikumi.
Vienošanās par tādu pašu preci ar līdzvērtīgu cenu un parametriem drīkst notikt tikai tad, ja pirms līguma noslēgšanas pircējs ir ticis skaidri un saprotami informēts par iespējamu preces aizstāšanu.
Ja pircējs un pārdevējs nespēj vienoties par ekvivalentu preci, tad ir noteikts termiņš – Latvijā 30 kalendāra dienas –, kurā pārdevējam ir jāatmaksā pircējam viņa iemaksātā nauda.
Ja internetā pirkts pakalpojums
Stāsta I. Baldiņa: „Pakalpojuma līguma noslēgšanas brīdis ir tas pats, kas pirkuma līgumam – brīdis, kad pakalpojums tiek internetā pasūtīts. Bet nianse ir atteikuma tiesību izmantošanas termiņā. Vadoties no tiesību aktiem, Latvijā pakalpojumu drīkstētu sākt sniegt tikai pēc 14 dienām jeb tajā brīdī, kad beidzas atteikuma tiesības. Šo 14 dienu laikā pakalpojumu drīkst sākt sniegt tikai tad, ja patērētājs ir izteicis nepārprotamu piekrišanu, ka viņš šo pakalpojumu vēlas.”
Tātad, ja cilvēks ir pasūtījis mauriņa nopļaušanu, tad pļāvēji 14 atteikumam paredzētajās dienās drīkst sākt pļaut zāli tikai ar pasūtītāja nepārprotami izteiktu akceptu. Kad zāle jau būs nopļauta, tad atteikties no šī līguma pasūtītājs vairs nevarēs, kaut 14 dienu termiņš vēl nebūs beidzies.
"Pircējam 14 dienu laikā no preces saņemšanas brīža ir tiesības to nosūtīt atpakaļ pārdevējam. "
Ja darījumā iesaistīts kreditētājs
Nepārprotama patērētāja piekrišana darījumu uzsākt nepieciešama arī pirkumiem, kas daļēji vai pilnībā tiek apmaksāti, izmantojot patērētāju kreditēšanu.
Piemēram, cilvēks pērk galdu uz kredīta. No klikšķa uz pogas „pirkt” būtu jānogaida 14 dienas un tad drīkstētu veikt tālākās darbības, ja patērētājs nav no darījuma atteicies. Tātad arī kreditētājs slēgt kreditēšanas līgumu un pārskaitīt naudu par preci drīkstētu tikai pēc 14 dienām. Agrāk to drīkst darīt tikai gadījumā, ja pārdevējs un kreditētājs ir saņēmis nepārprotamu pircēja piekrišanu darījuma veikšanai.
Latvijā tā, šķiet, tomēr nenotiek. Parasti komplektācijā ar preces piegādi patērētājs saņem arī kreditēšanas līgumu. Tad arī pircējs to paraksta. Tādējādi „no otra gala” tiek izteikta nepārprotama pircēja griba vēl atteikumam paredzēto 14 dienu laikā.
